Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'paja' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'paja' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (25)
laipajas
laipajas L., [làipāja 2 Warkl., Bers., làipāji Arrasch], unfahrbare Stellen, wo man zu Fuss gehen muss. [Nach Wid. laipaja, der Fusspfad, Fussweg. laipaji (wohl aus laipāji) "Plähle od. Pfosten als Stützen von Brettern (laipas), auf denen man Gewässer od. Sümpfe passiert" A. - Schwanb., Oppek. Zu làipa.]
Avots: ME II, 409, 410
Avots: ME II, 409, 410
paja
paja "?": kad linumā daudz reņģu, tad saka; reņģes ir pajā; tās spīd balts kâ sudrabs Kaugurciems. jāņe̦m ir p., lai linums nenuoviešas pa˙visam nuost [t. i. jāizlasa daudzās zivis, lai nesaplīst tīkli) ebenda.
Avots: EH II, 137
Avots: EH II, 137
pajakarēt
‡ pajakarêt, ein wenig (durcheinander) wühlen: kad ābuoliņš ir drusku pakaltis, tad viņu vēl ar grābeķkātu pajakarē AP. meklē, pajakarē pa alām un pacerēm Veselis Daugava 1934, S. 596.
Avots: EH II, 137
Avots: EH II, 137
pajaucēt
‡ pajaûcêt, angewöhnen, sich angewöhnen machen Gr.-Buschh.: pajaucēja vērsi badīties; tagad pašus bada nuost.
Avots: EH II, 137
Avots: EH II, 137
pajaudāt
‡ pajaũdât, vermögen, können: cik tad katrs pajaudājis izaugt, tik liels tas tagad e̦suot Etn. II, 16. kalps tikkuo pajaudāja mājā ... ietikt Pas. XV, 102.
Avots: EH II, 137
Avots: EH II, 137
pajauks
pajaukš
pajaukšām
pajaukt
pajàukt,
1): vāri putru ..., kuces kāju pajaukdams Tdz. 52887;
2): jumtus apjumis ve̦se̦liem salmiem, nuogriêztām vārpām, lai putni nepajauc, graudus me̦klē̦dami Sieva 3; ‡
3) sich verbreiten machen:
ar mē̦slainām kājām p. nelabu smaku Saikava. ‡ Refl. -tiês, ein wenig (für sich) rühren: tev būs jānāk putras p˙! Ramkau.
Avots: EH II, 137
1): vāri putru ..., kuces kāju pajaukdams Tdz. 52887;
2): jumtus apjumis ve̦se̦liem salmiem, nuogriêztām vārpām, lai putni nepajauc, graudus me̦klē̦dami Sieva 3; ‡
3) sich verbreiten machen:
ar mē̦slainām kājām p. nelabu smaku Saikava. ‡ Refl. -tiês, ein wenig (für sich) rühren: tev būs jānāk putras p˙! Ramkau.
Avots: EH II, 137
pajaukt
[pajàukt,
1) ein wenig umrühren:
p. biezputru, lai nepiede̦g; übertr.: šās precības vajag pajaukt, lai puisis pasteidzas Nigr.;
2) von oben ein wenig auseinander streuen:
p. siena gubu.]
Avots: ME III, 36
1) ein wenig umrühren:
p. biezputru, lai nepiede̦g; übertr.: šās precības vajag pajaukt, lai puisis pasteidzas Nigr.;
2) von oben ein wenig auseinander streuen:
p. siena gubu.]
Avots: ME III, 36
pajauku
pajaukums
pajaukus
pajaunāšana
pajauniķis
‡ pajaûniķis, ein Ehrengast des Bräutigams auf der Hochzeit, der auch ins Haus der Braut mitfährt Auleja: jauniķam pajauniķi, jaunivei panāksni; citam pa piecus, pa sešus saprasa. pajauniķi vede pūru.
Avots: EH II, 138
Avots: EH II, 138
pajaunināt
pajaunis
pajauns
pajaust
pajaust, vermögen, können: puslapiņu viņš taču pajauda izlasīt Saul. nepajauda pat ne atpirkt LP. VII, 567.
Avots: ME III, 36
Avots: ME III, 36
pajaut
pajautāt
pajaũtât, ir., intr., eine Frage tun, stellen: uz māsiņas pajautāzju, kādu pirkt kumeliņu BW. 30010.
Avots: ME III, 36
Avots: ME III, 36
pajautrināt
pajautrināt
pajàutrinât, tr., erheitern: sirdis, garu. gaŗlaicīguo ceļu pajautrināt ar maziem, nevainīgiem juociņiem LP. I, 183. [Refl. -tiês, sich (ein wenig) erheitern: šuovakar labi pajautrināsimies!]
Avots: ME III, 36
Avots: ME III, 36
pajautrs
Šķirkļa skaidrojumā (10)
jema
liepāja
liepāja,
1) ein Körbchen aus Lindenborke
Setzen: skanējās, dārdējās nuo liepājas dze̦lzavā RKr. VII, 1436;
2) liepajas (wohl liepājas), Lindengebröche
L.; liepãjs, s. liepaine.
