Paplašinātā meklēšana

pìedzer̂t,

1): zâlēm vīna es piedzēru pa vienai glāzītei Tdz. 43745;

3): auch Frauenb.; ‡

4) viel trinken, sich volltrinken:
jās vīrs daudz piedzēra Pas. X, 239. ka daudz al[u]s nepiedzȩrtu Tdz. 42514. guovis piedzēre kâ maisi Sonnaxt; ‡

5) trinkend beschmutzen
Seyershof: citreiz jau cāļi piedzeŗ traukus.

Avots: EH II, 249

pìedzer̂t,

1) zu-, dazutrinken;

2) volltrinken:
piedzert pilnu vē̦daru Alm. Kaislību varā 155;

3) sich betrinken:
Sprw. piedzēris izguļ dullumu, muļķis ne˙kad. piedzēris cilvē̦ks jāglaba kâ bē̦rns. apdullis kâ uz piedzeršanu. piedzē̦ruši... kâ purvi Kaudz. M. 303. uz piedzē̦ruša teic: piedzēris kâ se̦sks Etn. II, 62. dzē̦ruši viņi bij gan, bet ne piedzē̦ruši Jaunā Raža IV, 155. brandaviņa, brandaviņa! es nuo alus nepiedzēru BW. 25100, 1. piedzēris kâ dublis N.-Sessau n. U. Refl. -tiês,

1) sich volltrinken; sich betrinken, besaufen:
piedzēries lupatām Celm. piedzēries, ka vairs ne mātes nepazīst Etn. II, 188;

2) dazu ein bischen (beim Essen) trinken:
ciemiņš tiesāja maizi, piedze̦amies klāt pienu Austriņš Nuopūtas vējā 25.

Avots: ME III, 247

apdzer̂t [li. apgérti], tr.,

1) den ganzen Vorrat leeren, austrinken:
brāļi alu apdzē̦ruši BW. 19687. apdzeŗam šuo kanniņu 19535;

2) vetrinken, versaufen, saufend verlieren:
apdzeŗ guodu, apdzeŗ mantu, apdzeŗ daiļu augumiņu. nu jau pavisam prātu esi apdzēris Blaum. vai apdzēri paduomiņu BW. 11975. Mit persönlichem Obj. im Volksliede: apdzeŗ mani zvejniekiem BW. 13650, Var. padzeŗ, trinkend verspielen. Refl. -tiês,

1) aus Versehen etw. trinken:
bē̦rns driģeņu apdzēries Tirs.;

2) sich betrinken, berauschen:
visi apdzē̦rušies LA.; [bei Glück auch kâ apdzēris vārtās Jes. 19, 14]; gew. dafür: piedzerties.

Avots: ME I, 84

‡ izļur̃bâtiês Jürg., eine Zeitlang Dummheiten treiben:. viņam patīk piedzerties un i.; "izgāzties" Ar.

Avots: EH I, 464

misît, -ĩju od. -u, -ĩju, intr., sich irren, sich versehen, fehlen, fehlschiessen Spr.: tad tu esi misījuse Blaum., Aps., Lub., C. bet tâ var drīzāk misīt A. XX, 252. es vē̦lē̦tuos, ka jūs kādu dienu misītu un iedzītu man luodi kaklā Stari I, 345. Refl. -tiês, verwirrt werden, irre gehen, fehlgehen, fehltreten: vārdi misās, dabūs piedzert. tev kāja misās Rainis. revolveris sprāgst, bet ruoka misās Vēr. I, 1231. [Zu misêt "verfehlen."]

Avots: ME II, 636

pìelĩguôt, ‡

5) "sich der
līguošana anderer Personen anschliessen" West.-Livl.: kaimiņi jau līguo, — vajadzȩ̄tu mums p.; ‡

6) "piedzert" Druw.

Avots: EH II, 259

‡ pìešvèmpt ² Druw. n. RKr. XVII, 82 "daudz piedzert": nu esi atkal piešvempis brandvīna.

Avots: EH II, 276

‡ pìezeķêt Druw. "piedzert".

Avots: EH II, 280

IV temêt (?) Nötk. "piestrēbt, piedzerties">piedzerties, piesūkties".

Avots: ME IV, 161