pačinčināt
I pačinčinât, [ein wenig činčinât]: kuo nu? - nu pačinčinājis - atskrējis viņa zirgs LP. VI, 584. [ej, pačin̂čini 2 pusdienā (= sazvani ļaudis pusdienā)! Lesten].
Avots: ME III, 14
Avots: ME III, 14
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'pačinčināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'pačinčināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
pačinčināt
[II pačiñčinât, = pačunčināt 1 Grünh., Autz; neveikli uz priekšu kulties, piem. ar vāju zirģeli" N.-Peb.]
Avots: ME III, 14
Avots: ME III, 14