Paplašinātā meklēšana

‡ čapana oder *čapans, = čupa (?): čūskas salien ... ve̦cā žagaru čapanā Pas. IX, 79 (aus Preiļi).

Avots: EH I, 285

‡ čupana Bērzgale "= čupa I".

Avots: EH I, 296

‡ II drapana (li. drãpana "Kleidung") Brueken "drāna".

Avots: EH I, 330

drapanas "?": ve̦cais tē̦vs rikām laiž, ve̦cā māte drapanām RKr. VII, 72; [in Nauditen seien drapanas Quarkstückchen in süsser Milch; anderswo sei drapana eine Krume.]

Avots: ME I, 490

druõpana Jürgensb., eine Brotkrume.]

Avots: ME I, 507

drupana: auch Skaista n. FBR. XV, 34, Auleja, Kaltenbr., Oknist, Pilda, Prl., Sonnaxt, Warkl., Zaļm., Zvirgzdine; pajēme tuo drupanu (drusku) rudzu Pas. IX, 508. bē̦rniem nava ni drupanas, kuo mutē bāzt VIII, 94. sudraba drupaniņas BW. 31280.

Avots: EH I, 336

drupana [Burtn.], ein Krümchen, Brocken, Stückchen: ēst drupanas A. XI, 545. [iedams puika sviede pa drupanai maizi Rositten.] drupaniņu pagaidīt. ein wenig warten Liev.

Avots: ME I, 504

‡ drupanains Sonnaxt, Warkl., = drupaîns.

Avots: EH I, 336

kapana: auch Pas. III, 295, Pilda n. FBR. XIII, 46, Domopol, Nautrēni, Tilža, Zvitgzdine: daudz ir rudzu kapaneņu Tdz. 41849. mē̦slu k. Zvirgzdine. akmeņu k. ebenda. pi mizu kapanas Pas. VII, 327. sniega k. Auleja.

Avots: EH I, 586

kapana, der Haufen: maza sì ena kapaniņa 34259 (aus dem Ludsenschen Kreis). Wenn echt lettisch, zu kapuole; sonst etwa eine Kontamination von gabana und r. копна dass.]

Avots: ME II, 157

kupana: auch Auleja, Warkl., (kupana) Linden in Kurl:, Oknist, Sonnaxt; vuškeņ, munu kupaneņ (Var.: gabaneņu) BW. 29060, 1 var.

Avots: EH I, 676

kupana, ein Schneehaufen N.-Sessan n. U., Wolm., AP.: sniegs krietnā kupanã bij sakritis Saul. [Nebst li. (plaukų̄) kùpana "ein Bündel (von Haaren)" Viltis 1908, 104 zu le. kupt "sich ballen".]

Avots: ME II, 317

‡ kûpana Meselau, Sessw., = kupana: sniega kūpanu palieki Burtnieks 1936, S. 20.

Avots: EH I, 684

‡ ļe̦pana Mahlup (mit hochle. -a- aus -e̦- ?) "?": viņi ē̦d tik tauku gaļu kâ vienu ļe̦panu.

Avots: EH I, 771

‡ matpana AP., = matpina. Vgl. matpaniņa.

Avots: EH I, 785

panabaguôt, eine Weile betteln: izgāja panabaguot.]

Avots: ME III, 74

‡ panabags, ärmlich: tādi panabagi cilvē̦ki Iw. panabaga saimnieka dē̦ls Daugava 1933, S. 325.

Avots: EH II, 159

panabe, [der dicht unter dem Nabel befindliche Teil des Bauches: sāpes panabē].

Avots: ME III, 74

panabt, -nabstu, -nabu "panĩkt" Dond. n. FBR. VI, 67, Wandsen]; panabis (part. praet.), schwach, verkommen Selg. n. Etn. IV, 16: panabis teļš Ahs.; [panabis bē̦rns Dond.].

Avots: ME III, 74

panači (unter panãcnieki): auch (mit -na-) Seyershof.

Avots: EH II, 159

panadze,

1): auch Kaltenbr. n. FBR. XVII, 48, Auleja.

Avots: EH II, 159

panadze, gew. P]. panadzes (li. pãnagės "die Fingerteile unter den Nägeln"),

1) die Partie am Finger unter den Nägeln:
viņš iztīra panadzes Latv. žīds grūda ruoku grauduos un piedzina visas panadzes ar cūku taukiem Jauns.;

[2) die Nietnägel
Garssen].

Avots: ME III, 74

‡ panadzis "ādas atšķē̦lums virs nagiem " Salis: panadžus dze̦n atpakaļ ar rudzu siešanu.

Avots: EH II, 159

panaksnieki (unter panãcnieki): auch Aahof n. FBR. IV, 50, Liepna.

Avots: EH II, 159

panakstis, nom. pl., die Hochzeit im Hause der Eltern der Braut: panakstis = kāzas, skatuoties nuo līgavas puses Mar. n. RKr. XV, 129; s, auch unter panācnieki.

Avots: ME III, 74

panara (unter panars): nāks ar pilnām panarām (= mārsniem?) mājā Azand. 30. ar mugurā pakārtām panarām 3l. turē̦damas zem kakla savilktuo panaru mazgu 32. pļaunuot un ne̦suot ābuoliņa panaras (wohl = nastas wie Etn. IV, 162) Vanagu ligzda 56. - (Von schlechtem Essen:) tās pašas panaras! ... būtu jel salde̦nu pienu uzlikuse! Blaum. Latv. 1. p. 1909, S. 38.

Avots: EH II, 159

I panaras Blaum. "= panijas".]

Avots: ME III, 74

II panaras Ar. "Lumpen, Fetzen".]

Avots: ME III, 75

‡ panarât, zu erschliessen aus sapanarât.

Avots: EH II, 159

‡ panaris, ein Bündel, das sich bequem in der Hand tragen lässt Bers., Lasd., Laud.

Avots: EH II, 159

‡ panaruôt, zu erschliessen aus sapanaruôt.

Avots: EH II, 159

panars: "sainis" Heidenfeld; "pānārs (?)" ME. III, 75 zu ersetzen durch "panars"; māte piepildīja viņiem panariņus (= tarbas) ar raušiem Pas. X, 225. māte viņam ielika panariņā šādas tādas salašas ebenda.

