piejemt
pìejemt,
1): jauki piejȩm (nimmt auf)
mani Tdz. 54607. viņš visu piejȩm (= klausa), kuo tik viņam saka Kand.;
2): "mitnehmen" ME. III, 254 zu verbessern in "nehmen"; piejȩ̄musi ābuoļu Pas. IX, 307. vairāk piejēmu nuo jās tauku kâ nuo kāda vepŗa Kaltenbr. klus kai ūdeni mutē piejȩ̄musi Pas. XII, 449; ‡
3) p. ruoka pie..., mit der Hand berühren:
piejȩmu ruoku pie dakšām Erkul n. FBR. XIV, 69. ‡ Refl. -tiês,
1) zur Genüge für sich nehmen:
linu vien nevarēja p. Kaltenbr.;
2) zunehmen
(intr.) Dunika: p. svarā;
3) auf sich nehmen:
jis piesajem[j] izvaicāt visu Pas. X, 417.
Avots: EH II, 252
1): jauki piejȩm (nimmt auf)
mani Tdz. 54607. viņš visu piejȩm (= klausa), kuo tik viņam saka Kand.;
2): "mitnehmen" ME. III, 254 zu verbessern in "nehmen"; piejȩ̄musi ābuoļu Pas. IX, 307. vairāk piejēmu nuo jās tauku kâ nuo kāda vepŗa Kaltenbr. klus kai ūdeni mutē piejȩ̄musi Pas. XII, 449; ‡
3) p. ruoka pie..., mit der Hand berühren:
piejȩmu ruoku pie dakšām Erkul n. FBR. XIV, 69. ‡ Refl. -tiês,
1) zur Genüge für sich nehmen:
linu vien nevarēja p. Kaltenbr.;
2) zunehmen
(intr.) Dunika: p. svarā;
3) auf sich nehmen:
jis piesajem[j] izvaicāt visu Pas. X, 417.
Avots: EH II, 252