Paplašinātā meklēšana

drapanas "?": ve̦cais tē̦vs rikām laiž, ve̦cā māte drapanām RKr. VII, 72; [in Nauditen seien drapanas Quarkstückchen in süsser Milch; anderswo sei drapana eine Krume.]

Avots: ME I, 490

panas: auch NB.

Avots: EH II, 159

[panas Ronneb., panu piens Dickeln, die Buttermilch. - Gebildet als vermeintliches Stammwort zum deminutivisch aufgefassten panīnas.]

Avots: ME III, 75

‡ panasât Gr.-Buschh.; = pane̦sât: vajag skaista p. Tdz. 39975 (aus Silajāņi).

Avots: EH II, 159

panasti, panastnieki, s. panācnieki.

Avots: ME III, 75

panastnieki (unter panãcnieki): auch (mit -na-) Kürbis und Seppkull n. FBR. XIV, 58.

Avots: EH II, 159

županas "Fetzen (skrandas)" Warkl. Aus poln. župan "Unterkleid"?

Avots: ME IV, 832

drupana: auch Skaista n. FBR. XV, 34, Auleja, Kaltenbr., Oknist, Pilda, Prl., Sonnaxt, Warkl., Zaļm., Zvirgzdine; pajēme tuo drupanu (drusku) rudzu Pas. IX, 508. bē̦rniem nava ni drupanas, kuo mutē bāzt VIII, 94. sudraba drupaniņas BW. 31280.

Avots: EH I, 336

drupana [Burtn.], ein Krümchen, Brocken, Stückchen: ēst drupanas A. XI, 545. [iedams puika sviede pa drupanai maizi Rositten.] drupaniņu pagaidīt. ein wenig warten Liev.

Avots: ME I, 504

drupata Wain., s. drupača. In Sonnaxt unterscheidet man drupanas "Brotkrümchen" von drupatas "überhaupt kleine Stückchen von verschiedenen Gegenständen".

Avots: ME I, 504

kapana: auch Pas. III, 295, Pilda n. FBR. XIII, 46, Domopol, Nautrēni, Tilža, Zvitgzdine: daudz ir rudzu kapaneņu Tdz. 41849. mē̦slu k. Zvirgzdine. akmeņu k. ebenda. pi mizu kapanas Pas. VII, 327. sniega k. Auleja.

Avots: EH I, 586

kuõraîns,

[1) gewölbt, erhaben
Lis., mit einer kuore, einer Erhöhung in der Mitte versehen Nötk.]: kuorainas sniega kupanas gailēt gailējās Saul. III, 96. [gruozs ar kuorainu vāku Lis. ;

2) gekerbt, zackig:
k. jumts ("kam augša vaļā"), cimds ("ruobaini izrakstīts") Sessw., Serben, Laud., Roop, Schrunden u. a.]

Avots: ME II, 347

[lipans, klebrig: lipanas lūpas Trik.; lipana zeme Lis., Salis.]

Avots: ME II, 473

panãcnieki [BW. 35217 var.], panacniẽki [35225 var.], panãčnieki, panãči Karls., panači, (am üblichsten) panãksniẽki, panaksnieki [BW. 35217 var.], panāksni [35217 var.], panākšni, panaksni BW. 6995; 19278, panāksti 19065, [panàksti ² Kl.], panaksti BW. 19238, 4, panākstniẽki 16319, panakstniẽki Kand., panãrsnieki, panãrsni PS., panãsnieki [BW. 35217 var., N.-Peb.], panāsni [BW. 35235], panasni">panasni 24153, panāsti 19065; 26164, panasti">panasti 6819; 20813, [panāstnieki 35225 var.], panastni%E1%BA%BDki">panastniẽki 19283, 4, panāšņi 25643,1 [vgl. auch die №№ 26006 und 26122]; das Brautgefolge, die Verwandten und Bekannten der Braut, die Hochzeitsgäste der Braut (eig. die Einholenden, panācēji, die den vedēji, den Entführern der Braut, in alter Zeit nachjagten): panāksti (Var.: panākšņi, panāksni, panači) dancuoja BW. 24153. kuo gaidāt, panāksnieki (Var.: panācnieki, panāčnieki 7, panāsnieki), kad pruojām neejat? panāksnieki (Var.: panastnieki, panāsnieki, panaksnieki, panacnieki) gaļas prasa 19383; 19269, 2. še sanāca panāksnieces 19403, 1. brūtei pa kreisuo ruoku sēdēja brūtes māsas panāksnieces un brūtgānam pa labuo ruoku brūtgāna brāļi, kāzenieki BW. III, 1, 9. pēc panāksniekiem sēdās pie galda kāzenieki jeb vedeji III, 1, 8. panāksnieki jeb puiši nuo brūtes radiem jāja jāšus III, 1, 16. Besonders beliebt der Lok. in Wendungen panākstuos lūgt, braukt, iet, jāt, nākt, einladen, fahren, gehen, reiten, kommen - als ein Glied des Brautgefolges: lūgšu tevi panāksnuos (Var.: panākstuos, panākšņuos, panākšuos, pānāčuos 6, panāsnuos