Avots: EH II, 159

panars [Kortenhof, Schwanb., Selsau, Tirsen, Aahof], Bers., Mar. n. RKr. XV, 129, panara Lös. n. Etn. IV, 162, [panārs Laud., Ungurmuiža], ein Bündel Bers., Lös., ein Säckchen Mar. n. RKr. XV, 129, [pānārs (?) Biržgalis" tarba, kuŗā zirgam iebeŗ auzas"]: dieva apdāvi nāti ar dziesmu garu, panariņu ple̦cuos, dziedātāji gāja nuo ciema uz ciemu DL.; von schlechtem Essen: ja nu tās pašas panaras! Blaum. [? s. panaras I] sasalasi, tautu meita, visas savas panariņas (Var.: grabažiņas)! BW. 16366 var. [Zu nẽrt, nirt?]

Avots: ME III, 75

panas: auch NB.

Avots: EH II, 159

panas Ronneb., panu piens Dickeln, die Buttermilch. - Gebildet als vermeintliches Stammwort zum deminutivisch aufgefassten panīnas.]

Avots: ME III, 75

panaša Mar., = pamina.

Avots: ME III, 75

‡ panasât Gr.-Buschh.; = pane̦sât: vajag skaista p. Tdz. 39975 (aus Silajāņi).

Avots: EH II, 159

panasti, panastnieki, s. panācnieki.

Avots: ME III, 75

panastnieki (unter panãcnieki): auch (mit -na-) Kürbis und Seppkull n. FBR. XIV, 58.

Avots: EH II, 159

pupana: auch Auleja, Tdz. 53906 (aus Naujene), 53907 (aus Kapiņi), 54574 (aus Kalupe), 56646, 6 (aus Andrupine), 57547 (aus Jāsmuiža), ("?") Kalupe n. FBR. XVIII, 41.

Avots: EH II, 326

pupana, der Nabel Sussei. Auf r. пупъ dass. beruhend?

Avots: ME III, 414

pušpļe̦pana Ramkau, = ‡ puspļepenis.

Avots: EH II, 337

sapanarât "ungeschickt und ungehörig ankleiden" N. - Peb.: s. bē̦rnu.

Avots: ME III, 696

sapanaruôt,

1): "sarežģīt, sajaukt" Erlaa: s. virvi.

Avots: EH II, 434

sapanaruôt,

1) zu einem
Bündel (panars) zusammenbinden Sessw., Fehsen: kamē̦r sapanaruosi un sajūgsi Vīt. 33; verknoten Dunika;

2) allzu dicht bekleiden
Vank.;

3) "verprügeln"
Kārsava. Refl. -tiês, sich allzu dicht ankleiden Vank.

Avots: ME III, 696, 697

stapana Warkl., = stapis.

Avots: ME III, 1044

županas "Fetzen (skrandas)" Warkl. Aus poln. župan "Unterkleid"?

Avots: ME IV, 832

drapans: drapana maize Mahlup (hier kann das zweite a aus e, entstanden sein).

Avots: EH I, 330

drupans [Warkh.], AP., drupe̦ns, [drupins Kl., Kreuzb.], bröckelig, mürbe: drupana zeme Purap.; drupans siers A. XX. 119; drupana maize C., AP., Aps., Smilt.

Avots: ME I, 504

drupata Wain., s. drupača. In Sonnaxt unterscheidet man drupanas "Brotkrümchen" von drupatas "überhaupt kleine Stückchen von verschiedenen Gegenständen".

Avots: ME I, 504

drupe̦na Nigr., drupene, Krümchen, Brocken: nemē̦tā maizes drupe̦nas pa zemi Nigr. Das Demin. drupeniņa ist ein Liebkosungswort für die Schwester: māsiņ. ze̦lta drupeniņ BW. 18005. Vgl. drupana.

Avots: ME I, 504

gaļa: Demin. gaļīte Pas. XI, 364 (aus Lixna), vetächtl. gaļele Frauenb.; (Plur.) visādas gaļas (verschiedene Fleischgerichte) pietaisītas ēst Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 79. - aukstā g. auch Salis, Seyershof; bēru g., ein Gericht aus frischem Schweinefleisch; das am Täge des Schlachtens gegessen wird; luopu g., Rindfleisch Salis; saldā oder (Sonnaxt) saldanā g. "?": saldā g. pie de̦sām ir tivu AP. saldā g. ir tādām īksām kā̀rtiņām AP. saldā g. ir apzarņuos; tādi salde̦ni liesumiņi. saldā g. ir trupana, garda Ramkau; saltā g., Sülze aus dem Schweinskopf AP.; sē̦tas g. auch AP., Ramkau, Siuxt; sētiņas g. auch Sessw.; smalkā g., Sülze aus feingehacktem Kalbsfleisch AP., Salis; kauna g., ein Schimpfrrame Heniņ.

Avots: EH I, 381, 382

kuõraîns,

[1) gewölbt, erhaben
Lis., mit einer kuore, einer Erhöhung in der Mitte versehen Nötk.]: kuorainas sniega kupanas gailēt gailējās Saul. III, 96. [gruozs ar kuorainu vāku Lis. ;

2) gekerbt, zackig:
k. jumts ("kam augša vaļā"), cimds ("ruobaini izrakstīts") Sessw., Serben, Laud., Roop, Schrunden u. a.]

Avots: ME II, 347

kumâss: auch Alswig, AP., Behnen, Ermes, Frauenb., Gold., Gramsden, Iw:, Jürg., Kal., Kegeln, Lemb., Lesten, Linden in Kurl., Luhde, Nikrazen, N.- Peb., OB., Orellen, Pankelhof, Ramkau, Rutzau, Salisb., Schnehpeln, Seyershtif, Siuxt, Smilten, Zögenhof: ne maizītes kumasiņa BW. piel. ² 18475, 1. tas malciņš, kumasiņš 1650, 2. dabūsi panakstu kumasu 19221. par dze̦guzes vai nabaga, kumāsu sauc maizes gabaliņu, kas ēduot pāri paliek RKr. XIX, 105. ubaga kumāsi (in Riga gehört), grosse, eben herunterfallende Schneeflocken.

Avots: EH I, 673

‡ kupatna Kaltenbr., = pana">kupana.

