vantaļot

vañtaļuôt,

1) wackelnd gehen
Schibbenhof: mazs bē̦rns vantaļuo ("geht, die Füsse schleppend") Erlaa;

2) "nuovilcināt" Schibbenhof; faulenzen Alksnis-Zundulis: kuo nu pa nepatiesi laiku vantaļuo! Schibbenhof. nebūtu vantaļuojuši, būlu jau sen pastrādāts Alksnis-Zundulis. Vgl. vañtaruôt und *vañkarêt.

Avots: ME IV, 472