Paplašinātā meklēšana

pìeķer̂t,

1): gadās p. kur ruoku (= pieskarties) Salis. ir kur pirkstus p. (= ir kuo paņemt) ebenda. cits suns iet pa draugam svešam klāt un pieķeŗ (iekuož, ieplêš) Seyershof;

2): pieķēra (uzzināja) mȩlus Orellen;

3): in grosser Menge fangen:
kaķis... pieķēre smagi daudz peļu Pas. XII, 354; ‡

4) leicht (nicht fest) anbinden:
iebrauks Raicānuos un pieķers (sc.: zirgu) pie razvalka Jauns. Augšz. 116. Refl. -tiês,

4): in grosser Menge gefangen werden
Auleja: kad gadās ielaist tīklu, kur zivis nērš, tad cieš[i] pieķeŗas.

Avots: EH II, 257

pìeķer̂t,

1) anfassen:
ni pie zara nepieķēru VL.;

2) fassen, ertappen:
ai, melīti, neme̦luo! es pieķēru me̦luojuot BW. 34168 var. es jutuos piepēži pieķe̦rts, kâ kaut kuo ļaunu darījis Vēr. II, 423. e̦smu sevi par daudz pieķēris pie nepareizībām SDP. VIII, 15. raganu sle̦pe˙ni pie nešļavām pieķer LP. VII, 569;

3) fangend anfüllen.
Refl. -tiês,

1) anfassen, berühren:
tādai nedrīkst gan˙drīz ne klāt pieķerties Alm. Kaislību varā 125;

2) sich woran halten (namentlich Hilfe suchend), sich fest anklammern:
pieķerties pie dieva žē̦lastības, fest an Gottes Gnade halten U. tu nedarīji pareizi, pieķe̦rdamies svešam dievam LP. VII, 466. ar sirdīm, kas ar katru dzīsliņu viņiem pieķeras Vēr. II, 72. zivis pašas pieķeršuoties (vilkam pie astes) Pas., I, 150;

3) Händel suchen:
pie vārdiem vien es nevaru pieķerties Apsk. v. J. 1905, S. 317;

4) sich mit Anhangendem füllen:
zuobi vien pieķersies Pas. I, 231. mans vaiņadziņš egļu skuju pieķēries BW. 15687, 3.

Avots: ME III, 263

II gremt,

1): brummen, dumpfe Laute von sich geben
Memelshof, Wessen, (mit èm ² ) Kaltenbr., Oknist (hier haupsächl. vom Vieh gesagt): vērsis gremj. dzied gre̦mdams Kaltenbr.; vor Wut laut brüllen (von Rindern und Bären) Sonnaxt: grēme, bļāve briesmīgs pūķis Dažādu dziesmu krāj. Rīga 1867, S. 29; zürnend schelten (mit èm ² ) Auleja; zürnend brummen, murmeln Kaltenbr.: ve̦cais smagi grēme; ‡

2) "visur pieķerties" Saikava ("mit em̂"): vinš mani gremj. Refl. -tiês: sich ärgern, grämen, sich kränken
Wolm. n. BielU.; "ēstiês" (mit em̃ ) Sassm.: kuo tu gremies tik daudz uz mani? "grollen; schlecht über andere sprechen" (mit em̃ ) Strasden: priekšā viņi ir labi cilvē̦ki, bet pakaļā (hinter dem Rücken) gremjas, ka bail; "dzirties" Segew.

Avots: EH I, 403

ìeme̦luôt, tr., lügend einflössen: vai tu manī neesi ieme̦luojis ticību, cerību un paļāvību Vēr. I, 206. [Refl. -tiês,

1) lügend hineingeraten:
re, kâ ieme̦luojuos gan Brucken;

2) lügend sich verwirren od. verstricken
Lettihn. u. a.;

3) sich ans Lügen gewöhnen:
viņš tâ ieme̦luojies, ka patiesību re̦ti kad runā C.;

4) das Lügen erlernen:
viņš tâ ieme̦luojies, ka grūti viņu pieķert Fest.;

5) ein wenig lügen:
es tik drusciņ ieme̦luojuos un tūliņ pietvīku Fest.]

