Paplašinātā meklēšana

àizpelˆdinât, fakt. zu aizpeldēt, wegschwemmen, bis zu einer gewissen Stelle schwemmen; baļķus pa upi līdz jūŗai.

Avots: ME I, 43

‡ appelˆdinât, um etwas herurnschwimmen lassen: a. zirgu ap laipām (oder laipām apkārt).

Avots: EH I, 104

atpelˆdinât, tr., heranschwemmen: malku, uozuolu LP. V, 230.

Avots: ME I, 181

izpeldinât, tr., ausschwemmen: zirgus. zirgs nuojāts tik slapjš kâ izpeldināts LP. V, 18. [Refl. - tiês, zur Genüge baden: izpeldinājām zirgus un paši izpeldinājāmies N. - Peb.]

Avots: ME I, 779

nùopeldinât: slapjš kâ nuopeldināts Pas. VI, 20.

Avots: EH II, 73

[nùopeldinât, schwemmen (perfektiv): n. zirgus.]

Avots: ME II, 827

[papelˆdinât, ein wenig schwemmen: p. zirgu.]

Avots: ME III, 80

[pãrpeldinât, hinüberschwimmen machen: p. zirgu pār upi.]

Avots: ME III, 169

pe̦ldi: pe̦ldu zâle "?": peldi, p. (Var.: me̦ldu) z., dziļajā ūdenī! BW. 4828 var.

Avots: EH XIII, 220

pe̦ldi, das Bad: vēzis e̦suot izārstējams ar... kāju pe̦ldiem A. v. J. 1899, S. 728. pe̦ldu vieta, der Badeort; p. juosta.

Avots: ME III, 195

peldiķis: "Zu peldêt; aus *peldiklis?" ME. III, 195 zu ersetzen durch "Aus estn. peľdik " Abtritt"".

Avots: EH XIII, 220

peldiķis, die Pfütze; peldiķa šķimbaga, Kloake, Abzugskanal U.; pel˜diķis Selg. "ein Männetklosett". Zu pel˜dêt; aus *peldiklis?

Avots: ME III, 195

pelˆdinât,

1): auch Oknist. ‡ Refl. -tiês, baden
Nidden (Kur. Nehrung): kanāli ..., kur gulbji pulkiem peldinājās Pēt. Av. III, 127.

Avots: EH XIII, 220

pelˆdinât Wolm.,

1) schwemmen:
zirgus peldinājuši LP. VII, 363. par upīti peldināju pāris ze̦lta gredzentiņu BW. 6350;

2) "?": kumeliņš... purvus pāri brida, Daugaviņu peldināja Kreuzb. n. Latv. Saule 1926, S. 410.

Avots: ME III, 195

peldinâtava "der Badeort": ve̦cu vīru peldinātavas A. v. J. 1896, S. 415; die Schwemme: zirgu peldinâtava Ar.

Avots: ME III, 195

rumpe̦ldi "?": vē̦de̦rs pret vē̦de̦ru, stīvans vidū, rumpe̦ldi pakaļā BW, VI, S. 156.

Avots: ME III, 559

uzpelˆdinât, hinaufschwemmen: saimnieks uzpeldināja zirgu uz salas Salis.

Avots: ME IV, 364

at (li. at-, apr. et-, aksl. отъ),

1) als Präp. mit dem Acc., ungew., nach, von (Gegensatz): pret, (gegen):
luokāties, šmīdri bē̦rzi, pret saulīti, at sauliti, bieget euch, schlanke Birken, gegen die Sonne, nach der Sonne. vakar bēri peldināju pret straumīti, at straumīti; šuodien braukšu māršas vest pret kalniņu, at kalniņu, gestern schwemmte ich mein braunes Ross gegen den Strom, mit dem Strom; heute werde ich fahren, um die Schwägerin bergauf, bergab heimzuführen Ranken EPr. I, 58;

2) als Präf. at- (selten ata-, z. B. atadzīt BW. 11013, zurücktreiben,
atasēdu 8333, ich setzte mich, ataskatu atpakaļ, 31978,

