Paplašinātā meklēšana

‡ parsa "?": Pulcherijs parsu vede, pats parsiņas nestāvēja (war nicht wert) Tdz. 45487 (aus Warkh.);

2) "šķirne" Saikava.

Avots: EH XIII, 168

‡ àizlàicît ² gaļu līdz vasarai Oknist, mit dem Fleischvorrat, sparsam davon Gebrauch machend, bis zum Sommer auskommen.

Avots: EH I, 35

baduôt [li. badúoti "andauernd Hungersnot leiden" ], gew. refl. baduoties, geizen, sparsam sein, von dem vorhandenem Vorrat aus Geiz keinen vollen Gebrauch machen: kur man senāk ar pienu bij jābaduo, tur man tagad atliek nebaduojies vis ar drēbi.

Avots: ME I, 248, 249

‡ ê̦dūņa Warkl., ein sehr fleissiger; arbeitsamer, auch sparsamer Mensch.

Avots: EH I, 371

gadîgs,

1) tüchtig, ehrbar, nüchtern
[Manz. Lettus], verträglich, ["sorgsam, sparsam" Nigr.; mässig]: tam būs gadīgi gudram būt Röm. 12,3. vīriņš dzīvuojis ar sieviņu tik˙pat laimīgi un gadīgi kâ Filēmons ar Bauci Lautb. [nuomuodā ē̦sam gadīgi, nüchtern Glück I Thess. V, 6. guodīgi un gadīgi dzīvuot Manz. Post. 25. kungs, duod, ka mēs gadīgi gavējam (Dziesmu gr. L., M.), Herr, gib, dass wir mässig fasten;

2) "zuällig"
L. Zu gadîtiês (vgl. Froehde BB. VIII, 165), r. гóдный "tauglich", годи́ться "taugen, sich schicken, ziemen", mnd. gaden "passen, gefallen" u. a.]

Avots: ME I, 581

‡ gārbîgs, seine Sachen zu schonen pflegend, sparsam Warkl.: g. cilvē̦ks.

Avots: EH I, 390

‡ izkarinâtiês, geizend, sparsam lebend durchkommen: es šuopavasar kaut kâ izkarināšuos (werde, mit dem Futter sparsam umgehend, das Vieh kümmerlich durchbringen) Dond.

Avots: EH I, 453

‡ iztrikšinâtiês, geitend, sparsam mit etw. umgehend auskommen: trikšinājuos cik varēdama...; duomāju, iztrikšināšuos... līdz ziemassvē̦tkiem, bet (sc.: sāls) izgāja ātrāk Janš. Mežv. ļ. I, 266.

Avots: EH I, 491

kañcinât (kánkinti "peinigen"), tr.,

1) = kancināt, ausforschen Nord - Westkurl., Bie.; [verfängliche Fragen vorlegen L.];

2) reizen, ärgern:
suni [Wandsen, SAlis], Bers. lielākais zē̦ns pa durvīm kancināja iekšā mazuo LA.; kancināt bē̦˜rnu, ein Kind schreien lassen Wolm. Refl. - tiês,

1) einander ausfragen, reizen;

2) sich abquälen, sparsam umgehen:
saimniece kancinājās visu ziemu ar ēdienu Dond. [Als ein Kuronismus mit einer Grundbedeutung "foltern" zu keñkia "es tut wehe", χέγχει· πεινᾷ, got. hūhrus, an. hungr "Hunger", an. hā "plagen, quälen" u. a., s. Feist Wrtb. ² 204, Boisacq Dict. 389, von der Osten - Sacken KZ. XLIV, 44.]

Avots: ME II, 153, 154

kùopẽjs, f. -ẽja,

1) der Pfleger, die -in, wer etw. pflegt, beschickt, bestellt:
bišu, luopu, zirgu, slimnieku kuopējs. gudru ņemšu līgaviņu, savas dzīves kuopējiņu BW. 11188. tad būs tava līgaviņa tavas mājas kuopējiņa 13655, 2 ;

[2) ein Sparsamer, zu Rate Haltender
U.] Zu kùopt.

Avots: ME II, 345

krâjẽjs,

1) der Sammler:
vārdu, tautas gara mantu krājējs;

2) der Sparende, Sparsame:
kur tē̦vs krājējs, tur dē̦ls izšķērdējs.

Avots: ME II, 265

krâjîgs, sparsam: krājīgs cilvē̦ks Kaul., [Janš. Dzimtene ² II, 375].