Avots: EH I, 676

ļe̦pans, ‡

2) "?": sevišķi tre̦kna vārīta gaļa ir stipri ļe̦pana Mahlup. dažam cilvē̦kam ir stipri le̦paņa, miesa ebenda.

Avots: EH I, 771

ļe̦pans "kraftlos, schlaif": ļe̦pana ruoka Grünh.]

Avots: ME II, 537

lipans, klebrig: lipanas lūpas Trik.; lipana zeme Lis., Salis.]

Avots: ME II, 473

lùocît [li. lankýti "besuchen", slav. lǫčiti "biegen; trennen, verbinden"), -ku od. -cu [Dond., Salis], BW. 4902, ĩju, tr., freqn. zu lìekt,

1) wiederholt biegen:
kuokus, zarus, galvu, ceļus (pret augstiem, pret dievu), aude̦klu, lakatu. tautas luoka zaļas birzes BW. 13315. priede luoka, egle luoka, bē̦rzs i(r) luoka savu galuotnīti 12225. izmeklēju ruožu dārzu, visas ruozes luocīdams 13254. tautietis luoka zaļu zīdu apkārt savu ce̦purīti 15220. [acis luocīt, die Augen niederschlagen Nerft n. U.];

2) fig., wenden, bewegen, rühren, lenken:
prātu, sirdi. ak kungs, kâ tu luoki cilvē̦ka ceļus! Kaudz. M. es tavu likteni luoku Asp.;

3) biegend hervorbringen; zurechtlegen, besorgen, ordnen, schmücken:
viņš luocīja nuo kārklu sluoksnēm gruoziņus. nuo pīķiem mietus duŗ, zuobe̦niem sē̦tas luoka BW. 31990, 7. adu cimdus, adu zeķes, luoku baltas villainītes BW. 25294, 1. kuplu luoku villānīti 7433. audz, meitiņa, luoki pūru, besorge die Mitgift! 6325. vai nebiju ieradusi grūtas dzirnus ritināt, luocīt lielus tīrumiņus, mit grossen Feldern fertig zu werden den BW. 22568;

4) luocīt dziju, Garn aufwinden.
luocīt spuoles = uztīt dziju nuo spuoles uz luokiem Grünh. piektuos vakaruos nedrīkst divi vienā reizē luocīt dziju; citādi aitas baduoties LP. V, 24; JK. VI, 76;

5) hin- und herwenden, tummeln, tänzeln:
luoki, tautieti, vai neluoki nebaruotu kumelinu BW. 14445. kas dusmās netrakuoja, neluocīja kumeliņu 10183. šurpu luoka nuomalieši diže̦najus kumeliņus 16548;

6) modulieren, die zweite Stimme singen:
luoki balsi, tautu meita, kalniņā stāvē̦dama! mans brālītis lejiņā luoka bē̦ru kumeliņu 13980. luocīdama es dziedāju 16550. trejādi luoku valuodiņu 13224; so auch von dem modulierten Gesange der Vögel, namentl. der Nachtigall St.: vāluodze luocīja savu dziesmu A. XX, 466. zīle (žube) vilka, stērste luoka BW. 2697. birzē lakstīgala dzied vis˙visādi saukdama un luocīdama A. XXI, 416. [valuodu luocīt U., eine fremde Aussprache haben];

7) beugen, flektieren, deklinieren, konjugieren:
lietu, darbības vārdus luocīt*. Refl. -tiês,

1) sich biegen, sich krümmen, sich schmiegen:
luokās kâ niedre. luokies le̦pni, uozuoliņ! BW. 7520. tīri ceļi luokās, kâ viņš grib ēst JK. III, 66. pakaļā kalpu dē̦li kâ tārpiņi luocījās BW. 5962. vīrs luokās kaukdams pa gultu Purap.;

2) Bücklinge machen, sich zu schaffen machen:
kas šim te kuo luocīties? LP. V, 30;

3) sich schlängeln:
birztala, pa kuŗu luocījās kuopti celiņi Vēr. II, 157. aiz kalna luocījās plata upe Skalbe;

[4) träge bei der Arbeit sein:
kuo tur luokies? Erlaa; Allotria treibend nicht recht arbeiten Dond.; luocīdamies dziedāt,

a) in einem groben Dialekt singen
Bergm. n. U.,

b) in besonderen Modulationen singen
U.] Subst. lùocîšana, das Biegen, Rühren usw.; lùocîšanâs, das Sichbiegen usw.; lùocitãjs, wer biegt, rührt, tummelt usw.; lùocitãja, die zweite Sängerin: vedējene bija dziesmu saucēja (auch teicēja), kāda nuo panaksniecēm luocītāja RKr. XVI, 200. Der Chor bestand aus der teicēja od. saucēja, d, i. aus der ersten Sängerin, der Hauptsängerin, der luocītāja, der zweiten Sängerin, die den Gesang modulierte, und aus den vilcējas; s. dies. teicējas, vilcējas, luocītājas juo smalki dziedāja, juo gari vilka Lautb. [vgl. v. d. Osten-Sacken IF. XXXIII, 220.]

Avots: ME II, 522, 523

matrans [Ekau], L., der Haarwurm [matrāns Autz, Smilten, matrē̦ns Siuxt]; das Panaritium (Fingerwurm) U.

Avots: ME II, 566

matruonis [Lis.], der Haarwurm; das Panaritium (Fingerwurm) U.; matruõņi C.

Avots: ME II, 566

‡ nabt, zu erschliessen aus panabt.

Avots: EH II, 1

pakariņas (?) "sula, kuo nuolaiž sviestu taisuot krējumam nuo apakšas N.-Peb. n. Latv. Saule 1926, № 37/38, S. 411; für panariņas?]

