Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'perve' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'perve' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)
perve
I per̂ve Drosth., die sich um eine entrindete Stelle eines wachsenden Baumes bildende Narbe Podunay. Vgl. parva und perpe (hieraus dissimilatorisch entstanden ?).
Avots: ME III, 202
Avots: ME III, 202
perve
II per̃ve: mit er̂ AP., (> per̃ve, pẽrve) Oknist, Sonnaxt; gāž ... pa mūli ..., tâ ka p. (Blut?) vie[n] pa nāsīm nuojūk Pas. XIl, 81 (aus Smilt.).
Avots: EH II, 225
Avots: EH II, 225
perve
II per̃ve, die Farbe, vorzügl. Oelfarbe U. Nebst li. perva und estn. wäŕw aus mnd. verwe.
Avots: ME III, 202
Avots: ME III, 202
pervelains
per̂velains (unter per̂veļaîns): per̂velaini tupiņi, unebene, viele Grübchen habende Kartoffeln Ramkau.
Avots: EH II, 225
Avots: EH II, 225
perveļains
Šķirkļa skaidrojumā (8)
atmazgāt
dadurt
‡ dadur̃t,
1) hinzustecken, -stechen;
2) (leicht beröhrend) anlegen
Kaltenbr.: dadūris pirstu pi zuobina Pas. VIII, 150;
3) berühren:
dadūra juo ar savu vē̦zu Pas. IX, 408. Refl. -tiês, berühren Auleja, Kaltenbr., Warkl., Zvirgzdine: daduras putnam pi spārnu Pas. V, 210. (aus Lettg.). d. ai ruoku Zvirgzdine. ir dasadurts pi ... perves Pas. VIII, 316.
Avots: EH I, 301
1) hinzustecken, -stechen;
2) (leicht beröhrend) anlegen
Kaltenbr.: dadūris pirstu pi zuobina Pas. VIII, 150;
3) berühren:
dadūra juo ar savu vē̦zu Pas. IX, 408. Refl. -tiês, berühren Auleja, Kaltenbr., Warkl., Zvirgzdine: daduras putnam pi spārnu Pas. V, 210. (aus Lettg.). d. ai ruoku Zvirgzdine. ir dasadurts pi ... perves Pas. VIII, 316.
Avots: EH I, 301
kalts
II kalts (li. kal̃tas) "schuldig" Memelshof, Für. I. - Zu gr. χελλόν· στρεβλόν, πλάγιον Hes. (und li. kal̃tis "sich anlehnen", an. hallr, got. hulƥs "geneigt" )? Oder zu arm. xel (wenn hier x aus kh) "perverso"?]
Avots: ME II, 146
Avots: ME II, 146
madžs
madžs, gen. maģa Gold. n. Etn. IV, 145, in Pervelk das Femininum dazu [maģa oderl madža BB. [XXVIII, 273 und] XXIX, 190, für mač, maģš, mazs, klein.
Avots: ME II, 547
Avots: ME II, 547
nojukt
nùojukt,
1): ceļš nuojucis (= sniegs nuogājis) Heidenfeld, Saikava. (stieben)
gāž vienam pa mūli ..., tâ ka perve vie[n] pa nāsīm nuojūk Pas. XII, 81; ‡
2) irre werden:
tāda liela maisīšanās, ka nuojūk sē̦tsvidū Siuxt. vai desmituo reizi viņš uzsāka dziesmu un tur˙pat vien atkal nuojuka Delle Neg. nieks 237. aduot nuojuka (adīkļa) acis (nuoskrēja nuo adatas) Hasenp.
Avots: EH II, 50
1): ceļš nuojucis (= sniegs nuogājis) Heidenfeld, Saikava. (stieben)
gāž vienam pa mūli ..., tâ ka perve vie[n] pa nāsīm nuojūk Pas. XII, 81; ‡
2) irre werden:
tāda liela maisīšanās, ka nuojūk sē̦tsvidū Siuxt. vai desmituo reizi viņš uzsāka dziesmu un tur˙pat vien atkal nuojuka Delle Neg. nieks 237. aduot nuojuka (adīkļa) acis (nuoskrēja nuo adatas) Hasenp.
Avots: EH II, 50
parva
par̂va,
1) eine abgerindete, rot gewordene Spalte od. Höhlung am Baume
Erlaa; ["eine abgeriebene Stelle am Baum" N.-Peb. (vgl. perve I);
2) par̃va, ein Schimpfname
Drobbusch, Nitaul.
Avots: ME III, 93
1) eine abgerindete, rot gewordene Spalte od. Höhlung am Baume
Erlaa; ["eine abgeriebene Stelle am Baum" N.-Peb. (vgl. perve I);
2) par̃va, ein Schimpfname
Drobbusch, Nitaul.
Avots: ME III, 93
pērve
počkāt
počkât: sudeln, schmieren, mit einer feuchten Masse unreinlich hantieren Salis: agrāk perves nepirka; ar piķi počkāja. Refl. -tiês,
1): "ziesties" Lems.; ‡
2) sich dicht in alte Kieider kleiden
Lems.; ‡
3) trödeln
Seyershof: viņš vēl pa iekšu počkājas. Vgl. pačkâtiês.
Avots: EH II, 310
1): "ziesties" Lems.; ‡
2) sich dicht in alte Kieider kleiden
Lems.; ‡
3) trödeln
Seyershof: viņš vēl pa iekšu počkājas. Vgl. pačkâtiês.
Avots: EH II, 310