Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'pastrādāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'pastrādāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

pastrādāt

pastràdât, Refl. -tiês: iešuot ... dažas dienas p. Anna Dzilna 22.

Avots: EH XIII, 177


pastrādāt

pastràdât, tr., verrichten, ausführen, vollbringen, verüben: teicamus darbus, nedarbus. [Refl. -tiês, ein wenig, eine Weile arbeiten.]

Avots: ME III, 109

Šķirkļa skaidrojumā (11)

gargura

gaŗgura, comm.; ein langsamer, träger Mensch Dond.: cik tāds g. var pastrādāt!

Avots: EH I, 385


mest

mest,

1): m. (sienuot) dze̦naušku uz zvendzeļa Saikava. dze̦nauškas vaļā m. (losbinden) ebenda. tev katrā vietā me̦t de̦gunā (wirft vor) Siuxt. m. kaulu pierē (vorwerfen) Seyershof. mani rājusi, pat situsi, bet tevi ne˙kad nav me̦tusi man priekšā Janš. Dzimtene II 2 , 11;

2): tis aizbļāvēs un kai me̦tams pa luogu ārā nuo kambaŗa Pas. XII, 159. m. (= rakt) granti Saikava. mē̦slus me̦t (= liek ar dakšām ratuos) vīrieši Seyershof. guovis ne˙kad neme̦t ragus ebenda. saimnieks vēlējis m. svē̦tvakaru, lai visi tiktu laikus uz pirti A. Brigadere Dievs, daba, darbs 136;

3): auch Dunika, Orellen, Seyershof; m. kam par slejiem Saikava. m. kam ar dūri par kupri Zvirgzdine. zirgs me̦t (= speŗ) Siuxt. cita guovs tâ me̦t, ka spanni pa gaisu aizme̦t pruojā(m) ebenda;

5): kuo viņš labu pe̦lna, tuo jau viņš me̦t (= žūpuo) Seyershof;

6): Emmai tâ žilba acis, ka tās mela mirgas Janš. Dzimtene V, 374. līdz brucinu (izkapti), līdz (izkapts) me̦t pārasmeņus Janš. Dzimtene II 2 , 175. vājas guovis tik lielu starpu nemete (wo?), waren nicht so lange gelt (keine Milch gebend).
suoļus m. "uotram pakalpuot vai kuo pastrādāt" Seyershof. (kuļammašīna) sāka m. savu smuguo suoli Anna Dzilna 96. m. (=spert) lielāku suoli Saikava. kad būšuot kur me̦tuši mājas (sich niedergelassen) uz palikšanu Janš. Mežv. ļ. I, 72. viņa dvieļus meta gar siênu (vgl. sienas mest ME. II, 605) Linden in Kurl. m. drēbi kre̦klam Seyershof. pūrvietu m., laukus m. uz pūrvietām Siuxt (vgl. asi mest ME. II, 604). svārkus, kas nav nuo austas, ne arī nuo me̦stas (gewirkt?) drēbes Pas. IX, 381. tīklu(s) m. (knüpfen) - auch Salis u. a. puiši meta (knüpften) murdus FBR. XVI, 93. spuoles m. Ramkau "savē̦rptuo dziju nuo ratiņa spuoles satīt uz tītavām". Refl. -tiês,

1): man visi (vārdiem) me̦tas virsū Frauenb. re, kâ viņš me̦tas! es tikkuo tieku līdza Janš. Dzimtene V. 10. ar kādām kauna acīm metīsies (griezīsies) uz mātes māti runāt! Seyershof;

2): m. par sevi Seyershof. kur lai mēs me̦tamies (paliekam) Orellen. vilki ķē̦ruši suņus, tâ ka suņi ne˙kur nav varējuši m. (dēties) Seyershof. šuogad ne˙viens putns neme̦tas pie mājas ebenda. kad knauši metīsies (uzlaidīsies), tad nuoēdīs kājas Frauenb. ja rubenis me̦tas bē̦rza galā, tad būs salts laiks Linden in Kurl. piesaka timā (scil.: kruodziņā) nemesties (einkehren)
Borchow n. FBR. XIII, 35;

3): pavasaŗuos, kad sāk mežā, sniegam kūstuot, me̦lnums m. Seyershof. nuo kā tāda vaiņa (Krankheit)
varēja m. Saikava. sirds le̦pna me̦tas (wird) Dobl. n. BielU. ziemu jau viņš me̦tas gurde̦ns (pflegt schwach zu werden) ebenda. suns tâ metās (uzbaruojās, apvēlās) kâ kumeļš, - spīdēja vien spalva Seyershof. kâ me̦tas (= klā-jas, sviežas)? Baar in seinem Exemplar von U. pa šķietam me̦tas aude̦kls (Passivform zu aude̦klu mest?) Auleja;

4): metīsimies ar kauliņiem, ne uz naudu, bet uz cilvē̦ku dvēselēm Pas. IV, 27;

