pačinčināt
I pačinčinât, [ein wenig činčinât]: kuo nu? - nu pačinčinājis - atskrējis viņa zirgs LP. VI, 584. [ej, pačin̂čini 2 pusdienā (= sazvani ļaudis pusdienā)! Lesten].
Avots: ME III, 14
Avots: ME III, 14
'sazvani ļaudis pusdienā' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: