Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'patikša' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'patikša' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
patikša
patikša, für patika: man nav ne˙kāda patika (patikša) še dzīvuot Ahs. n. RKr. XVII, 45.
Avots: ME III, 121
Avots: ME III, 121
Šķirkļa skaidrojumā (11)
iedzievāt
‡ iedziêvât 2 Dunika,
1) = ìestràdât: ie. zemi;
2) eine Arbeit beginnen:
ie. muižā. Refl. -tiês Dunika,
1) = iedzîvuôtiês 1: viņš jau paspējis ie.;
2) ìedzîvuôtiês 2: ie. nepatikšanās.
Avots: EH I, 512
1) = ìestràdât: ie. zemi;
2) eine Arbeit beginnen:
ie. muižā. Refl. -tiês Dunika,
1) = iedzîvuôtiês 1: viņš jau paspējis ie.;
2) ìedzîvuôtiês 2: ie. nepatikšanās.
Avots: EH I, 512
ķereklis
I ķereklis
1) [Fangklaue]:
dzīvnieks izstiepj savus ķerekļus, kuŗus pēc patikšanas var ievilkt LA. ;
[2) der Griff, die Handhabe
Wid.]
Avots: ME II, 368
1) [Fangklaue]:
dzīvnieks izstiepj savus ķerekļus, kuŗus pēc patikšanas var ievilkt LA. ;
[2) der Griff, die Handhabe
Wid.]
Avots: ME II, 368
marināt
[marinât "nuo āra visu izzināt un pēc tam sarīkuot dažādas nepatikšanas, pat ar darbiem"(?) Rojen. - Etwa zu le. mirt (s. dies), r. морить "plagen, quälen"?]
Avots: ME II, 564
Avots: ME II, 564
patikt
I patikt [li. patìkti], intr., gefallen: tautu dē̦lam manis patika (gew.: es patiku), patīk mana valuodiņa BW. 459. par patīkamu meitu kad jautā, vai patīk, saka: "patīk, bet netīk". Refl. -tiês,
1) einander gefallen:
tie patīkas un mīlējas Janš.;
2) (sehr) gefallen:
nāk meitiņa kâ saulīte, sāk puišam patikties BW. 12478. nu lai viņš pie krustmātes izsēršas, cik vien tam patīkas Dünsb. Subst. patikšana, das Gefallen: Sprw. kur patikšana, tur satikšana; kur nav patikšanas, tur nav satikšanas. (Das Präteritum dazu lautet in Salis und Seppkull (statt patiku): paticēju.]
Avots: ME III, 121
1) einander gefallen:
tie patīkas un mīlējas Janš.;
2) (sehr) gefallen:
nāk meitiņa kâ saulīte, sāk puišam patikties BW. 12478. nu lai viņš pie krustmātes izsēršas, cik vien tam patīkas Dünsb. Subst. patikšana, das Gefallen: Sprw. kur patikšana, tur satikšana; kur nav patikšanas, tur nav satikšanas. (Das Präteritum dazu lautet in Salis und Seppkull (statt patiku): paticēju.]
Avots: ME III, 121
pirmijs
pluta
I pluta (li. plutà "die Kruste"),
1) das Fleisch
Oppek. n. U.: zirgs labs nuo plutas (oder: labā plutā Kreuzb.), gut von Luder U. mūsu zirgs arvien uzturas plutā, sieht immer wohlgenährt aus Tirs.;
2) Pl. plutas L., St., Bergm. n. U., die kahle (zarte, sanfte) Haut, die Kopfhaut
Ronneb.; eine dünne Haut! überhaupt; die Hautfarbe: griez matus nuost līdz plutai ("bis zur kahlen Haut")! Oppek. n. U. (oder: bis zum Fleisch?), Golg., Mar. sāka mazgāt kājas, ar patikšanu spaidīdama mīkstuo, sārtuo plutu V. Eglītis. ģīmja pluta bij iepe̦lē̦ka Blaum. viņi savā plutā sāk līdzināties iedzimtajiem A. v. J. 1899, S. 149. plutadas farbige Häutchen, die Moosbildung auf eisenhaltigem Wasser;
3) plutas, Eingeweide
Depkin n. U., Mag. XX, 3, 220. Zu slav. plъtь "Fleisch, Haut". Wenn von der Bed. "Häutchen" auszugehen ist, wohl (vgl. Būga KSn. I, 276) nebst ai. plutá-ḥ "schwimmend" u. a. zur Wurzel von plevināt.
