Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'piņķēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'piņķēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)

atpiņķēt

atpiņķêt, tr., loswickeln: me̦zglu Kand.

Avots: ME I, 181


izpiņķēt

izpiņ̃ķêt, Refl. -tiês,

2) eine Zeitlang sich abmühen:
tu, puisīt, gribi klēpī un atkal zemē un atkal klēpī; tā man nav vaļas ar tevi i. Druw. n. RKr. XVII, 73.

Avots: EH I, 471


izpiņķēt

izpiņ̃ķêt, tr., entwickeln, entwirren: auklu MWM. X, 473. Refl. -tiês, sich herauswickeln, sich entwirren, sich heraushelfen: vecītis aiz vājua nevarēja izpiņķēties iz cilpām JK. V, 33.

Avots: ME I, 780


nopiņķēties

nùopiņ̃ķêtiês, sich mit einer unbedeutenden, heiklen Arbeit ohne sichtlichen Erfolg beschäftigen Kand., Spr.

Avots: ME II, 829


papiņķēties

papiņ̃ķêtiês, ein wenig piņ̃ķêtiês 3: lai tik papiņķē̦tuos man kādas pa kājām, tad es parādītu ... Alm. Kaislību varā 48.

Avots: EH XIII, 162


piņķēt

piņ̃ķêt,

2): peinigen
Lng.Subst. piņķējums Diet., ein Hindernis.

Avots: EH XIII, 235


piņķēt

piņ̃ķêt, -ēju,

1) verknoten, verwühlen; "sarezģīt" Grünw.;

2) "?": muocīt un piņķēt. Refl. -tiês,

1) sich abmühen
PS.: cik tur daudz kuo piņ̃ķēties (pūlēties) Ronneb. piņķējas un čamdās, ka netīk ne skatīties Alm.;

2) "sarežģīties" Grünw.;

3) sich störend dazwischen mischen:
p. pa kājām Grünw.

Avots: ME III, 221


sapiņķēt

sapinķêt Pabbasch, Dond., tr.,

1) stark verwickeln, verwühlen, verpinkern
U., Grünwald, verzwicken, verschlingen V.: auklu sapiņķē̦dams LP. VI, 167. Līna dzijas ir tâ sapiņķējusi, ka ne˙maz nevar atrisināt Dond.;

2) fig., verzwicken, irreführen:
blēžu sapiņķēšanas izveicībā Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 19;

3) kuppeln
V.;

4) sapiņkēt kājas. die Beine so zusammenbinden, dass man nur kleine Schritte machen kann
Grünwald. Refl. -tiês, sich verwickein; sich verkuppeln St.: sapiņķējušās dzijas Grünw.

Avots: ME II, 699

Šķirkļa skaidrojumā (2)

peņķēt

peņ̃ķêt C., verwickeln, verwirren; "vārstīt, režģināt" Wessen; matus peņķēt, die Haare flechten Autz n. U. Refl. peņ̃ķêtiês Ruj., = piņķēties: kamē̦r puisis penķējās, es meitiņa gabalā BW. 13397, 1. jāpeņķējas ar tādiem niekiem Saul. R. I, 141.

Avots: ME III, 201


piņķerēt

piņ̃ķerêt, = piņķēt. Refl. -tiês,

1) sich erfolglos abmühen:
visu dienu piņķerējuos gar šuo nieka darbu Dunika;

2) "maisīties, jaukties, jukt": nepiņ̃ķerējies man pa kājām! dzijas piņķerējas Dunika.

Avots: ME III, 221