5): me̦tamies biedrinieki! BW. 20828. ne˙maz nemetēs ar mūsiem; aizgāja gaŗām Ramkau. miltēžuos m., Freundschaft schliessen
Wessen;

6): grīda me̦tas Siuxt. mitrs kuoks me̦tas ebenda, Iw.;

7): izbrauču pa tādu starpiņu, - ni˙viens ritenis nemetēs pie cita ratiem Saikava. ce̦lms meties ritiņuos Kaltenbr. aizgāja, ka kājas pie zemes nemetēs Ramkau. laiva jau me̦tas pie dibe̦na BielU. vārdi viņam me̦tas, er liest falsch
Baldohn n. BielU. balss ne˙maz vairs neme̦tas Daugava 1928, S, 53. izkūlām riju tâ, ka ne˙maz nemetās (ohne Verwickelungen) Seyershof. lai re̦dz Pēteris ..., kâ me̦tas darbi, kad trūkst viņas galvas Delle Negantais nieks 80; ‡

9) sich ankleiden
Saikava: es lieku šai m., bet viņa vēl nav apme̦tuses. meties labi drīzi! ‡ 10) = izmestiês 6 Sonnaxt. ‡ Subst. me̦tājs Orellen, ein Säufer. Zur Etymologie s. auch Jokl WuS. XII, 80 f. und E. Hermann IF. L, 238 f.

Avots: EH I, 802


murēties

murêtiês, -ẽjuôs,

1) schaflos zubringen (die Zeit):
puisis, visu nakti izmurējies, grib gulēt Dond.;

[2) ohne Unterlass arbeiten:
visu dienu ir kuo murēties, lai kuo pastrādātu Dond.].

Avots: ME II, 668, 669


negens

ne̦ge̦ns Seyershof, = nagaîns 2: n. cilvē̦ks var daudz pastrādāt.

Avots: EH II, 12



paknibināt

paknibinât: grib kuo pastrādāt, p. Sonnaxt. ne˙viens nesajē̦dz šuo p. Anekd. IV, 180.

Avots: EH II, 143


sacaumurot

sacaumuruôt Ar. "= izbadit"; für sacaurumuôt Tirsen, Lettin, Perniget, Vank., (mit aũ) Serben, Alt-Wrangelshof: s. kuli, kuoku; sacaũmuruôt "saraukt kuopā, nekārtīgi saviīkt caurumü Majorenhof; sacàumuruot 2 "savilkt pikā, režģī" Los., "nekārtīgi pastrādāt" Bolwen. In Notk. u. a. werde caũrums scherzweise caũmurs genannt.

Avots: ME III, 601


sastrādāt

sastràdât,

1) tr., verarbeiten:
zīdainim jāpastrādā lielāks darbs,... uolbaltumu sastrādājuot Vēr. II, 220;

2) tr., verarbeiten, durch Arbeit beschädigen, ermüden:
sastrādāta ruoka A. XX, 119. tev tulznaiņas ruokas sastrādātas Ahs. n. RKr. XVll, 51. staipīdams savus sastrādātuos luocekļus Jaun. mežk. 2;

3) tr., = pastrādāt, (eine Arbeit) vollenden: lauku darbi sastrādāti Ahs. n. RKr. XVII, 5I;

4) intr., längere Zeü arbeiten:
tâ mēs sastrādājām vairāk nedēļu Apsk. v. J. 1903, S. 210. kommisija sastrādāja pie tā kādus 10 gadus Klaust. 47. viņš sastrādāja savā līdumā arī vienu auguošuo svētdienu MWM. VIlI, 405. viņš var sastrādāt nuo rīta līdz vē̦lai pusdienai JR. IV, 84. Refl. -tiês, sich überarbeiten, sich arbeitend ermüden: jāievē̦ruo, ka nesēžamies pie galda stipri sastrādājušies Straut. Vesel. 20.

Avots: ME III, 748


tadul

tadũl, ‡

2) dann:
t. tik var valdīt AP., N.-Peb. t. tikai viņš vēl nāca Nötk.;

3) dann erst:
iemet vēl riekšavu miltu! t. pietiks AP. jākust visu dienu, - t. (od. mit der Bed. 2 ?) var kuo pastrādāt Ramkau. tadūļ (fehlerhaft für tadūl?) atcerējuos, ka ... Austrinš Raksti IV, 509.

Avots: EH II, 663


vantaļot

vañtaļuôt,

1) wackelnd gehen
Schibbenhof: mazs bē̦rns vantaļuo ("geht, die Füsse schleppend") Erlaa;

2) "nuovilcināt" Schibbenhof; faulenzen Alksnis-Zundulis: kuo nu pa nepatiesi laiku vantaļuo! Schibbenhof. nebūtu vantaļuojuši, būlu jau sen pastrādāts Alksnis-Zundulis. Vgl. vañtaruôt und *vañkarêt.

Avots: ME IV, 472