8) BW. 15840, 4. Nur im Lokativ kommen folgende Formen vor: māsai braukt panaksnīs 15957, panakstīs 13635, 5; 15945; panākstē 2397, 1; panākstēs 2740, 2 (panāksties 26006). [panāsnieki wohl rein lautlich aus panācnieki, und aus panāsn- mit eingeschobenem r panārsn-, panāsti neben panāksti etwa nach dem Nebeneinander von panāsn- < panācn- und panāksn-. Das kurze a hinter n in panaksni u. a. dürfte Ablaut zu ā sein.]

Avots: ME III, 75

pane, pana,

1) die Mistjauche
[Schwanb.; Bolwen, Adleenen]: kūtī guovīm jāgul vienā panē Mar. n. RKr. XVII, 71. dzert tai nevajaga duot, pat panas nuo kūts bedres neatvēlēt Etn. III, 56;

[2) pane, die Jauchgrube
Plm. n. RKr. XVII, 71. - Nebst paņa "Pfütze", peņava zu apr. pannean "Moosbruch", got. fani "Kot", and. feni "Sumpf", gall. anam "paludem", li. paniabùdė "an feuchten Stellen wachsender Waldpilz" u. a., s. Būga RSI. VI, 37. Trautmann Wrtb.205, Walde Vrgl. Wrtb. II, 5.].

Avots: ME III, 76, 77

I pēnezis,

1) das Mutterkorn
U.;

2) rhinanthus crista galli U. Nebst penesis anscheinend (nach Leskien Nom. 165) zu li. pėnas "Ohrläppchen; Hautlappen unter dem Schnabel des Hahns"
und (nach Charpentier KZ. XLIII, 162 f.) ai panasī "Pusteln".

Avots: ME III, 208

raũdzît: auch Allasch, Dobl., Erwalen, Frauenb., Lemb., Lipsthusen, Pussen, Schnehpeln, Siuxt, Smilt., Stenden, Tals., Trik., (mit àu) Ramkau,

1): aizbrauc r., vai kaudze nav šķībi nuosē̦dusēs Siuxt. ràudzēt ² pieri, vai nesāp Kaltenbr.; ins Wasser zum Fischfang gestellte Setzkörbe od. Netze besichtigen (in der Fischersprache)
Salis; acht geben auf, sich kümmern um: kas ta[d] par luopu tâ raudzēs kâ par cilvē̦ku? Kaltenbr. pabļāva kādreiz saimniece, parājās, bet vai tad zē̦ni raudzīja? Siuxt. es ne˙kuo neraudzīju, - gāju tik pāri ebenda. vērsis jau tik nejauks, ka viņš nerauga pa[r] cilvē̦ku ar ebenda. par zirgiem viņi neràuga ² Linden in Kurl. kuo tur par viņu r˙! Sonnaxt. r. (= vārduot) vīveles Frauenb. zirgam muti r., dem Pferd das Maul reinigen Diet.;

3): r. rāciņus (rācēņus Siuxt) Frauenb., unter einer noch wachsenden Staude Kartoffeln herausholen und darauf die Vertiefung wieder zuschütten;
‡

4) abschmecken, kosten:
ràugi ² jaunās maizes! Zvirgzdine. sivē̦ns kādu laiku neraũga ne˙kuo, - pēdīgi sāk ēst Seyershof. (suns) vairāk dienas nebija maizes raudzējis Pas. IV, 516 (aus Dricēni). par vasaru neràuga ² gaļas drupanas Auleja. Refl. -tiês,

2): tumsā ... nevarēja manīt, kāds raudzījās viņas vaigs Rūžu Kr. 12. Subst. raudzîšana: laba pupu r. BW. 33116; raudzījums: par pupiņu raudzījumu BW. 25500; raudzîtājs:

1) pirksim pupu raudzītāju! BW. 5571; ‡

2) "vārduotājs" Frauenb.

Avots: EH II, 356