Avots: ME II, 265

krâjulĩba ,* kleinliche Sparsamkeit, Knickerei, Knauserei: maziska krājulība Latv.

Avots: ME II, 265

krâjulis ,* ein Sparsamer (im tadelnden Sinne), Knicker, Knauser.

Avots: ME II, 265

[netaupĩba, verschenderische, nicht sparsame Art: viņa pastāvīgi nuobažījusies par... cilvē̦ku izšķērdību un netaupību Janš. Dzimtene V, 290.]

Avots: ME II, 736

I nùobadinât, tr., verhungern lassen: zirgu Tr., [Dond., Salis.] Refl. - tiês, sich zu Tode hungern, sich die nötige Nahrung nicht gönnen, allzu sparsam sein Kand.; sich arm amstellen Spr.; [sich kümmerlich behelfen LKVv.].

Avots: ME II, 758

‡ nuoturîgs,

1) enthaltsam (?):
ļaudis dzīvuo sāti, gausi un nuoturīgi Pēt. Av. III, pielik., 62;

2) stabil:
n. kuģis Latv. konv. vārdn. 29374; standhaft Sessw.: n. cilvē̦ks; sparsam, geizig Bērzgale.

Avots: EH II, 103

pakrât: jis māk p. (er versteht zu sparen, ist sparsam) Oknist.

Avots: EH II, 144

‡ parss Tdz. 44170 (aus Jāsmuiža), = ‡ parsa. 1.

Avots: EH XIII, 168

paurêtiês, -ẽjuôs,

1) sich im Nacken, Hinterhaupte kratzen, krauen
L., U.;

2) "schwer arbeitend und sparsam lebend zu Vermögen kommen":
dienām, naktīm paũrē̦damies, viņš jau labi iepaurējies Nigr.

Avots: ME III, 129

pìekuopĩba,* die Ordnungsliebe; Sparsamkeit Ar.

Avots: ME III, 262

pìekuopîgs, ordentlich, ordnungsliebend: tik vienas rūpes bij Anniņai, šij piekuopīgai Silnieku saimniecei Lautb. Luomi 179; wirtschaftlich, sparsam Ar.

Avots: ME III, 262

raũsis PS., Serbigal, AP., Salis, Ruj., Līn., Iw., Bl., Dunika, ràusis ² Kl., Prl., auch rauša U., Glück IV Mos. 6,15, ein Kuchen, Fladen aus gegorenem Teig U., der Pfannkuchen N.-Bartau: Sprw. ēd raušus, lai maize taupās, iss Kuchen, damit Brot gespartwird (von verkehrter Sparsamkeit)! māte ik˙dienas raušus nece̦p, alle Tage ist nicht Sonntag, - wenn etwas nicht gelingt. māte tad vien raušus ce̦p, kad tai labi milti. eļļas rauši, Oelkuchen (Viehfutter). Nach Mag. XX, 3, 162 zu ràust (weil der rausîs in der heissen Herdasche oder an den glimmenden, in die Herdgrube gefegten Ofenkohlen gebacken werde). Dagegen dürfte li. riaušis "Blutpfannkuchen" Lit. Mitt. III, 262 (aus Schoden) zu li. raušės "Farbe, Blut des Wildes" (bei Mielcke) gehören.

Avots: ME III, 488

I rũķis Karls., Salis, Serbigal, AP., C., Līn., Iw., rūķis ² Kl., Prl., Nerft, rûķis ² Ruj.,

1) ein arbeitsamer, sparsamer Mensch
U., Nigr.: mans ciemiņš liels rūķis, - viņš labi izticis Nigr. atminu..., kāds rūķa vīrs (was für ein arbeitsamer Nlann) bij Siliņš 11. mājas rūķis, ein Hauskater, der füt alles im Hause sorgsam bedacht ist U. nakts rūķis U., der auch in der Nacht sich keine Ruhe gibt; einer, der auch den Schmutz nicht scheut. zemes rūķis, einer, der sein Land selbst bearbeitet: mums jāiztē̦luo latvietis par īstuo zemes rūķi Vēr. I, 1437;

2) rũķītis, ein Zwerg, ein guter Geist, der in der Nacht die Arbeit der Menschen besorgt:
atdevis tuo darbu rūķīšiem LP. VI, 186;

3) ein Brummkater, Sauertopf, der sich von andern zurückzieht
St., Bergm. n. U.;

4) rũķis Bl., der Kater
(aus mājas rūķis "Hauskater" abstrahiert?). In den Bedd. 1 u. 2 zu rũķêt "geschäftig sein"; in der Bed. 3 zu rùkt.

