Paplašinātā meklēšana

krapants,

1) ein schwaches, mageres Pferd
Etn. I, 59; 89;

2) der Arrestant:
katram saimniekas krapanti jāve̦d nuo vienas stancijas līdz uotrai; krapan- tuos braukt, die Arrestanten führen Ahs.;

3) der Pl. krapanti, eine schwere Arbeit, Drangsal:
nu ir krapantuos, jetzt ist es schlimm Selg. n. Etn. IV, 97. [In der Bed. 1 vielleicht als en Kuronismus zu li. krapinéti "ходить невѣрным шагом", krapulỹs "кто еле ходит".]

Avots: ME II, 260

‡ pañts,

2): auch Perkunen; visi panti nuodrebēja BW. 19489 (ähnlich 33233 var.); "luocītava" Grob.;

3): sìena p. Doblen, Grob., N.-Bergfried, Popen, Siuxt, Stenden, Zögenhof: uz (siena) panta ... taisīt pantu Janš. Līgava II, 396; labības p. Briņķi bei Hasenp., Popen; rudzu pànts ² ("blāķis") stāv tīrumā, bet kulšana tik drīz nav gaidāma Saikava. Hinter "B. Vēstn." ME. III, 78 zu ergänzen: "1895, № 75";

6): desmitā pantiņā BW. 1368, 1; ‡

7) Abteil eines Gebäudes (?):
ē̦ku ar diviem pantiem: viens p. ... bija divu stāvu, bet uotrs ... bija trim stāviem Janš. Līgava I, 183.

Avots: EH XIII, 161

‡ pañts, -s Grünh., Siuxt, = pañts 3: šķūņuos starp labības pantīm Brigadere Daugava 1928, S. 1517.

Avots: EH XIII, 161

pañts [Tr., BL, Dunika, Sackenhausen, Līn.], pañta,

1) Reihe, Glied od. Linie der Soldaten;

2) das Glied
[Dunika]: visi panti man sāp. panti bijuši kâ salauzti JK. VI, 41. [pantu pantām St., gliederweise.] gul sasiets, nejaudādams kustināt ne panta A. XV, 96. lai kauliņš pie kauliņa, pantiņš pie pantiņa, miesiņa pie miesiņas! Etn. IV, 109. viņa bij slaika, spēcīgiem miesas pantiem (Gliederbau) Purap.; [das Kreuz im Körper eines Tiers: zirgs platiem pantiem Dunika];

3) [pañte Nitau], eine Schicht, Abteilung Getreide, Heu
[Dunika], Stroh in der Scheune: šķūnī pirmā panta [pirmais pañts Nigr., Gr.-Essern, Selg., Frauenburg, Behnen, Lautb.] siena jau pielikta Kand.; miežu panti paceļas ar˙vienu augstāki pret čukuru Grob.; auch sonst eine Abteilung, Schicht: [ve̦se̦ls pants (kaudze) žagaru Stuhrhof.] nuo vienas sijas līdz uotrai skaita vienu pantu (pie lubu jumta) B. Vēstn. liela, gaŗa egle sešu pantu, katrā pantā ligzds Tr. 823;

4) ein Teil des Pfluges Sackenhausen
(wohl =. panda);

5) ģīmjā, sejās pānti, die Gesichtszüge
Vēr. II, 459;

6) der Vers, die Verszeile,
namentlich so das Deminutiv pantiņš: skuoluotājs uzduod bē̦rniem dažus pantiņus izmācītles nuo galvas. (Nach Būga KZ. LI, 115 (als ein Kuronismus) zu le. pît "flechten", slav. pęti "spannen, strecken, zusammenfügen"; vgl. auch li. panta bei Bezzenberger Lit. Stud. 150.]

Avots: ME III, 78

skrapants,

1): ein (von Wuchs) kleiner, aber energischer Mensch
Wilsenhof; šādi tādi skrapanti (geringschätzig) ebenda.

Avots: EH II, 507

skrapants,

1) ein kleines Kind
Dr.; ein schwächlicher Mensch Druw.;

2) "?": trīs (sc.: puišus) nuodzina skrapantuos [?] (Var.: nabaguos) BW. 13076, 2;

3) "ein verächtlicher, rachsüchtiger, prahlerischer Mensch"
Orellen. Vgl, krapants.

