Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'piepēši' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'piepēši' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (9)
gumza
gùmza,
1): auch (mit um̃ ) Nötk.; sliece nenuolīka vis labi, - izsita gùmzu 2 (izliecās uz ārpusi) Erlaa; "līkums (piem., kuoka stumbrā), kupris" (mit um̂ ) Skaista, Warkl.; "ein Höcker"
Segew.;
2c): gumzu gumzãm, watschelnd
Segew.;
3): "= gumža 2" Segew.; wer wackelnd und gebückt geht (mit um̂ ) Warkl.; ‡
4) "der Wolf"
Segew.; ‡
5) "čupa, kušķis" (mit um̃ ) Dond.: liela g. naudas Dond. piepēši sagriežas sirds, un pasaule saiet gumzā A. Brigadere Dievs, daba, darbs 173.
Avots: EH I, 419
1): auch (mit um̃ ) Nötk.; sliece nenuolīka vis labi, - izsita gùmzu 2 (izliecās uz ārpusi) Erlaa; "līkums (piem., kuoka stumbrā), kupris" (mit um̂ ) Skaista, Warkl.; "ein Höcker"
Segew.;
2c): gumzu gumzãm, watschelnd
Segew.;
3): "= gumža 2" Segew.; wer wackelnd und gebückt geht (mit um̂ ) Warkl.; ‡
4) "der Wolf"
Segew.; ‡
5) "čupa, kušķis" (mit um̃ ) Dond.: liela g. naudas Dond. piepēši sagriežas sirds, un pasaule saiet gumzā A. Brigadere Dievs, daba, darbs 173.
Avots: EH I, 419
pavirpināt
pavir̃pinât, ein wenig, eine Zeitlang drehen: piepēši pavirpina zvē̦ru virsnieka zariņu LP. IV, 211. pavirpināja ze̦lta gre̦dze̦nu LP. V, 41. dē̦ls pavirpina, pagruoza spalviņu riņķī LP. VI, 338.
Avots: ME III, 138
Avots: ME III, 138
rūkoņa
rũkuoņa C., Jürg., rûkuoņa 2 Bauske, Dond., rùkuôņa 2 Prl., Kl., Lis., Golg., ŗūkuoņa Wid., rūkuonis Warkl., rūkuons, das Brausen, Sausen, Brummen, Knurren, das Getöse, Gedröhne: jūŗas ŗūkuoņa Wid. dzirdama rūkuoņa Kaudz. M. pē̦rkuoņam rūcuot cilvē̦ks duomāja kādu . . . būti par šīs rūkuoņas sacē̦lāju Pūrs I, 93. vai rūkuoņa un dūkuoņa . . . nāca nuo kruoga vai nuo debesīm? Blaum. dzirdama rūkuoņa, kâ pē̦rkuonis mākuoņuos Lautb. piepēši tam izcelās vē̦darā tāds nemiers un rūkuonis Alm. Kaislību varā 15. klausīties krāsns rūkuoņā Vēr. II, 983, vispārējuo rūkuoņu... pārtrauc.., dziesmas Vārpas 5. lamu vārdu rūkuoņa... pārskanēja visu Duomas II, 869. izcēlās rūkuons (Zank, Streit) kalpu galā Alm.
Avots: ME III, 569, 570
Avots: ME III, 569, 570
sacirst
sacìrst, tr.,
1) zusammenschlagen, -hauen:
viņš sacirta zuobus A. XXI, 528. zuobi sacirsti Vēr. II, 671. sacē̦rt ruokas LP. I, 5, schlägt die Hände zusammen;
2) zusammen-, zerhauen, -hacken; ein bestimmtes Mass Holz fällen:
lācis iznesa re̦snu uozuolu, bet arī tuo lapsa sacirta LP. VI, 280. es sacirtu ve̦lnam galvu deviņiem gabaliem VL. algādzis prasījis, cik par dienu varuot malkas sacirst LP. VI, 355;
3) längere Zeit od. vielemal hauen:
līdz pusdienai sacirtuši, gudrie brāļi sāk ēst LP. IV, 76. še sacirsti tik daudz cirtienu Kronw.;
4) plotzlich eine andere Richtung geben, zur Seite lenken:
sacirtis kumeļu sāņus LP. V, 46. Refl. -tiês,
1) sich kräftig emporrecken
Arrasch, Wandsen: sacirtās viņš vienreiz, uotrreiz ar visu augumu un spē̦ku, un tikai trešuo reiz tā izšļuka nuo sakaltušā kuoka Kleinb. st. 14. zirgs sacirtâs (senkte den Kopf gegen die Brust) krūtīs MSil.;
2) sich verwühlen
U.; sich zusammenkrollen: dzija sacirtusies Lis.,Warkl.;
3) plotzlich eine andere Richtung nehmen:
ceļš piepēši sacirtās sāņus R. Sk. I, 20;
4) sich sehr schmuck ankleiden
PS., Gr.Buschhof;
5) für sich viel hauen: s. muižas mežā malkas;
6) unversehens zerhauen werden:
lietas kuoks sacirtās malkā. malku skalduot sacirties zābaks;
7) sich hauend überanstrengen:
viņš sacirties malkas gul slims Golg.