Avots: ME II, 44

kar̂me,

1) Händel, Vorwand, Grund zu Händeln:
strīdīgais meklē kaut kādas karmes (kur piekabināties, pieķerties), lai varē̦tu strīdu iesākt C., [Nötk.] kad jau grib meklēt, kur karmi neatradīs? AP., Druw., Lasd., Bers. n. A. XVI, 475. viņš meklē karmes uz ķildu Mat.;

2) Unannehmlichkeit, Malheur
Dobl.: tiem pieme̦tas kāda karme A. XVI, 366. Wenigstens in der Bed. 1 wohl zu aizkar̂t.

Avots: ME II, 162

kritinât [li. krìtinti "давать падать"], fakt. zu krist,

1) fallen lassen;
kritināmas durvis, die Falltür Brasche. kas viņus kritina (verleiten) uz šīm indevēm? Pūrs III, 40. Spreu und Korn durch die Windigungsgabel (kridžuklis) od. durch das Windigungssieb (kre̦tulis) fallen lassen und sie so durch den Wind von einander trennen, sieben [Dond., Wandsen]: saimnieks kritina piedarbā rudzus. naudas kārīga cilvē̦ka sarausumu viņā dzīvē kritina kre̦tulī, lai re̦dzē̦tu, vai kāda ārtava labdarībai arī zieduota LP. VII, 1196; [2) zum Fall zu bringen versuchen: Reichvalds, nevarē̦dams Hāzim skuoluotāja darbā ne˙kā pieķerties, kritinājis viņu kā ērģelnieku Janš. Dzimtene ² II, 340;

3) sich setzen lassen (Flüssigkeiten)
Jürg.].

Avots: ME II, 282

makšķere, makšķeris, auch makšere Lind., Mar., [A.-Schwanb., makšara, s. Le. Gr. 165], die Angel: viņš taisījās pieķerties makšķerim, er wollte auf den Leim gehen. es izme̦tu makšķerīti še, es izme̦tu makšķerīti te, ich mache verschiedene Geschäfte. Zu li. meškerė̃ "Angel".

Avots: ME II, 555

‡ pãrķârstît ² Dunika "pēc kārtas visiem pieķerties": p. visus ābuolus.

Avots: EH II, 204

pìegliebt, schützend, bergend zu sich ziehen Bers. - Refl. -tiês "sich anschmiegen; sich schützend zur Seite weichen": pie kā varē̦tu pieķerties un piegliebties A. v. J. 1896, 646. viņš piegliebās un piekļāvās viņai klātāk A. v. J. 1896, S. 802. Pēterītis piegliebās pie tē̦va Vīt. 43. putni piegliebušies nuo ērgļa A. v. J. 1896, S. 573. nebūtu puisis piegliebies, tad būtu zars tuo trāpījis Bers.

Avots: ME III, 251

pìetver̂t, Refl. -tiês: "pieķerties" PlKur.; Vilijai šādi skaistuļi nepietvērās Sārts Druvas san 88.

Avots: EH II, 277

‡ pùpê̦da ² Oknist, = pũpêdis 1: (fig.) šis taču e̦suot tik viegli kasījis. ē, ve̦lns, kas tās par kungu ādām. tad jau šis ne˙maz nezinuot, kâ pieķerties pie tādas pūpē̦das Jauns. B. gr. ³ I, 205. Hierher gehört wahrscheinlich auch das (als Kosename für eine junge Frau gebrauchte) Demin. pūpediņa (Var.: pūpuoliņa, paipalīte) BW. 25133, 2 (aus Pilskalne).

Avots: EH II, 342

sîkstulĩba,

1) die Zähigkeit:
ar lielākuo sīkstulību pieķerties savai dzīvībai Purap.;

2) der Geiz:
aiz sīkstulības aprakuši naudu zemē LP. VII, 1061.

Avots: ME III, 853

smàuls ² Kl., hornlos: smaulas guovis Kurbads. smaulas aitas LP. V, 168. - (fig.) smaũls cilvē̦ks "kuŗam nevar pieķerties" Dond. - zu li. šmùlis "ein Rind ohne Hörner".

Avots: ME III, 955