Avots: ME II, 504
1) ein Körbchen aus Lindenborke
Setzen: skanējās, dārdējās nuo liepājas dze̦lzavā RKr. VII, 1436;
2) liepajas (wohl liepājas), Lindengebröche
L.; liepãjs, s. liepaine.
Avots: ME II, 504
noganīt
nùoganît,
1): n. apluoku, pļavu Orellen, Siuxt; ‡
4) eine gewisse Zeit hindurch hüten:
skuopajam ... cūkas vien n˙! Tdz. 59070. Refl. -tiês: ar sliktu maizi nenuoganītuos taida Warkl.
Avots: EH II, 45
1): n. apluoku, pļavu Orellen, Siuxt; ‡
4) eine gewisse Zeit hindurch hüten:
skuopajam ... cūkas vien n˙! Tdz. 59070. Refl. -tiês: ar sliktu maizi nenuoganītuos taida Warkl.
Avots: EH II, 45
pablūžģināt
pabužināt
‡ pabužinât,
2) ein wenig reiben, zupfen:
ar krūts galu pabužināja tam (bē̦rnam) gar muti Janš. Bandavā II, 431. pabužinājis abām ruokām uz katru pusi kupluo vaigu bārdu Atpūta № 637 S. 12;
3) aufloekern:
p. cisas Allendorf, Heidenfeld, Schwitten, Smlit.: p. kuodeļu (vērpjuot) Serbig. p. matus Stenden, Trik.; "pajaukt": p. matus Hasenp., Jürg., Kegeln.
Avots: EH II, 122
2) ein wenig reiben, zupfen:
ar krūts galu pabužināja tam (bē̦rnam) gar muti Janš. Bandavā II, 431. pabužinājis abām ruokām uz katru pusi kupluo vaigu bārdu Atpūta № 637 S. 12;
3) aufloekern:
p. cisas Allendorf, Heidenfeld, Schwitten, Smlit.: p. kuodeļu (vērpjuot) Serbig. p. matus Stenden, Trik.; "pajaukt": p. matus Hasenp., Jürg., Kegeln.
Avots: EH II, 122
pasmuidrs
[pasmuidrs, ziemlich schlank: iznāk ārā pati cienīgā, neliela, pasmuidra, pajauna De̦glavs Rīga II, 1, 298.]
Avots: ME III, 104
Avots: ME III, 104
pavaņķēt
pavaņķêt,
1) stossen unter
Libau; ein wenig mit einer vāle schtagen N.-Peb.;
2) "parakņāties" Sessw., "pajaukt" Frauenburg: ē̦dati, panāksni, pavaņķē̦dami (Var.: pavandīdāmi)! BW. 19277 aus Dond.
Avots: ME III, 133
1) stossen unter
Libau; ein wenig mit einer vāle schtagen N.-Peb.;
2) "parakņāties" Sessw., "pajaukt" Frauenburg: ē̦dati, panāksni, pavaņķē̦dami (Var.: pavandīdāmi)! BW. 19277 aus Dond.
Avots: ME III, 133
pūlienis
‡ II pùlienis 2 Kaltenbr., Lixna, Oknist, Zvirgzdine, Tdz. 58696, = pũznis 2: skudru pūlieni pajauču Kāzu par. Latg., S. 80.
Avots: EH II, 342
Avots: EH II, 342
sakumbris
‡ sakumbris (part. prt. act.), = sakumis (?): ratiņus, kuŗuos s. tup pajauns cilvē̦ks Janš. Līgava II, 30.
Avots: EH XVI, 421
Avots: EH XVI, 421
uztiept
uztiept, aufdrängen, aufbinden LKVv., einem etwas (zuzugeben, anzunehmen, zu glauben) zudringlich zumuten U., Bers.: viņš man uztiepa savu vainu. katrs rads man gribēja uztiept savu prātu A. Brigader Daugava I, 564. kapteinis... uztiepj sievai: tev būs teikt, ka e̦smu tavs brūtgāns, citādi... tevi iegrūdīšu ūdenī LP. IV, 38. gudrie nu uztiepa, ka glupajam... jāiet Pas. VI, 435. Refl. -tiês,
1) hartnäckig auf etw. bestehen:
es saku: kursim šite uguni... bet šie vien uztiepās, kuršuot kalna galā Kaudz. lzjurieši 215;
2) sich (mit Zumutungen
U.) aufdrängen: puika uztiepās mātei, lai viņu je̦m līdz.
Avots: ME IV, 392
1) hartnäckig auf etw. bestehen:
es saku: kursim šite uguni... bet šie vien uztiepās, kuršuot kalna galā Kaudz. lzjurieši 215;
2) sich (mit Zumutungen
U.) aufdrängen: puika uztiepās mātei, lai viņu je̦m līdz.
Avots: ME IV, 392