Avots: ME III, 359
1) das Fleisch
Oppek. n. U.: zirgs labs nuo plutas (oder: labā plutā Kreuzb.), gut von Luder U. mūsu zirgs arvien uzturas plutā, sieht immer wohlgenährt aus Tirs.;
2) Pl. plutas L., St., Bergm. n. U., die kahle (zarte, sanfte) Haut, die Kopfhaut
Ronneb.; eine dünne Haut! überhaupt; die Hautfarbe: griez matus nuost līdz plutai ("bis zur kahlen Haut")! Oppek. n. U. (oder: bis zum Fleisch?), Golg., Mar. sāka mazgāt kājas, ar patikšanu spaidīdama mīkstuo, sārtuo plutu V. Eglītis. ģīmja pluta bij iepe̦lē̦ka Blaum. viņi savā plutā sāk līdzināties iedzimtajiem A. v. J. 1899, S. 149. plutadas farbige Häutchen, die Moosbildung auf eisenhaltigem Wasser;
3) plutas, Eingeweide
Depkin n. U., Mag. XX, 3, 220. Zu slav. plъtь "Fleisch, Haut". Wenn von der Bed. "Häutchen" auszugehen ist, wohl (vgl. Būga KSn. I, 276) nebst ai. plutá-ḥ "schwimmend" u. a. zur Wurzel von plevināt.
Avots: ME III, 359
pratināt
pratinât,
1) auch pratenêt, ausfragen, ausforschen, verhören: ārsts pratināja un tincināja visus iedzīvuotājus Ezerietis. Džons pratināja veci Krišs Laksts 82. viņa uzmeklēja un izmēģināja it visus dakteŗus, pratenēt pratenēja pēc tamlīdzīgiem slimības gadījumiem De̦glavs Rīga II, 1, 431;
2) zu verstehen geben:
zirgs bubinādams pratina, ka grib ēst. saimnieks apduod kalpiem pa glāzītei degvīna, bet vienam nejauši aizmirst ieduot; tas tad pratina kāsē̦dams, šņaukdams de̦gunu vai citādi Grünwald, Ekau. Subst. pratinâšana, das Ausfragen, Verhören, das Verhör: tas beidza pratināšanu A. v. J. 1898, S. 5. māsas balsī bij dzirdama nepatikšana par tādu pratināšanu A. XX, 246; pratinâtãjs, wer ausfragt, ausforscht, verhört: svešāis bij briesmīgi smalks pratinātājs A. v. J. 1900, S. 1063. Kausativ zu prast; vgl. li. prãtinti "gewöhnen".
Avots: ME III, 378, 379
1) auch pratenêt, ausfragen, ausforschen, verhören: ārsts pratināja un tincināja visus iedzīvuotājus Ezerietis. Džons pratināja veci Krišs Laksts 82. viņa uzmeklēja un izmēģināja it visus dakteŗus, pratenēt pratenēja pēc tamlīdzīgiem slimības gadījumiem De̦glavs Rīga II, 1, 431;
2) zu verstehen geben:
zirgs bubinādams pratina, ka grib ēst. saimnieks apduod kalpiem pa glāzītei degvīna, bet vienam nejauši aizmirst ieduot; tas tad pratina kāsē̦dams, šņaukdams de̦gunu vai citādi Grünwald, Ekau. Subst. pratinâšana, das Ausfragen, Verhören, das Verhör: tas beidza pratināšanu A. v. J. 1898, S. 5. māsas balsī bij dzirdama nepatikšana par tādu pratināšanu A. XX, 246; pratinâtãjs, wer ausfragt, ausforscht, verhört: svešāis bij briesmīgi smalks pratinātājs A. v. J. 1900, S. 1063. Kausativ zu prast; vgl. li. prãtinti "gewöhnen".
