nojukt
nùojukt, intr.,
sich verwischen, sich vwerlieren, auseinandergehen, zerstieben: tumsā mediniekam nuojūk pē̦das LP. IV, 135.
viesulis aizgājis, ka putekļi un smiltis vien nuojukušas LP. VII, 702.
puikam kamašas pa˙visam nuojukušas A. XX, 651.
Avots: ME II,
792
nojukt
nùojukt,
1): ceļš nuojucis (= sniegs nuogājis) Heidenfeld, Saikava.
(stieben) gāž vienam pa mūli ..., tâ ka perve vie[n] pa nāsīm nuojūk Pas. XII, 81; ‡
2) irre werden: tāda liela maisīšanās, ka nuojūk sē̦tsvidū Siuxt.
vai desmituo reizi viņš uzsāka dziesmu un tur˙pat vien atkal nuojuka Delle Neg. nieks 237.
aduot nuojuka (adīkļa) acis (nuoskrēja nuo adatas) Hasenp.
Avots: EH II,
50