Avots: ME III, 41

panãcnieki [BW. 35217 var.], panacni%E1%BA%BDki">panacniẽki [35225 var.], panãčnieki, panãči Karls., pana%C4%8Di">panači, (am üblichsten) panãksniẽki, panaksnieki">panaksnieki [BW. 35217 var.], panāksni [35217 var.], panākšni, panaksni">panaksni BW. 6995; 19278, panāksti 19065, [panàksti ² Kl.], panaksti">panaksti BW. 19238, 4, panākstniẽki 16319, panakstni%E1%BA%BDki">panakstniẽki Kand., panãrsnieki, panãrsni PS., panãsnieki [BW. 35217 var., N.-Peb.], panāsni [BW. 35235], panasni">panasni 24153, panāsti 19065; 26164, panasti">panasti 6819; 20813, [panāstnieki 35225 var.], panastni%E1%BA%BDki">panastniẽki 19283, 4, panāšņi 25643,1 [vgl. auch die №№ 26006 und 26122]; das Brautgefolge, die Verwandten und Bekannten der Braut, die Hochzeitsgäste der Braut (eig. die Einholenden, panācēji, die den vedēji, den Entführern der Braut, in alter Zeit nachjagten): panāksti (Var.: panākšņi, panāksni, panači) dancuoja BW. 24153. kuo gaidāt, panāksnieki (Var.: panācnieki, panāčnieki 7, panāsnieki), kad pruojām neejat? panāksnieki (Var.: panastnieki, panāsnieki, panaksnieki, panacnieki) gaļas prasa 19383; 19269, 2. še sanāca panāksnieces 19403, 1. brūtei pa kreisuo ruoku sēdēja brūtes māsas panāksnieces un brūtgānam pa labuo ruoku brūtgāna brāļi, kāzenieki BW. III, 1, 9. pēc panāksniekiem sēdās pie galda kāzenieki jeb vedeji III, 1, 8. panāksnieki jeb puiši nuo brūtes radiem jāja jāšus III, 1, 16. Besonders beliebt der Lok. in Wendungen panākstuos lūgt, braukt, iet, jāt, nākt, einladen, fahren, gehen, reiten, kommen - als ein Glied des Brautgefolges: lūgšu tevi panāksnuos (Var.: panākstuos, panākšņuos, panākšuos, pānāčuos 6, panāsnuos

8) BW. 15840, 4. Nur im Lokativ kommen folgende Formen vor: māsai braukt panaksnīs 15957, panakstīs 13635, 5; 15945; panākstē 2397, 1; panākstēs 2740, 2 (panāksties 26006). [panāsnieki wohl rein lautlich aus panācnieki, und aus panāsn- mit eingeschobenem r panārsn-, panāsti neben panāksti etwa nach dem Nebeneinander von panāsn- < panācn- und panāksn-. Das kurze a hinter n in panaksni u. a. dürfte Ablaut zu ā sein.]

Avots: ME III, 75

panārs (unter panars): panârs Saikava "sainis, nastiņa".

Avots: EH II, 159

pane, pana">pana,

1) die Mistjauche
[Schwanb.; Bolwen, Adleenen]: kūtī guovīm jāgul vienā panē Mar. n. RKr. XVII, 71. dzert tai nevajaga duot, pat panas nuo kūts bedres neatvēlēt Etn. III, 56;

[2) pane, die Jauchgrube
Plm. n. RKr. XVII, 71. - Nebst paņa "Pfütze", peņava zu apr. pannean "Moosbruch", got. fani "Kot", and. feni "Sumpf", gall. anam "paludem", li. paniabùdė "an feuchten Stellen wachsender Waldpilz" u. a., s. Būga RSI. VI, 37. Trautmann Wrtb.205, Walde Vrgl. Wrtb. II, 5.].

Avots: ME III, 76, 77

panurs, ein Bündel, das man in der Hand od. unter dem Arm trägt Druw. n. RKr. XVII, 71; vgl. panars.

Avots: ME III, 78

parans [Zvirdzine, Zaļmuiža], ein kleiner Sack, ein Säckchen: paranā maizes jau sen neatlika Infl. [Durch Metathese aus panars?]

Avots: ME III, 87

pãršmauga, [eine engere Stelle Wessen, Alswig], die Erd-, Meerenge: jūŗas pāršmauga MWM. VI, 325; Panamas pāršmauga B. Vēstn.; pāršmauga Afpu kalnuos Konv. ² 430. šaurām kalnu mugurām (pāršmaugām) 83.

Avots: ME III, 181

‡ pazaciņas "?": sasalasi ... visas savas p. (Var.: puzuciņas, grabažiņas, pekelītes, panariņas)! BW. 16366 var.

Avots: EH II, 192

pekele(s): man tā pekele (die Siebensachen) tik liela, - kur es varu aiziet! Seyershof. sazalasi ... visas savas pekelītes (Var.: grabažiņas, panariņas u. a.)! BW. 16366 var. Nach Sehwers Unters. 87 aus balt.-d. Päckel.

Avots: EH II, 219

I pēnezis,

1) das Mutterkorn
U.;

2) rhinanthus crista galli U. Nebst penesis anscheinend (nach Leskien Nom. 165) zu li. pėnas "Ohrläppchen; Hautlappen unter dem Schnabel des Hahns"
und (nach Charpentier KZ. XLIII, 162 f.) ai panasī "Pusteln".

Avots: ME III, 208

pìedabût, zu etwas bekommen, zwingen: pie zemes darba tuo ne par kuo nepiedabūsi Alm. Kaislību varā 20. viņa ne˙maz nevar pie grāmatas piedabūt Mag.XIII, 3, 62. tie gribēja piedabūt iedzīvuotājus pie katuoļu ticības Japana 28. ne˙kuo darīt - ve̦cuo ne pa˙galam piedabūt LP. IV, 205. lielām muokām piedabūt LP. II, 55.

Avots: ME III, 242

pìestiprinât, (an etwas) befestigen: silītes, kas... piestiprinātas pie vienas... ass Japana 37. Refl. -tiês, sich befestigen.

Avots: ME III, 297

puspļe̦pans, halbgar, nicht fertiggekocht (vom Brei): biezputra atkaī ir puspļe̦pana Ramkau.

Avots: ME III, 432

‡ puzukas, = ‡ puzakas: salasies ... visas savas puzuciņas (Var.: grabažiņas, pekelītes, panariņas u. a.) BW. 16366 var.