Avots: ME III, 378, 379
satikt
satikt, tr., intr.,
1) begegnen, treffen
(mit dem Akk. der Person): puisis pie tiltiņa saticis kungu LP. VII, 269. satiek sievas tē̦vu taisni krūtīs V, 325. dē̦ls jājis un, kuru vien saticis,... katram prasījis, lai parāduot ceļu IV, 214. malējiņa... satiek dievu celiņā BW. 8087;
2) ereilen:
juo satikšuot liela neiaime Pas. IV, 320. taids pat gals satika arī raganas meitu 369; sich vertragen; übereinkommen U. (mit ar komponiert): tie ne˙maz nevarējuši satikt, plē̦sušies kâ suns ar kaķi JK. III, 2. Sprw.: satiek kâ cimds ar ruoku. viņa bija... ar savu vīru ļuoti saraduse un satika ar viņu labi Apsk. v. J. 1903, S. 281. (unpers.) satīk man (ich vertrage mich gut) dzīvuojuot (Var.: ienaidiņa neturēju) ar kaimiņa meitiņām BW. 6512 var. Refl. -tiês,
1) begegnen, treffen
(mit dem Akk. der Person): birztalā satikuos patīkamu tē̦va dē̦lu BW. 10582. nevaru viņu ne˙kur satikties Janš. Precību viesulis 31. nee̦smu viņus ne sapnī saticies 43. māsa... bija priecīga brāli satiekuoties Pas. II, 373;
2) sich begegnen, sich treffen:
satikās mana laime ar nelaimi celiņā BW. 9263. ļaudis, tāli viens nuo uotra... dzīvuodami, re̦ti redzējās un satikās BW. III, 1, S. 5. Subs t. satikšana,
1) die Begegnung
U.;
2) die Übereinkunft, das Einvernehmen, das freundliche Verhältnis
U.: Sprw. kur nav patikšana, tur nav satikšana; satikšanâs, das Sichbegegnen; das Stelldichein; saticējs, wer begegnet: tad viņš saticēju ir uzrunājuot LP. VI, 86.
Avots: ME III, 762, 763
1) begegnen, treffen
(mit dem Akk. der Person): puisis pie tiltiņa saticis kungu LP. VII, 269. satiek sievas tē̦vu taisni krūtīs V, 325. dē̦ls jājis un, kuru vien saticis,... katram prasījis, lai parāduot ceļu IV, 214. malējiņa... satiek dievu celiņā BW. 8087;
2) ereilen:
juo satikšuot liela neiaime Pas. IV, 320. taids pat gals satika arī raganas meitu 369; sich vertragen; übereinkommen U. (mit ar komponiert): tie ne˙maz nevarējuši satikt, plē̦sušies kâ suns ar kaķi JK. III, 2. Sprw.: satiek kâ cimds ar ruoku. viņa bija... ar savu vīru ļuoti saraduse un satika ar viņu labi Apsk. v. J. 1903, S. 281. (unpers.) satīk man (ich vertrage mich gut) dzīvuojuot (Var.: ienaidiņa neturēju) ar kaimiņa meitiņām BW. 6512 var. Refl. -tiês,
1) begegnen, treffen
(mit dem Akk. der Person): birztalā satikuos patīkamu tē̦va dē̦lu BW. 10582. nevaru viņu ne˙kur satikties Janš. Precību viesulis 31. nee̦smu viņus ne sapnī saticies 43. māsa... bija priecīga brāli satiekuoties Pas. II, 373;
2) sich begegnen, sich treffen:
satikās mana laime ar nelaimi celiņā BW. 9263. ļaudis, tāli viens nuo uotra... dzīvuodami, re̦ti redzējās un satikās BW. III, 1, S. 5. Subs t. satikšana,
1) die Begegnung
U.;
2) die Übereinkunft, das Einvernehmen, das freundliche Verhältnis
U.: Sprw. kur nav patikšana, tur nav satikšana; satikšanâs, das Sichbegegnen; das Stelldichein; saticējs, wer begegnet: tad viņš saticēju ir uzrunājuot LP. VI, 86.
Avots: ME III, 762, 763
saverksīt
saverksît "?": gīmis bij aiz nepatikšanas saverksīts (gerunzelt, in Falten gezogen?) kâ piepe A. v. J. 1893, S. 532. Wohl zu savergt.
