Paplašinātā meklēšana

piẽpeži Janš., Ruj., Fehsen, piẽpežs, s. piẽpešs.

Avots: ME III, 279

atplaikšķîtiês, atplàiksnîtiês ² -snê- tiês, sich zerstreuen (von Wolken), schwinden, wieder sonnig werden, wie der hell werden, zum Vorschein kommen: izlijušie lietus debeši ap mēnesi sāka atplaiksnīties. [uz vakaru laiks atplaiksnījās Lisohn.] drūma vīra krūtīs bij atplaiksnījusēs pavasaras saulīte Līb. 50. piepeži nuo viņa acīm atplaikšķījās kā migla Blaum. meitenītei ģīmītis atplaiksnījās A. IX, 1, 349. acis atplaiksnās. sārtums atplaiksnnījās viņas sejā Niedra. krusti tikkuo manāmi atplaiksnījās nuo tumsas A. XI, 47.

Avots: ME I, 182

ìerūpêt, ìerūpinât Spr., sorgend erwerben, einsparen. Refl. ìerũpêtiês, imp., besorgt werden, von Sorgen erfasst werden: piepeži tai ierūpas.

Avots: ME II, 59

II nùožmīkstêt (einen sausenden, rauschenden, knallenden Schall von sich geben: piepeži gaisā nuožmīkst kâ milzu spārni A. XVII, 585. [gan sita guovij, ka rīkste vien nuožmīkstēja Serben, Segew., N.-Peb., Lennem., Autz, Grünh.]

Avots: ME II, 894

pìeplakt, sich (an etwas) audrücken, sich zusammendrücken, zusammenkauern: stiprais spiež nespēcīguo pieplakt pie zemes. kas tur tāļumā paceļas, pie pašas debess malas pieplacis? Vēr. II, 1289. jumti kâ pieplakuši zem mīkstās sniega kārtas Vēr. II, 527. kad liesma drusku pieplaka, baltas plēnes nāca zemē Vēr. I, 1156. luopiņi trīsē̦dami piepluok Vēr. II, 1397. - Refl. -tiês, platt auf piẽpeši, pìepêši ² Kr., pìepèši ² Adsel, piẽpêši, piepieši MSiI., piẽpeži, piẽpêži C., N.-Peb., Lis., Behnen, Bauske, Ahs., Wandsen, plötzlich; sehr eilig U.: pe̦lus, kuo viesulis piepeši izputina Glück Hiob 21, 18. piepeži viens nuo viņiem ieteicies... LP. VII, 892. Älter ist wohl die Aussprache mit š, vgl. piepētība, piepētīgs und pēši ( s˙dies); zum ž aus š s. Le. Gr. § 119a. Ursprünglich also etwa wie la. appetēns -hinstrebend, losgehend auf, woraus "eilig"; das kurze e kann entweder (z. B. in Ruj. und Salis) aus ē gekürzt sein, oder aber die alte Wurzelkürze fortsetzen; im letztem Falle könnte das ē aus pēši bezogen sein. die Erde fallen L. Subst. pìeplakums, die Plattheit, Plattgedrückfheit: zemes pieplakums MWM. IX, 373.

Avots: ME III, 279, 280

pìetrũkt, plötzlich enden (von einem Vorrat), fehlen, mangeln: pietrūka, kuo ēst LP. VII, 197. dziedat, meitas, negaidāt! vai jums dziesmas pietrūkušas (Var.: vai jums dziesmu pietrūcies)? ja jums dziesmas pietrūkušas, nāk pie mani tapināt! BW. 916. aties Jāņi, pusvasaras, trūks ūdeņa upītē; dieviņ, zini, kad pietrūkšu es nuo ļaužu valuodām (wann ich aus dem Gerede der Leute schwinden werde) 8989, 1. Refl. -tiês,

1) = pietrūkt: pietrūcies auksta ūdens LP. V,110. tē̦vam pietrūkās, palika neēdis IV, 1 , jau var... dibinu kacēt, te ķēde izbeidzas, un kādas desmit asis apmē̦ram nuo gaŗuma pietrūkstas VI, 1, 518;

2) erschrecken
(intr.); auffahren, sich erheben: vārna pietrūkstas nuo kuplās zâles Vēr. v. J. 1903, S. 12. vecene, drusku pietrūkusēs, nuolika spaini MWM. VIII, 900. piepeži kungam ienāca prātā klavieres; viņš pietrūkās, sēdās klāt un sāka spēlēt Krišs Laksts 27. es pirmais pietrūkuos stāvus B. Vēstn. viņa steidzīgi pietrūkās kājās Purap. meitene pietrūkstas nuo miega (fährt aus dem Schlaf) Aps. IV, 14.

Avots: ME III, 305, 306

saslìmt, krank werden, erkranken: mežsargs... piepeži grūti saslimis LP. V, 130. ar garuo kāsu saslimst vis˙vairāk bē̦rni SDP. VIII, 58. meitas saslimušas ar tuo gūžu nelaimīti BW. 839, 1. Subst. saslimšana, das Krankwerden, Erkranken: saslimšanas gadījums Apsk. v. J. 1905, S. 146, der Krankheitsfall; saslimums, das einmalige Krankwerden, die Erkrankung: par spīti manam nuopietnam saslimumam A. v. J. 1896, S. 749.

Avots: ME III, 737

uzslìet, in die Höhe richten (perfektiv): asti (de̦gunu Purapuķe 303) gaisā uzslējis Apsk. v. J. 1903, S. 690. uzslietas ilkss galā A. XX, 45. uzslēja ērgli uz galda Krišs Laksts 36. Refl. -tiês, sich in die Höhe richten (perfektiv): uzslledamies nuo galda Mērn. I. 22. viņa piepeži uzslējās 359. uzslējās stāvus Blaum. Pie skala ug. 15.

Avots: ME IV, 380