Avots: EH II, 340

I raĩdît Līn., Tr., BL, Iw., Dond., Setg., Kandau, Wandsen, Gr.-Essern, Lautb., Ekau, Kurs., Jürg., Nitau, Salis" Ruj., PS., Serbigal, AP., ràidît ² Kl., raidît Prl., C., Saikava, Lis., Wolm., Arrasch, N.-Peb., Selsau, Gr.-Buschhof, Nerft., raîdît ² Widdrisch, Zögenhof, -u, -ĩju,

1) eilig senden, treiben, hetzen
U.: Sprw. vienu dienu raida, uotru gaida. ar ļauniem lāstiem tev[i] pruo-jām raidīja Aps. VI, 35. atstūmusi un raidījusi nuo istabas tuos ļaudis laukā Purap. Kkt. 175. "ejat nu laukā!" Vīkuļa kundze raidīja ļaudis A. XX, 859. kur likāt mūs[u] māsiņu? vai klētī ieslēdzāt, vai druvā raidījāt? BW. 13646, 19. ne cilvē̦ks kāds jāraida uz viņu pasauli Alm. gars skatienus tālumā raida Vēr. II, 37. tē̦ls raida savu miera pilnuo skatienu uz leju Japana 24. raidīt pasaule jaunas skaņas Vēr. II, 12, tāļumā debess spuoži vēl re̦tuos starus raid[u] Jaunības dzeja 50;

2) "loslassen, Abschied geben"
L.;

3) "schnell essen":
ē̦daža ē̦d, ka raîda vien Dond. Refl. -tiês,

1) eilen Neik. n. U.;

2) zappeln:
bē̦rns jau raîdās U., das Kind zappelt schon. - Subst. raidîtãjs, wer (schnell) sendet, schickt; wer hetzt: būt[u] es tada gājējiņa, kâ māmiņa raidītāja BW. 14872. In der Bed. "hetzen" (aus "bellen lassen") nebst rīdīt zu riêt (s. Leskien Abl. 280), dagegen ln den übrigen Bed. wohi (vielleicht nebst li. riedù "качусьs", s. Būga Aist. Stud. 77) zu aksl. rějǫ "ἐπείγω", rinǫti sę "ruere", serb. rȉnuti "stossen", ai. rīyatē "bewegt sich", la. rīvas "Bach", ae. ríƥ "Fluss", ir. riathor "torrens" u. a. bei Trautmann Wrtb. 243. Anders darüber (zu ahd. rîtan "reiten", ir. ríadaim "fahre" u. a.) Walde Vrgl. Wrtb. II, 348.

Avots: ME III, 469, 470

raũdzît: auch Allasch, Dobl., Erwalen, Frauenb., Lemb., Lipsthusen, Pussen, Schnehpeln, Siuxt, Smilt., Stenden, Tals., Trik., (mit àu) Ramkau,

1): aizbrauc r., vai kaudze nav šķībi nuosē̦dusēs Siuxt. ràudzēt ² pieri, vai nesāp Kaltenbr.; ins Wasser zum Fischfang gestellte Setzkörbe od. Netze besichtigen (in der Fischersprache)
Salis; acht geben auf, sich kümmern um: kas ta[d] par luopu tâ raudzēs kâ par cilvē̦ku? Kaltenbr. pabļāva kādreiz saimniece, parājās, bet vai tad zē̦ni raudzīja? Siuxt. es ne˙kuo neraudzīju, - gāju tik pāri ebenda. vērsis jau tik nejauks, ka viņš nerauga pa[r] cilvē̦ku ar ebenda. par zirgiem viņi neràuga ² Linden in Kurl. kuo tur par viņu r˙! Sonnaxt. r. (= vārduot) vīveles Frauenb. zirgam muti r., dem Pferd das Maul reinigen Diet.;

3): r. rāciņus (rācēņus Siuxt) Frauenb., unter einer noch wachsenden Staude Kartoffeln herausholen und darauf die Vertiefung wieder zuschütten;
‡

4) abschmecken, kosten:
ràugi ² jaunās maizes! Zvirgzdine. sivē̦ns kādu laiku neraũga ne˙kuo, - pēdīgi sāk ēst Seyershof. (suns) vairāk dienas nebija maizes raudzējis Pas. IV, 516 (aus Dricēni). par vasaru neràuga ² gaļas drupanas Auleja. Refl. -tiês,

2): tumsā ... nevarēja manīt, kāds raudzījās viņas vaigs Rūžu Kr. 12. Subst. raudzîšana: laba pupu r. BW. 33116; raudzījums: par pupiņu raudzījumu BW. 25500; raudzîtājs:

1) pirksim pupu raudzītāju! BW. 5571; ‡

2) "vārduotājs" Frauenb.

Avots: EH II, 356

sadalît, tr., zerteilen, verteilen: sadalīt mantu vairākās daļās. sadalīt maizi starp ē̦dājiem. Refl. -tiês, sich zerteilen; verteilen: viņa ķīmiskā ceļā diezgan grūti izkūst jeb sadalās Japana 43.

Avots: ME III, 607

sadā̀rdzinât, tr., teuer machen, verteuern: sadārdzināt dienišķu maizi Tēv. mēchanisms, kas tuo ļuoti sadārdzina Konv. ² 482. pārtikas vielu sadārdzinātājus Konv. 63. Refl. -tiês, teu(r)er werden: izve̦damās preces sadārdzinājās Japana 96.

Avots: ME III, 608

saduôt,

1) tr.; zusammengeben, vereinen;

2) geben (auf eine grössere Menge resp, eine grössere Anzahl von Objekten bezogen): pamāte sade̦vuse ve̦se̦lu puodu pakulu vērpjamā līdz LP. VI, 811. uotrus piecsimti par iemauktiem saduod I, 118. jau sadevu divi simti (sc.: mārku) BW. 13595, 15. viņa sadeva tiem vārdus A. Brigader. visi vārdi jau citiem bē̦rniem saduoti LP. I, 80;

3) intr., tüchtig schlagen, prügeln
Etn. II, 86, aufs Korn nehmen: par nagiem saduot RKr. VI, 510, auf die Finger schlagen. saduot pa nāsīm, ka rads rada nepazīst. tam . . . uz ādu ir jāsaduod brangi Lapsa-Kūmiņš 14, man... gribējās saduot dažiem par purnu Apsk. v. J. 1905, S. 61. es gribu saduot bagātiem krietni virsū Kaudz. M. 221. - (lietus) krietni sadeva, es hat stark geregnet. Refl. -tiês,

