Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'paukš' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'paukš' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (19)

apaukši

apaûkši 2 (unter apaûši): auch Kudum n. FBR. XI, 40.

Avots: EH I, 72

lapaukši

lapaukši, lapauši, Lungenflechte (lobaria pulmonaria) RKr. III, 71: lapauši labas zâles pret izsutušiem kāju pirkstiem Etn. I, 28.

Avots: ME II, 422

nolpaukšēt

nùoplaũkšêt (unter nùoplaũkšķêt): auch Dunika. Refl. -tiês: nuoplaukšējies vien Pas. XIV, 478.

Avots: EH II, 75

nopaukšķēt

nùopaũkšķêt, nùopaũkšêt, [nùopaušķêt Alswig], intr., ein polterades, knackendes Geräusch von sich geben: man kreisā puse galvai nuopaukšķ Vēr. I, 1397. izstaipās tâ, ka ple̦cuos kauli patīkami nuopaukšķ Strāls.

Avots: ME II, 827

paukš

paũkš! Interj. zur Bezeichnung eines berstenden, knackenden, knaltenden Lautes: iet gaisā - paukš! nāk zemē - cap! JR. 899. Vgl. li. páukšt, Interj., ein Knallen bezeichnend.

Avots: ME III, 128

paukša

‡ paukša "tukšs cilvē̦ks, kas nenuoteikti, neskaidri runā, it kâ kuo slē̦pdams; kam nevar ticēt" Grawendahl.

Avots: EH XIII, 184

paukšene

‡ paũkšene Ramkau, Silene vulgaris.

Avots: EH XIII, 184

paukšēt

paũkš(ķ)êt,

1) schallen, knallen:
zirņi krīt, ka paukšķ vien Sissegal. rieksts ugunī sprāgdams paukš Wessen. lieku paukšķēt korķim Stari I, 283. lūzīs de̦sa paukšķē̦dama BW. 19385. duot pa muguru, ka paukšķ vien. iet, ka paukš vien Lös.;

2) paukšķêt Erlaa, ohne Unterlass (nicht stark) schelten;

3) paukšêt, ohne Unterlass reden:
kuo tu te tik daudz paukši? Jürg. Vgl. li. pàuškėti od. paukštėti "knallen", paukšė´ti "klopfen" bei Būga KZ. LII, 290.

Avots: ME III, 128

paukšiens

paukšiens, = paukš(ķ)is 1: mednis uzve̦lk dziesmu, kas iesākas ar lē̦niem ...skaņu paukšieniem Konv. 2 2672.

Avots: ME III, 128

paukšināt

paũkšinât, tr., intr., klappem, tärmen: kurpītes paukšināju (Var.: klabināju) BW. 16956 var. kuo tu tur paukšini? nevar ne˙maz iemigt Lös.

Avots: ME III, 128

paukšis

paũkš(ķ)is,

1) paukšis U., der Knall
Fest., Stelp.;

2) paukšis, einer, der lärmt, klappert
Fest., Stelp.

Avots: ME III, 128

paukšķains

‡ paukšķains "?": kâ paukšķaini piepūsti ziedu pūslīši Veselis Dienas krusts 97.

Avots: EH XIII, 184

paukšķene

paukšķene, ‡

2) eine gewisse Pflanze (an trockenen Stellen wachsend)
Korwenhof.

Avots: EH XIII, 184

paukš(ķ)ēt

paũkš(ķ)êt,

1): paukšķuošais ("?") zīds Brigadere Daugava 1928, S. 692.

Avots: EH XIII, 184

paukšķēt

paũkš(ķ)êt,

1) schallen, knallen:
zirņi krīt, ka paukšķ vien Sissegal. rieksts ugunī sprāgdams paukš Wessen. lieku paukšķēt korķim Stari I, 283. lūzīs de̦sa paukšķē̦dama BW. 19385. duot pa muguru, ka paukšķ vien. iet, ka paukš vien Lös.;

2) paukšķêt Erlaa, ohne Unterlass (nicht stark) schelten;

3) paukšêt, ohne Unterlass reden:
kuo tu te tik daudz paukši? Jürg. Vgl. li. pàuškėti od. paukštėti "knallen", paukšė´ti "klopfen" bei Būga KZ. LII, 290.

Avots: ME III, 128

paukšķis

paũkš(ķ)is,

1) paukšis U., der Knall
Fest., Stelp.;

2) paukšis, einer, der lärmt, klappert
Fest., Stelp.

Avots: ME III, 128

Šķirkļa skaidrojumā (3)

pauksis

‡ paũksis, plur. paũkši "e̦ze̦ru augs ar ļuoti gaŗu stiebru. kuo, ē̦nā izkaltē̦tu, lietuo krē̦slu sēdekļa pīšanai" Orellen: paukši pēc Jāņiem vai[r] nede̦r, tad lūst pušu.

Avots: EH XIII, 184

paušķēt

paušķêt (li. páuškėti "knallen"), = paukšêt: tarakani paušķē̦dami nuoveļas zemē Plūd. plīsa pīzda paušķē̦dama BW. 35705.

Avots: ME III, 130

zābacnieks

zàbacnieks,

1) wer Stiefel trägt
Gilsen, Nötk., Saikava, Vīt.: zābacnieki sanākuši iet, ka paukš vien Vīt. tu esi īsts zābacnieks! sagt man scherzweise zu einem Kinde, das sehr schmutzige Füsse hat;

2) wer Stiefel anfertigt, der Schuhmacher
Infl. n. U., Gr.-Buschh., Mar., Nötk., Stom., Vīt., Welonen, Zebrene.

Avots: ME IV, 693