2), bedeutet in nominalen Zusammensetzungen,

a) wider-, gegen-,
z. B. atāķis, atkāsis, Widerhaken,

b) wieder-, nach-,
z. B. atkāzas, Nachfeier der Hochzeit, atsāpes, Nachwehen,

c) zurück-,
z. B. atruocenis, mit zurückgewandter Hand, atmuguriski, rückwärts,

d) deminuierend (selten),
z. b. attāļš, ziemlich entfernt, atslīpi, etwas schräge. In verbalen Zus.,

1) eine Entfernung (ab-, weg-),
z. B. atņemt, wegnehmen, atšķirt, abtrennen; in einigen Fällen bezeichnet at - die äusserste Entfernung der im Verb enthaltenen Tätigkeit, das völlige Aufgeben derselben, z. B. atsilt kühl werden (auch warm werden nach 2), atslāpt den Durst verlieren. Verwandt hiermit sind die reflexiven at- Zusammensetzungen, wie: atdzerties, den Durst löschen, bis zum Überdruss trinken, atēsties, sich satt essen, bis zum Überdruss essen;

2) eine zurück-, rückwärts gerichtete Tätigkeit,
z. B. atliekt, zurückbiegen, atduot, zurückgeben, vielfach mit dem Nebenbegriffe,

a) der Vergeltung,
z. B. atdarīt, at: maksāt, atriebties, sich rächen,

b) der Rückkehr in den früheren Zustand-
atdzimt, wieder geboren werden, atdzīvināt, wieder beleben, ins Leben zurückrufen, atjaunuot, erneuern,

c) der Wiederholung,
z. B. atrunāt, atstāstīt, wiedererzählen;

3) eine Annäherung, z. B. atnākt, herkommen, atnest, herbringen, atsūtīt, hersenden.

Kļūdu labojums:
BW. 11013 = BW. 11003 var.

Avots: ME I, 147, 148

bẽris (li. bė´ris), Demin. bẽrĩtis, auch bẽruks Mag. XIII, 3, 63, ein braunes Pferd: iekrustim bēŗi tē̦k. vakar bēri peldināju. augsti bēris kājas cēla BW. 26781.

Avots: ME I, 290

ìeblùžģinât ² , ‡

2) platschernd hineingehen machen:
ieblūžģināja zirgu upē peldināt Bērzgale, Lubn., Meiran, Saikava.

Avots: EH I, 504

izguodît (unter izgùodât ), ‡

7) ausreinigen
(mit uô ² ) Siuxt: ratu smēres mučeles izguodī. zirgiem bij pieputējušas muguras; pa ziemu nevarēja tâ i., bet vasaru izpeldināja.

Avots: EH I, 451

[I izmaûdinât Kreuzb., Warkh., = izpeldināt: izm. zirgu.]

Avots: ME I, 769

‡ izmūdinât Warkl., = peldin%C3%A2t">izpeldinât: i. upē zirgu.

Avots: EH I, 468

[izpilˆdinât Lis., Dunika, = izpeldināt.]

Avots: ME I, 779

izpludinât, ‡

2) "ūdenī slapināt, izpeldināt" (wo?); ‡

3) "?": matus ... izlaiduse un izpludinājuse Janš. Bandavā II, 125. ‡ Refl. -tiês Siuxt, = izpluñcîtiês: lai bē̦rns izpludinās pa ūdeni.

Avots: EH I, 473

kumeliņš, Demin. von kumeļš,

1) ein kleines Füllen:
kumeliņā viņš tuo bij pircis Saul.;

2) das Ross, ein stattliches Pferd
im VL.: nuo dieviņa izlūdzuos... jāt man labu kumeliņu Ar. 372. saule savus kumeliņus jūriņā peldināja 1908;

3) kumeliņi, ein Spiel, bei welchem das Lied gesungen wird:
kumeliņ, kumeliņ, tu man kaunu padarīji;

4) laimes kumeliņš, Marienkäfer (coscinella) Etn. I, 113;

5) kumeliņi, Kamillen:
kumeliņu tēju sievieši dzer, tad bē̦rnam tiekuot zīdals Etn. IV,118; zirga kumeliņi, weisse Ackerkamille (anthemis arvensis) Ahs.

Avots: ME II, 311

‡ nùomùdât ² Auleja, = peldin%C3%A2t">nùopeldinât: n. zirgu.