Avots: ME III, 570

‡ rũzele Seyershof "ein arbeitsamer, sorgfältiger und sparsamer Mensch": ve̦cais iet tâ kâ r.

Avots: EH II, 390

skuonîgs,

1) skuõnîgs Bauske, sparsam : tas pruot ļuoti skuõnīgi dzīvāt Wain.;

2) fig., schonend:
skuonīgiem vārdiem viņš vēstīja, ka jaunskungs . .. kritis un sasities Sadz. vilņi 236.

Avots: ME III, 910

slaîks,

1): auch Kaltenbr.; s. (=gaŗš) cilvē̦ks AP. s. kuoks Salis. citām cūkām slaikāka (= gaŗāka) spalviņa Orellen;

2): reichlich gebend, nicht sparsam
AP.: viņam slaika ruoka. Subst. slaîkums: meitiņas ... visas vienu slaikumiņu BW. 13250, 52.

Avots: EH II, 519

stiñgrs,

1): stìngri ² (beinahe unbeweglich)
sēdēt Kaltenbr. stingri (knapp, äusserst sparsam) dzīvuot ebenda. kad stingrāki ("stiprāk") paplēsu, tâ pušu bija Siuxt.

Avots: EH II, 580

taũpĩba, die Sparsamkeit: taupība labāka par bagātību Birkert Sakāmv. S. 58, No 905.

Avots: ME IV, 138

taũpîgs, sparsam : es . . . taupīgāks BW. 3813. dzīvuo taupīgi, lai arī priekšdienām kas būtu! Birkert Sakāmv. S. 58, No 893. Subst. taũpîgums, = taupība: ar visu taupīgumu taču nevarēja bagāts tapt LP. VI, 62.

Avots: ME IV, 138

tàupulis ² : ein Sparsamer Meiran.

Avots: EH II, 669

tàupulis ^2, ein sehr Sparsamer Stockm.; ein Geizhals Sessw.

Avots: ME IV, 139

I ticinât, fakt. zu tikt,

1) gew. in der Zstz. mit àiz-, zufrieden stellen, befriedigen
(imperfektiv): ticini cik gribi, caurgaļa neaizticināsi Fest.;

2) besser werden
(attikties

4) machen:
ticini kā gribē̦dams! ir tad tu viņa neatticināsi Vīt. Refl. -tiês,

1) = tiektiês, (nach etwas) streben Wid.;

2) sich einschränken, sparsam sein
Dond.: saimniece ticinās ar pavalgu Ahs. n. RKr. XVII, 58. skuopulis ar tiem taukiem ticinājies, knapinājies ve̦se̦lu gadu Stenden, ticinies, kâ gribi! pārtikas šai ziemai neiznāks Dond.

Avots: ME IV, 180

I tirinât,

1): auch Seyershof, ("Schnell bewegen, schütteln")
Salis; tevi ... aiz kajām tirinās Tdz. 58847;

2): vâti t. ar pirkstu Rainis Atpūta № 467; ‡

3) langsam, sparsam etwas einschütten od. jemandem reichen
Seyershof.

Avots: EH II, 684

trikšinâtiês, sparsam (mit etwas) umgehen, geizen: nebija vairs maizes. trikšinājās un spiedās cauri kā kurš varēja Janš. Dzimtene ² II, 16. es gan trikšinājuos . . . ņe̦mdama

Avots: ME IV, 235

ur̃ķis,

1): ein Stock zum Scharren
AP.; "kāds ne visai re̦sns kuoks" Salis; ein Gerät zum Flechten von Bastschuhen (mit ùr ² ) Saikava, ("nuo aitas stulpes"; mit ur̂) Sonnaxt; gaļu sabāza lielaos, gaŗuos ur̂ķuos Mālup. ja rīklē metīsies, gan mēs urķi (Var.: skruķi) dabūsim BW. 19243, 7 var. ve̦cajam tētiņam trīs znuotiņi, trīs urķīši ("?"); ik˙katram znuotiņam pa urķam atvēlēja 21132;

2): eine rührige, sorgsame, auch sparsame Person
P. Alunāns: viņš labs naudas u., er hält das Seinige zusammen.

Avots: EH II, 715

zildzinât ² Ruj., = knapinât: saimniece zildzina maizi. Refl. -tiês Mezküll (mit ilˆ2 ), Salisb. (mit ilˆ ), = knapināties, sich einschränken, sehr sparsam wirtschaften. Vgl. zilinât I 3.

Avots: ME IV, 719