Avots: ME II, 887

‡ àizkul˜t,

1) zu dreschen anfangen
Kal., Rutzau: aizkults auzu pants;

2) a. strādniekus Rutzau, (einem Nachbarn) Arbeiter für die Drescharbeit leihend, das Recht erwerben, auf ebensoviele Arbeiter (des Nachbarn) für seine eigene Drescharbeit zu rechnen.
Refl. -tiês, ‡

2) ein wenig Getreide für sich ausdreschen
Gr. - Buschh.

Avots: EH I, 33

mekš(ķ)êt, -ẽju, tr., schaufeln, einhauen: viņš tagad vare̦ni mekšķē biezputru Paul. Refl. -tiês, sich mit dem Schaufeln, Mischen abgeben, pantschen: tiesājamais jau gadus 10 mekšējas ar sviestu B. Vēstn.

Avots: ME II, 594

mekš(ķ)êt, -ẽju, tr., schaufeln, einhauen: viņš tagad vare̦ni mekšķē biezputru Paul. Refl. -tiês, sich mit dem Schaufeln, Mischen abgeben, pantschen: tiesājamais jau gadus 10 mekšējas ar sviestu B. Vēstn.

Avots: ME II, 594

naris,

1): auch Dunika; zirgs izliminājis narī kāju Grob.; auch in Bezug auf Menschen:
sabridu kājas līdz naŗis (instr. plur.) Dunika. bikses līdz naŗiem ("Fesseln") nuokritušas Grob. naŗa pants ebenda, Fesselgelenk; jedes Fuss- und Handgelenk Rutzau.

Avots: EH II, 5

‡ nenuoteiktîgs, unbestimmt, ungenau: n. likuma pants Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 16.

Avots: EH II, 16

nùošļaukt,

2): n. (zuspitzen)
mietam vai kaudzei galu Selg.; ‡

3) "?": viss [siena] pants bij nuošļaukts kâ zâle pēc krusas negaisa Brigadere Dievs, daba, darbs 344; ‡

4) "apvazāt" Dunika: n. drānas; ‡

5) (etwas Flüssiges) abwischen:
slapjumu nuošļauca ar cimdiem Kaudz. Izjurieši 94; ‡

6) abspülen
Wessen: šaltēm ūdeni lejuot n. galdu.

Avots: EH II, 96

pañčât, -ãju, intr., pantschen, im Wasser od. Kot herumtreten. Refl. -tiês, sich in der Badewanne baden, im Wasser plätschern (in der Kindersprache) Bers., Lasd., Laud.: viņš pančājās ar abām ruokām pa ūdeni RA. -Aus dem Deutschen.

Avots: ME III, 76

pañta Kurl., z. B. Kand., für pants.

Avots: ME III, 78

plakšêt, plakšķēt, -u, -ẽju,

1) klatschen, patschen:
tas nuokritis, ka plakš vien zemē Etn. IV, 156. dakstiņš krīt nuo jumta plakšķē̦dams Dünsb. plikšēja, plakšēja un plunkšēja, kad mazā pilīte nuonāca zemē. lai tā tava mute plakš (Var.: plaukš, plikš, plīkš), kâ es balši velējuos BW. 22676, 1. nuo kukņas atskanēja līdz mums tikai... mīklas plakšēšana Vēr. II, 66;

2) in Wasser od. Kot pantschen
U.;

3) plappern
U., Unsinn schwatzen (plakšēt) Smilt. Vgl. Li. piekšnóti "in die Hände klatschen" und le. plekš(ķ)ēt.

Avots: ME III, 317

plunckât, giessen, vergiessen Dobl. n. Etn. I, 121, Wid. Refl. -tiês, plätschem, pantschen, sich begiessen Wid., (mit uñ) N.-Peb.

Avots: ME III, 357

rañsts (li. rą̃stas "ein abgehauenes Ende eines runden Baumstammes") Sassm., Gold., Erwahlen, ran̂sts ² od. ransta Dond., = pants">pants, grē̦da, die Schicht: vienu ranstu labības iekŗāvu šķūnī; kraut malku ranstā Dond., Sassm. Ein Kuronismus; zu rantît.