Avots: EH II, 71

I pal˜ts, -s: auch ("Pfütze, Lache") AP., (mit àl2) auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 78, Oknist n. FBR. XV, 178, Auleja, Heidenfeld, Kaltenbr., Saikava, Warkl., (mit al) Lixna, Pilda, Prl., Sessw., Wessen, pal˜ts (Stammform?) Salis: peldi, raudevīte, nuo paltiņas paltiņā! BW. 8834, 4 var. Zu einem o- od. ā- Stamm: paltā (Var.: dūņās) pīcku mē̦rcē̦dams 9748, 1 (aus Lasd.); palls Lng. "ein. Regenbach".

Avots: EH II, 152

pavada (li. pavada "die zweite Frau"), n. U. auch pavads,

1) der (Pferde-) Zügel:
peldināju (kumeliņu) zaļa vaŗa pavadā BW. 29628. nuoķer ķēvi pie pavadas! LP. IV, 60. kumeliņu... nevarēju nuoturēt trim, četrām pavadām BW. 29915. pavadas latvieši taisījuši nuo lūkiem PS. Sprw.: kad pavada pilna, tad trūkst Br. sak. v. 891;

2) das Geleite
U.; vgl. li. pavādė "Zügel" und le. pavads.

Avots: ME III, 130

I pilˆdinât Lis., N.-Peb., Dunika, = peldin%C3%A2t">peldinât: saule savus kumeliņus jūriņā pildināja (Var.: peldināja) BW. 33944 var. zirgus pildināja 21988, 17. dē̦lu māti pildināt (Var.: slīcināt) 23195 var.

Avots: ME III, 214

vêl (li. vė˜ľ "wieder", s. Būga KZ. LB, 95 f.),

1) noch:
jau saulīte Vāczemē, es vēl jūŗas līkumā BW. 30700. puisis vēl laikā patapis uzlēkt LP. III, 75. tad vēl kuo: še tev šis naudas zutnis! 57. kuo vēl ne! kâ nav ļaudīm kauna! Krilova pas. 89. ar vēl lielākiem... vārtiem LP. VI, 882. juo tie ļaudis paši me̦lni, vēl juo me̦lni (Var.: vēl me̦lnāki) kumeliņi BW. 18217 var. tādu mežu es redzēju vēl pirmuo reiz Jauna Raža IV, 29; weiter St., ferner U.;

2) dennoch
(zur Bed. vgl. engl. still "noch; dennoch"): tavu skaistu vaiņadziņu! man bāliņš Rīgā pirka, vēl (Var.: bet) tik skaista nenuopirka BW. 5771;

3) gar St.: putns skrien pa gaisu, un tuomē̦r spalva nuokrīt, - kâ vēl cilvē̦kam, kas ar visu mantu staigā! Br. sak. v. 991. pusbalsīti vien palaidu, jau ļautiņi brīnījās; kuo tad vēl(i) nedarītu, būtu visu palaiduse BW. 416. tā nav tavu drēbju vērts, kuo (Var.: kur) vēl tava augumiņa 21258, 4. kuo tad nu vēl... LP. II, 11. ja jau taviem gudriem brāļiem neve̦das, kur nu vēl tev! V, 265 (ähnlich III, 27);

4) ne vêl, geschweige denn:
tâ nav tavu drēbju vērts, ne (Var.: kur) vēl tava augumiņa BW. 21258. (ähnlich 6069). ļauna vārda virsam netika teicis, ne tad nu vēl pirkstu piedūris Aps. VI, 22;

5) erst:
nu(le) vēl St., jetzt erst U. licis asti vienreiz vārtuos, - neuzlauzis; bet trešuo reizi kâ licis, tad vēt uzlauzis LP. VI, 882. bijis jāpeldina trīs reizes, tad tik vēl ticis labums Etn. II, 68. sveša māte paē̦duse, tad vēl mani atminēja BW. 4442. tagad vēl dzimtkungs... lika vest Birznieku savā ka-binetā MWM. v. J. 1897, S. 694. nu vēl māte kājas āva Biel. 1687. pēc vēl 2037;

6) "= jel (doch)!" Wessen;

7) = vài I 1 BW. 16921, 2 var. Die Bed. "noch" ist wohl aus der Bed. "wieder" (in vēļ und li. vė˜ľ) entstanden. Wohl zur Wurzel von velˆt, s. Persson Beltr. 542 ider zur Bed. lat. rursus vergleicht) und Walde Vrgl. Wrtb. 1, 303.

Avots: ME IV, 556