Avots: ME III, 784
Avots: ME III, 784
taukšēt
taukšêt Adl., C., PS., Serbigal, Wolm. (mit aû), AP., Arrasch, Salisburg (mit aû 2), Gr.-Buschhof, Sessw. (mit àu 2), Waidau u. Kegeln n. Latv. Saule 1927, S. 617, Kosenhof, A.-Ottenhof, Schujen, Smilten, U., taûkšķêt Festen, KL, Saikava, (mit aû 2) Salisb., (mit àu 2) Fehteln, Kokn., Stockm., taûšķêt Prl. n. FBR. VI, 93, Bers., Golg., Kalz., Saikava, Schwanb., -ẽju, Fett schmelzen, schmoren U., (Erbsen) mit Butter oder Fett schmoren U., rösten (in Golg., Bers., Schwanb., Salisb. nur von Erbsen: "kaņepes, ciguoriņus grauzdē" Salisb.): (Hanf) zwischen glühenden Steinen gar machen Allunan n. U.; stowen V.: tuo . . . uz uguni mest un taukšķēt (in spätern Ausgaben: cept) II Makk. 7, 5. taukšķē̦tu tev būs tuo nest III Mos. 6, 21. taukšķē̦ti (LP. VII, 294, Etn. I, 47) od. taukšē̦ti (Ronneb., Serbigal, AP., Smilten, A.-Ottenhof) resp. taušķē̦ti (Selb., Jauns.) zirņi. kaņepes taukšēt (=grauzdēt) Wolmarshof, Etn. I, 3, Smilten, Schujen, (=cepinât) A-.Ottenhof, AP., (= piesta sagrūst eļļainas) Serbigal, (taušķêt) Palzm. n. RKr. XVII, 83. taukšêt (= cepinât) pupas AP. vaguļu vāceli taušķēsim BW. 19280, 1. rutkus taušķēt Prl. n. FBR. VI, 101. taukškē̦tus kāpuostus MWM. VII, 815; "puffen" V.; schlagen, prügeln Palzm. n. RKr. XVII, 83 (taušķêt): ar... kūjām taukšēja (taûšķēja Golg.) ve̦lnus LP. VI, 164. tevi . . . varuot taukšķēt pēc patikšanas Baltp. R. I, 113. garu redžus viņš prata taukšēt ("?") ar sava prāta sietu Stari I1, 523. Da beim Rösten von Erbsen diese knallend emporschnellen, etwa zu li. taukšė´ti "klappern" (An. 146, LChr. 352,6, Būga PФB. LXVI 231); mit taušķêt "prügeln; stampfen" vergleicht Būga KZ. LII, 287 f. li. tauškė´ti "anklopfen". Anders Scheftelowitz KZ. LVI, 185 und 195.
Avots: ME IV, 137
Avots: ME IV, 137
verkšt
verkšt, (das Gesicht) verziehen Borchow, Meiran; zu(sammen)ziehen Vīt.: acis verkšt cieti aiz saules spīduma, aiz kauna, die Augen derart schliessen, das sich Fältchen um sie bilden Vīt. Refl. -tiês,
1) sich zusammenfalten, sich schliessen; sich verziehen
Vīt.: līdz ar saules rietu ābuoliņa lapas sāk verkšties cieti Vīt. acis verkšas cieti aiz nuoguruma, aiz spuožuma ders. aiz ve̦cuma, aiz rūpēm un nepatikšanām ģīmis sāk verkšties ders.;
2) das Gesicht zum Weinen verziehen
N.-Peb.: kuo nu verkšies? Wenn mit kš aus gš, nebst atverkš(ê)t zu *vergt.
Avots: ME IV, 541
1) sich zusammenfalten, sich schliessen; sich verziehen
Vīt.: līdz ar saules rietu ābuoliņa lapas sāk verkšties cieti Vīt. acis verkšas cieti aiz nuoguruma, aiz spuožuma ders. aiz ve̦cuma, aiz rūpēm un nepatikšanām ģīmis sāk verkšties ders.;
2) das Gesicht zum Weinen verziehen
N.-Peb.: kuo nu verkšies? Wenn mit kš aus gš, nebst atverkš(ê)t zu *vergt.
Avots: ME IV, 541