Avots: ME III, 477

II sãrts Dond., Wandsen, Lautb., Jürg., Arrasch, Karls., C., WoIm., PS., sā`rts <sup>2</sup> Kl., Domopol, sā`rts Ermes, ein Scheiterhaufen, ein Holzhaufen zum Verbrennen U.; ein Haufen überhaupt: ce̦lma atliekas, kas gruzda vēl sārtā JR. IV, 158. žagaru sārti sakŗauti LP. V, 340. gunskurā kvēluo sarkans uogļu sārts Vēr. 1, 1157. vērši gulēja sārtā, - gaļa sevim, āda sevim Pas. IV, 164. cilvē̦ki sakrita sārtā Domopol. labības sārts (= pants

3) Meiran. tur stāvēja sārti burtnīcu un grāmatu kaudzes Vēr. I, 1304. ādas muciņa uz kaula sārta (Rätsel) RKr. VII, 1301. - sārtiem, im Haufen
U.: lieli kungi tâ nedzēra, kâ dzeŗ mani bāleliņi: sārtiem skrēja biķerītes pa galdiņa galiņam BW. 19709. Wohl zu sērt (s. dies), gr. έ'ρμα "Ohrgehänge", la. serere "fügen, reihen, knüpfen", air. sreth "Reihe, strues", an. sørvi "Halsband aus aufgereihten Perlen" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 499 f.), s. Leskien Nom. 532 und Būga Aist. St. 165.

Avots: ME III, 807, 808

II valsts, 1 ) = pants 3, eine Schicht Getreide od. Heu in der Scheune (valˆsts ^2, valˆste ²⁾ Dond.: sìenu šķūnī krauj valˆstā ² Arrasch, Dond. šķūnī valsts miežu un divi valsti auzu sakrauti Dond. n. RKr. XVII, 62. viens valsts līdz jumtam jau pilns; krausim nu uotru valstu! Dond. Ziemelis . . . bāza sìenu uz kūtsaugšu, kur Irbe ņēma tuo pretī un mina valstā Janš. Mežv, ļ. I, 186. dzirdēja tuo uzkāpjam uz sìena valstu II, 495;

2) die Anhöhe, der Berg:
uz mēneša ir lejas un valsti Bergm. Predigten v. J. 1795;

3) "izvaļāta vieta sìenā" (mit alˆ ² ) Nikrazen: sìena valsts Nikrazen;

4) sìena vàlsts Nötk., (mit alˆ ) Adl., N.-Schwanb. "= sìena (save̦lta) grīzte, velˆtenis";

5) eine zusammengewälzte Heumasse vor der Scheune:
ar garu virvi un buomi, kur piejūdz zirgu, siena apgabane tiek save̦lta pie šķūņa valstā (lielā daudzumā), kuo ar dakšām liek šķūnī;

6) "kas valstās" (mit alˆ ) Vīt.;

7) wer sich ohne Arbeit umhertreibt
(mit alˆ ) Sessw. Zu valstît.

Avots: ME IV, 460

žvãkstêt Nötk.,

1) dumpf rauschen (von Wasser und Bäumen gesagt)
U.: ūdens te̦k pa slūžām, ka žvãkst vien Arrasch, Fockenhof, Ruj.; = zvākstêt, dumpf schallen, tosen: žvākstē̦dams drāzās caur mežu Plūd. LR. IV, 155. (nauda) ievē̦lusies žvākstē̦dama avuotā LP. VI, 236. žvãkstē̦dams nāca lietus ar krusu Lemsal. ķieģeļi gāžas žvãkstē̦dami Bauske, (mit à ² ) Schwanb. siena pants nuogāzās žvãkstē̦dams Selg., Stenden, Wandsen. žvãkst arī sakaltuši zvaguļi C.;

2) (viel) schwatzen:
kuo nu žvãksti? Ipiķi, (mit à ² ) Bers.;

3) "?": ausis žvākstēja Skalbe Pazem. dv. 14. Subst. žvākstêšana, dumpfes Schallen:
naudas žvākstēšanu dzirdējis (wo?).

Avots: ME IV, 843