1) einander geben, reichen:
saduoties ruokas od. ruokām, einander die Hand (die Hände) reichen: kūmas sasveicinājās un sadevās ruokas ar bē̦rna ve̦cākiem BW. I, S. 180. satikās brāļu bē̦rni, sadevās ruociņām BW. 29385. sagājās Jāņa bē̦rni, sadevās ruociņām 32885. saduoties (sc. ruokas), wetten, den Handel od, die Verabredung schliessen Kronw. saduoties lab(u)rītu, lab(u)vakaru, dievpalīgu etc., einander begrüssen (d. h. den Morgen-, Abendgruss u. s. w. bieten): labu rītu sade̦vušies, sākām sarunāties A. v. J. 1897, S. 474. dē̦ls tâ˙pat kâ ar pirmām meitām sadevās dievpalīgus LP. VI, 536. saduoties mutes, einander küssen: saimniece sadevās mutes ar meitām A. Upītis;

2) sich begeben (von einer grösseren Anzahl von Subjekten ausgesagt): klausītāju miljuoni dieva namā saduodas Jaunības dzeja 24. uz šuo tirgu tirdzē̦ni bija sade̦vušies paprāvā skaitā B. Vēstn.;

3) sich (zu etwas) vereinen
U. (oft mit kuõpâ): ūdens sadevās kuopā, un Kriša vairs ne redzēt Krišs Laksts 54. - strādnieki sākuši saduoties sabiedrībā Japana 56. sirds saduodas ar sirdi Plūd. Rakstn. II, 319.

Avots: ME III, 619, 620

salašas,

1): māte viņam ielika panariņā šādas tādas salašas Pas. X, 225;

2): tautu meitu salašiņas BW. 3453, 1 var.

Avots: EH II, 424

samulsinât, tr., verwirren, beirren, irre leiten Wid. Refl. -tiês, sich verwirren, beirren: Japana nebūtu ļāvusies uz karu samulsināties A. XX, 130.

Avots: ME III, 690

sazvẽrestĩba, sazvē̦rastība, sazvē̦re̦sts Wid., die Verschwörung: sazvērestība pret savu tē̦vuzemi Konv. ² 839. sazvē̦rastības pret valdību Japana 85.

Avots: ME III, 798

‡ slapans AP., = slape̦ns: slapana zeme.

Avots: EH II, 520

spal̃va (li. spalva "Farbe" Tiž. IV, 490), die Feder, Schreibfeder; Gefieder der Vögel, Federkrone von Pflanzen; Haar von vierfüssigen Tieren; Farbe des Haares von Tieren: kādā spalvā tas zirgs, was für eine Farbe hat das Pferd? U. (kumeļš) pupu ziedu spalviņā BW. 13819. visas bijušas me̦lnā spalvā LP. VII, 1164. guovis lielas, me̦lnā spalvā Japana 39. airu spalvas, Schwanzfedern; lidiņu spalvas, Schwungfedern Kawall n. U. spalvas mest, abfedern, abhaaren, Federn, Haare wechseln. viņš ir tagad spalvā, er sitzt jetzt in der Wolle Seew. n. U. spalvas plucināt. kads putns, tāda spalva Br. sak. v. 984. pušķuojas ar cita spalvām JlgRKr. II, s. v. 551. Stenders tecinājis savu spalvu latviešu labā Latvju tauta XI, 1, 67. suņam neaug vilka spalva Br. sak. v. 1194. vilks me̦t spalvu, bet ne tikumu JlgRKr. II, s. v. 66. suns spalvu me̦t, zuobus neme̦t Kav. luopam gluma spalva. kumeļam pē̦rnā spalva mugurā BW. 14476, 1. kumeliņš spuožu spalvu laistījās 15912. audzinaju dzērves (Var.: bē̦ras) spalvas kumeliņu 15966, 1 var. (guovij) līki ragi, briežu spalva 28923 var. jāglauda tâ, kâ spalva guļ Alm. Balt. V. 1901, № 85 piel. nuo acs izlien asariņa un dre̦b nuolaistas spalviņas (Wimpern) Vēr. II, 521. neapput ar auziņu spalviņām (Var.: spiltavām), Haferspelzen, Hülsen BW. 28752 var. kad būsi mātes spalvas ("?") nuometis Alm. Meit. nuo sv. 25. Um Windau ein Demin. spalvĩte. Nebst spilva I wohl zu gr. οτόλια· τά παρατιλλόμενα ἐρίδια ἀπό τῶν σχελῶν τῶνπροβάτων Hes., σπολάς, lat. spolium "abgezogenes Fell" u. a. von der Wurzel sp(h)el- "spalten, abreissen", s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 679, Persson Beitr. 805 f.

Avots: ME III, 983

spanga,

1) eine Blase
(Spr., Vīt.) an Händen oder Füssen (U.) oder anderswo am Körper, entstanden durch Druck oder Verbrühen Selsau (mit àn ² ), Kl., Druw., Lub., Laud.: strādā, līdz spangas ruokas Apskats 1901. meitai lielas spañgas (Flecken) uz ģīmja Sassm. siltuma spangas, Hitzbläschen Kronw. n. U.; eine Brandblase N.-Peb. n. Latv. Saule 1926, S. 411: viņš tīrās spañgās C.; eine Schaumblase am Bierfass Laud.; Wasserblase B. Vēstn. ;

2) = sprādze, Schnalle Oppek. u. Kokn. n. U.; Ohrring Burtn. n. U.: ar vara spangām sevi ruotājušas Duomas III, 45;

3) spangu vaiņags "?" BW. 6143, 6 var. (Var.: zīļu v.); 6214, 3; 7108, 1; 24585 var.; 32902, 5; RKr. XVI, 106, 183, 201. man nuopirka bālēniņš sīku spangu, spuoža vara (vaiņagu) BW. 28896, 10; ze̦lta spanga, Goldschuppe
Bl. 461;