Avots: ME III, 602, 603
1) zusammenschlagen, -hauen:
viņš sacirta zuobus A. XXI, 528. zuobi sacirsti Vēr. II, 671. sacē̦rt ruokas LP. I, 5, schlägt die Hände zusammen;
2) zusammen-, zerhauen, -hacken; ein bestimmtes Mass Holz fällen:
lācis iznesa re̦snu uozuolu, bet arī tuo lapsa sacirta LP. VI, 280. es sacirtu ve̦lnam galvu deviņiem gabaliem VL. algādzis prasījis, cik par dienu varuot malkas sacirst LP. VI, 355;
3) längere Zeit od. vielemal hauen:
līdz pusdienai sacirtuši, gudrie brāļi sāk ēst LP. IV, 76. še sacirsti tik daudz cirtienu Kronw.;
4) plotzlich eine andere Richtung geben, zur Seite lenken:
sacirtis kumeļu sāņus LP. V, 46. Refl. -tiês,
1) sich kräftig emporrecken
Arrasch, Wandsen: sacirtās viņš vienreiz, uotrreiz ar visu augumu un spē̦ku, un tikai trešuo reiz tā izšļuka nuo sakaltušā kuoka Kleinb. st. 14. zirgs sacirtâs (senkte den Kopf gegen die Brust) krūtīs MSil.;
2) sich verwühlen
U.; sich zusammenkrollen: dzija sacirtusies Lis.,Warkl.;
3) plotzlich eine andere Richtung nehmen:
ceļš piepēši sacirtās sāņus R. Sk. I, 20;
4) sich sehr schmuck ankleiden
PS., Gr.Buschhof;
5) für sich viel hauen: s. muižas mežā malkas;
6) unversehens zerhauen werden:
lietas kuoks sacirtās malkā. malku skalduot sacirties zābaks;
7) sich hauend überanstrengen:
viņš sacirties malkas gul slims Golg.
Avots: ME III, 602, 603
sakustēties
sakustêtiês, sich (plötzlich, für eine kurze Zeit) zu bewegen anfangen, in Bewegung geraten: Rustans sakustas miegā Valdis. viņš stuostījās, sakustē̦damies uz priekšu Vēr. l, 1041. nepacietīgi viņš sakustējās II, 157. tas iebilda, neveikli sakustē̦damies ebenda 424. kaķis ruokās piepēši sakustējās Saul. III, 185. - Subst. sakustêšanâs, auch sakustẽjums, eine plötzliche, kurze Bewegung: sēnīte ar strauju sakustējumu tuo izšauj tālu pruojām Vēr. II, 717.
Avots: ME III, 660
Avots: ME III, 660
sazvalstīt
sazval̂stît,
1) regellos hinwerfen od. anlehnen:
s. kuokus gar siênu Saikava;
2) mehrfach schwenkend neigen:
s. laivu uz vienu pusi Dond.;
3) Schläge verabfolgen:
s. kam krietni pa muguru C. - Refl. -tiês, ins Wanken geraten: klints siêna piepēši sadre̦bē̦tuos, sazvalstītuos Plūd. Llv. II, 261. laiva sazvalstījās Dond.
Avots: ME III, 798
1) regellos hinwerfen od. anlehnen:
s. kuokus gar siênu Saikava;
2) mehrfach schwenkend neigen:
s. laivu uz vienu pusi Dond.;
3) Schläge verabfolgen:
s. kam krietni pa muguru C. - Refl. -tiês, ins Wanken geraten: klints siêna piepēši sadre̦bē̦tuos, sazvalstītuos Plūd. Llv. II, 261. laiva sazvalstījās Dond.
Avots: ME III, 798
štukants
štukants Br. m. 766, štukars (vgl. li. štukõrius "Spassmacher") LA., štukalnieks U., štukelnieks, štukaunieks Wessen, štukavnieks Wid., štukmanis MWM. X, 6, 87, štukmeisteris U., einer, der sich auf allerlei Stückchen versteht, ein Pfiffikus, ein abgefeimter Kerl U.: štukaunieks viņam piepēši iegrūž galvu ūdenī RKr. XVI, 247. esi gan tu štukelnieks! gan˙drīz mani samāni! Vīt. 58. Zu štuks 2.
Avots: ME IV, 103, 104
Avots: ME IV, 103, 104
uzdzirkstēt
uzdzirkstêt, uzdzirkstît, auch refl. -tiês, aufsprühen, aufleuchten: uogles vēl uzdzirkstīja Bauske. reizēm mākuoņstarpā uzdzirkst zvaigžņu kvē̦ls Izglītība II, 208. viņa acis uzdzirkstīja katram tauriņam Vēr. II, 515. acis vairs priekā neuzdzirkst Apsk. v. J. 1903, S. 406. acis piepēši uzdzirkstas Laura 4.
Avots: ME IV, 328
Avots: ME IV, 328