Paplašinātā meklēšana

I peķis, einer, der ungeschickt arbeitet Etn. IV, 164; ein schlechter Maurer Fest.; ein Spassmacher: viņš jau tikai peķējas kâ peķis Fest. Als Schimpfwort: tuo par peķi nuolamāju BW. 20833, 2. tautu dē̦ls, miega peķis BW. 16207.

Avots: ME III, 194

II peķis: der Hintere (Schimpfwort) Seyershof.

Avots: EH XIII, 220

II peķis, die weibliche Scham BW. 34482 var., insbesondere die clitoris Bergm. n. U. Nebst pecītis wohl aus estn. pākk "Hode, Hinterbacke".

Avots: ME III, 194

speķis,

1): cūkas s. BW. piel. ² 33359, 1; gen. pl. speķu 35362; ‡

2) = ‡ speķē̦ns Siuxt.

Avots: EH II, 548

speķis, der Speck (hieraus entlehnt): kuram vārdu nezinām, tuo par speķi speķējam (den nennen wir Speck) BW. 20833 var. - speķa ruoze, Feuerlilie RKr. II, 73.

Avots: ME III, 988

suņpeķis "?": mēs tevi sauksim suņpeķa vārdā BW. 21091.

Avots: ME III, 1124

tupeķis, = tupiķis 1, der Hocker: tupi, tupi, tupeķīti, pie tā cepļa caurumiņa! BW. 12981 var.

Avots: ME IV, 266

pe̦! Interj. des Abscheus, der Verachtung, pfui: pe̦! mužiks tāds! Brig. Ceļa jūtīs 43. pec, mundartlich für und aus pêc. pecītis, das weibliche Schamglied: sarkans: pecītis BW. VI, S. 155; vgl. peķis

Avots: ME III, 191

riêvaîns Nötk. u. a., riẽvains Nigr., C., mit Falten, Furchen versehen, runzelig, schrammig, streifig, narbig: rievaini ragi Stari II, 581. rievains speķis MWM. VIII, 282. rievaina mute U. rievainajā, sastrādātajā ruokā A. XX, 651. pamazām sāka viļņi pazaudēt savu vienmērīguo apaļumu un metās rievaini Alm. lielgabalus ar rievainu stuobra iekšpusi Konv. 1489. klinšu rievainās pieres Vēr. II, 267.

Avots: ME III, 550, 551

ruõdmenis Dond., Sassm., Wandsen, ruõdmens, -s Schlehk n. FBR. VII, 44, Dond. n. FBR. V, 132, mageres Fleisch, Schierfleisch: cūkgaļai ir speķis un ruodmenis Sassm. ruodmeņa gaļa Dond. - Der Plur. ruõdmeņi in Sassm. - der Hintere: tu dabūsi pa ruodmeņiem! ruodmen- für *raudmen- (vgl. li. raumuõ "Muskelfleisch'; zu li. raudas "rot") unter dem Einfluss von ruõds?

Avots: ME III, 577

tupiķis, = tupeķis, tupē̦tājs, der Hocker Wid.: tupiķis. tup Rkr. VII, 971. tupi, tupi, tupiķīti, pie tā cepļa caurumiņa! VL. n. Alksnis-Zundulis; atnesi tuo tupiķi, kas pie drēb[j]kambara! LP. VI, 43. Aus li. tupìkas "wer kauert"?

Avots: ME IV, 267