4) ein Quetschinstrument
U.: kas savas spangas, važas, valgus un stīpas ap kuoka ce̦lmu lika Latvija. žņaudz kâ ciešas spangas Duomas II, 102. kâ metala spangās iespiedis MWM. VIII, 652; eine Klemme (spañgas C.): tas nu gan ir spangās (ļuoti spaidīguos apstakļuos)! lielās spangas C., Smilt., Bers., Lasd. ja vēlies spangās iekļūt, paduodies tik žīdiem! Laud. sanēma viņu kâ spañgās Jürg. In der Bed. 1 als ein Kuronismus (mit dem Suffix von čulga; vgl. auch ahd. spanga, mnd. span "Spange") zu norw. spana "spannen" u. a. (bei Fick Wrtb. III ⁴ , 507 und Walde Vrgl. Wrtb. II, 655 f. und 680 t.)? Anders Prellwitz Wrtb 2 42B, Zupitza KZ. XXXVI, 61, Būga Aist. Stud. 113 (der auch ein li. spungė "Gewächs, Fleckchen" heranzieht); vgl. auch panga. In der Bed. 2 wohl aus mnd. spange "Spange", und germanischen Ursprungs (vgl. an. spǫng "lamina, Platte") wohl auch in der Bed. 3 und (?) 4; unmöglich wäre es freilich nicht, für die Bed. 3 (vgl. spangas "Schuppen") auch an die Wurzel von spuoguôt zu denken.

Avots: ME III, 984, 985

sper̂t, speŗu, spêru, (mit dem Fuss) ausschlagen (namentlich vom Pferde), einschlagen (vom Blitze), gehend oder stossend mit dem Fusse eine Bewegung machen, schleudern, stossen (bes. von Raubvögeln), werfen (bes. beim Kegelspiel): guovs slaucuot speŗ Etn. I, 68. kur rūc, tur speŗ Stērste. lai gŗauž, kad tik nespeŗ (von einem zornigen Menschen)! Etn. IV, 4. kāju od. suoli spert, (aus)schreiten, treten: tur es savu kāju nespeŗu (dahin gehe ich nicht) LP. I, 146. es jau kāju mājā nesperšu IV, 119. cilvē̦ks mācās, līdz kāju kapā speŗ Br, sak. v. 179. naigus suoļus spert uz priekšu Austr. k. 1893, S. 61. spēris pirmuos suoļus Stāsti Kraukļu kr. 15. rūpniecība spęrusi labu suoli uz priekšu Japana 58. suoļus spert, Massregeln ergreifen : nevar liegt, ka šinī ziņā jau nebūtu dažs suolis spe̦rts Aus. I, 45. speŗ (aiz dusmām) vai zemes gaisā LP. II, 9. paķēra ce̦puri un spēra (warf heftig) galvā VII, 252. gumijas bumbu pret stilbiem spert A. XX, 834. brangas speŗamas . . . lietas Krišs Laksts 29. tev lādīte vāku spēra (war bis zum Platzen voll) BW. 3636 (ähnlich 7732 var.). tu (alutiņ!) varēji . . . vērpelei spundu spert (Var.: mucai spundi ārā oder gaisā spert) 19527. spers tev[i] (cielaviņ!)... vanadziņi 13511. kur tu tuos vēršus spēri (hast erbeutet)? LP. VI, 899. zagļu virsnieks avis kājas sudraba āzi spert (stibitzen) 347.

speŗ tevi vilki U., hole dich der Geier!
lauka oder vaļā spert, womit herausplatzen im Reden U.: sper vaļā, nepūdē muti! JIgRKr. II, sak. v. 554. ziemu speŗ lauskas (s. laûska

4) SDP. III, 9 (ähnlich A. XVII, 485, Mērn. laiki 313 u. a.). Refl. -tiês, (gegen einander) ausschlagen (mit dem Fuss), sich sperren, sich stemmen, sich stauen
U., Spr.: šis zirgs speŗas, pflegt auszuschlagen; zirgi speŗas, schlagen gegen einander aus. (mutulis) spērās (stürzte mit Gewalt) laukā iz kalna galuotnes Poruk IV, 119. tē̦vs speŗas nuo zārka laukā Pas. III, 62. dažs, par augstu spēries, lejāk slīd Juris Brasa 169. bē̦rzs spērās (schnellte empor) gaisā Kurbads. me̦lni vien, bē̦ri vien tautu dgla kumeliņi; aiz tuo manas villainītes velējamas nespērās BW. 17180. speries, mana vilnānīte, rāvainā ūdenī! 7533. In Annenburg bedeute sperties auch "ar juoni skriet". - bites spērās, die Bienen gediehen gut Lubn. Subst. spê̦rums, der durch sper̂t bezeichnete Akt als abgeschlossen dargestelli: ne tai bija vilka bail, ne vanaga spē̦rumiņa BW. 7I42 var., weder fürchtete sie sich vor dem Wolf, noch vom Habicht ergriffen (erbeutet) zu werden. spers tev[i] (cielaviņ!) ... vanadziņi; nuo tā paša spē̦rumiņa (Ergriffensein) būs mūžam balta galva 13511. spē̦rāji putni, Raubvögel Latw. Aw. v. J. 1829, № 23. - Nebst spārdît, spars, spirinâties zu li. spirti "mit dem Fusse stossen" ai. sphuráti "stösst mit dem Fusse weg, tritt, schnellt, zuckt", av. sparaiti "tritt, stösst", gr. σπαίρω "zucke, zapple", lat. spernere "fortstossen", ir. seir "Ferse", an. sperna od. sporna "mit den Füssen ausschlagen", ahd. sporo "Sporn", spor, mhd. spur "Spur":. apr. sperclan (wie wohl für spertlan zu lesen ist) "Zehbalien" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 668 f., Trautmann Wrtb. 275 f., Persson Beitr. 417, Reichelt KZ. XXXIX, 56, Osthoff IF. VI, 16.

Avots: ME III, 990

svinêt, -u, -ẽju, tr., feiern: kāzas (BW. III, 1, S. 7; LP. IV, 54), svē̦tkus (Kurl. n. U.), svētdienu. Jānīt[i]s svin svē̦tu dienu (Var.: vakariņu) BW. 33053. ne tā svin svē̦tu dienu, ne ar piektu vakariņu 6844. Zur Wurzel von li. šveñtas, pr. swenta- (in Ortsnamen, z. B. Swentegarben), slav. svętъ (> serb. svêt), av. spǝnta- "heilig", av. spanah- "Heiligkeit", s. Trautmann Wrtb. 311. In Nötk., Lis., Sessw. dafür svinnêt, in Drosth. zvinnêt, was auf der ehemaligen Schreibung swinneht (= svinêt) berüht, indem dort dies Wort erst aus der Schriftsprache bekannt geworden ist.

Avots: ME III, 1160

trapans,

1): trapana (bröckelig)
sēne Linden in Kurl. trapani ("trausli") kuoki Nerft. trapana ("trausla") gaļa Sonnaxt;

3): par trapanu viņš bija iesaukts sava slinkuma un lielā miega dēļ Ciema spīg. 122.

Avots: EH II, 691

trapans,

1) trapans Wilzen n. Etn. I, 106, Aahof, Alswig, Daudsewas, Kl.Salwen, Meiran, Memelshof, N.-Laitzen, Römershof, Salis, Sauken, Serbigal, Sessw., Warkl., Wessen, St., trapans Gr.-Buschh., trape̦ns Kokn., Adj., morsch, verwitternd, brüchig, brockelig:
elksnis ir trapans kuoks Memelshof. trapani kliņģeŗi ebenda. tē̦rauds ir trapans Romershof. kauli paliek trapani Veselis Tīrumu ļaudis. tam (= vītuolam) bij tik trapani zari, ka paši nuo sevis bira nuost Jauns. Baltā grām. I, 15. trapans māls Wilzen n. Etn. I, 106, Alswig. trape̦na zeme Gr.-Buschh. trape̦na ve̦lē̦na ebenda. trapans biezpiens, siers, plācenis Aahof, N.-Laitzen u. a.;

2) Subst., ein morsches, verwittertes Holzstück
Alswig, Assiten, Mar., Serben; bröckliges Brot Bornsmünde;

3) "?": kas tev, tādam trapanam, tur nekait? Alm. meitai bij atsūtīts pakaļ kāds ve̦cs trapans B. Vēstn. Zu trapjš I.

Avots: ME IV, 222

trîsstîgu (gen. pl.), mit 3 Saiten: trisstīgu ģitara Japana 80.

Avots: ME IV, 242

uzplaûkt, aufblühen, erblühen (eig. und fig.): tik bē̦rzam jaukumiņa, pavasari uzplaukstuot BW. 15071, neuzplaucis pumpurs JR. III, 11. pilsē̦tā uzplauka amatniecība Japana 86. lirika uzplauka Vēr. I, 1187.

Avots: ME IV, 366

uzsukât,

1) aufbürsten
Dr., aufkämmen: u. matus Japana 16. ūsas nesējs arī bij uzsukājis A. XX, 221;

2) u. kam, jem. Prügel verabfolgen
Memelshof, Ruj.;

3) über das verabredete Gewicht hinaus hecheln (Flachs):
u. linus pāri nuorunātam svaram Lubn.;

4) ein gewisses Quantum (Hede, Flachs) hecheln:
u. pakulas auklu vīšanai Saikava. Refl. -tiês, sich aufbürsten, sich aufkämmen Spr. Subst. uzsukãjums, das abgeschlossene Aufkämmen, das Aufgekämmte, die Frisur: meitas augstiem matu uzsukājumiem Skuju Fridis.

Avots: ME IV, 386

uzsùkt, aufsaugen: pa... pilienam, kuo zeme... uzsūc Vēr. I, 198. dzelzs uzsūc gāzes Konv. ² 682. Japana uzsūca Eiruopas kultūru MWM. X, 219. viņš uzsūcis sevī visus kultūras iespaidus IX, 929. Refl. -tiês, durch enge und schmale Räume nach oben dringen (von Flüssigkeiten). Subst. uzsùkšana, das Aufsaugen: barības... uzsūkšanas spēja Vēr. II, 39; uzsùkšanâs, das Empordringen (von Flüssigkeiten): pret lietus uzsūkšanuos uz augšu Būvmācība 59.

Avots: ME IV, 386

veĩduôt*, formen, gestalten: porcelāna masu... veiduot Japana 45. daiļi veiduotu ruoku Vēr. II, 895. Refl. -tiês, sich formen, sich gestalten: nuo zemes veiduojies Akurāters Astras 75. apstākļi veiduojās tâ Vēr. I, 683. Subst. veĩduõjums, das Gebilde, die Gestalt: kalnu... veiduojumus MWM. X, 332, irst dzīve kâ tumsības veiduojums Vēr. II, 1284; veĩduôtãjs, wer formt, gestaltet; der Skulptor B. Vēstn.

Avots: ME IV, 523

I vikse Ahs., vikss Bewern, das Riedgras; viksa Usmaiten, eine dem Riedgras ähnliche Sumpfpflanze; vikse Modohn, eine Pflanze mit langen (Kalmusblättern ähnlichen) Blättern, die an feuchten Stellen wächst: vikse aug strautuos Ahs. n. RKr. XVII, 63. Zunächst jedenfalls zu li. viksvà (vikšvà) "Spitzgras" (le. vikse aus *viksve?) und vìkšris "Sandriedgras", die von Brückner Gesch. d. idg. Sprw. Il, 3, 82 direkt zu slav. višь "Sumpfgras" gestellt sind. Li.-le. viks- aber dürfte hier (nach Būga KSn. I, 301) aus visk- umgestellt sein und zu li. vizgà "minkšta, į saĩdrį panaši žolė" gehören; dies vis-k- (vis-g-) kann dann zu slav. višь, apr. wissene "Porsch", ahd. wisa "Wiese" u. a. gestellt werden.

Avots: ME IV, 584

žņaûdzît, -gu, -dzĩju, freqn. zu žņaûgt, stark drücken Oppek. n. U., würgen L., knebeln; ringen (namentl. auch Wasser ausringen U.; unbek. in Dunika und Stenden, wo aber žņaûgt gebräuchlich ist): ē̦duot gaļu, panaksnieki, padusēs žņaudzīdami! FBR. IV, 50 (aus Aahof). līgaviņa šaujā žņauga asariņas BW. 31048, 1 var. tu staigāsi raudādama, savas ruokas žņaudzīdama 6596. izmisusi žņauga ruokas Aps. II, 23. žņaudzīt ruokas aiz žē̦luma LP. III, 78.

Avots: ME IV, 823, 824