Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'pieste' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'pieste' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)
piestebļīt
piestebulēt
piesteigt
pìestèigt, ‡
2) = pìestèigtiês (?): kad sāka stādit ķiguļus, viņa piesteidza un nesa tik˙pat kâ citi Birznieks-Upītis Pel. akm. st. (1938), S. 66. mūsa... piesteigusi... krūt[i]s palaitīja Tdz. 37439.
Avots: EH II, 274
2) = pìestèigtiês (?): kad sāka stādit ķiguļus, viņa piesteidza un nesa tik˙pat kâ citi Birznieks-Upītis Pel. akm. st. (1938), S. 66. mūsa... piesteigusi... krūt[i]s palaitīja Tdz. 37439.
Avots: EH II, 274
piesteigt
pìestèigt, (ein wenig) antreiben, zur Eile drängen Spr. Refl. -tiês, herbei-, hinzueilen, sich schnell nähern: brūtgāna brālis piesteidzas un ieme̦t zeķē grīviņu BW. III, 1, 21. piesteidzās nuomirušā ve̦cāki kâ mantas dalītāji LP. VII, 401.
Avots: ME III, 297
Avots: ME III, 297
piestellēt
piestelpēt
piestemēt
Šķirkļa skaidrojumā (4)
jūdīt
jũdît, - u, - ĩju, tr.,
1) langsam treiben:
kurp jūdi luopus Bers.;
2) unruhig machen;
3) scheiden, trennen
[Serbigal, C., N. - Peb.]. Subst. jũdîtãjs, wer scheidet, trennt, der Schiedsrichter: gan piesteidzuos jūdīt, bet nevarēju vis tik ātri izjūdīt Nötk. vīri kavās, sievas par jūdītājām Serb., A. XV, 1, 495, C. In der Bed. 1 u. 2 wohl zu li. jùdinti "bewegen" und jaudīt (s. dies).
Avots: ME II, 120
1) langsam treiben:
kurp jūdi luopus Bers.;
2) unruhig machen;
3) scheiden, trennen
[Serbigal, C., N. - Peb.]. Subst. jũdîtãjs, wer scheidet, trennt, der Schiedsrichter: gan piesteidzuos jūdīt, bet nevarēju vis tik ātri izjūdīt Nötk. vīri kavās, sievas par jūdītājām Serb., A. XV, 1, 495, C. In der Bed. 1 u. 2 wohl zu li. jùdinti "bewegen" und jaudīt (s. dies).
Avots: ME II, 120
kumbrināt
‡ kumbrinât "?": redzēja ... nuolĩkušu sēžam kādu veci ... Baibele piesteidzās tam klāt teikdama: "lab˙dien...! kuo nu kumbrini?" - "kuo nu kumbrinu. mizuoju kārklus" Janš. Mežv. ļ. II, 192. kad viņam kas kņubinams, kumbrinams, tad viņš ... darbā kâ iemiris 195. Refl. -tiês "?": visi strādāja, kustējās, kumbrinājās un kņuba pa āru Janš. Mežv. ļ. II, 371. Vgl. li. kum̃brin(ė)ti "langsam mit kleinen Schritten in gebückter Haltung gehen".
Avots: EH I, 673
Avots: EH I, 673
pierste
pierste, die Mörserkeule, mit welcher die grūdieni od. grūtieni gestossen werden Biel. n. U.; wohl aus *pieste, vgl. piesta.
Avots: ME III, 286
Avots: ME III, 286
sagult
sagul̃t, intr., sich (zusammen) legen, hinlegen, schlafen legen Spr. (gew, auf mehrere Subjekte bezogen); sich absenken, sich lagern: zvē̦ri sagula JK. V, 1, 29. Katruža ar Pruoneli sagulst abas vienā gultelē Janš. Paipala 8. gulta, kur abi sagula BW. III, 1, 87. piesteidzās vēl kādi krievi un sagula vāciešam virsū Purap. puiši gar ceļmalu saguluši (Var.: sakrituši) BW. 12705, 2. balti gulbji saguluši (Var.: apguluši) mana kapa maliņā 27574, 1. egles zari saguluši (Var.: salīkuši, sazviluši) uz bērziņa virsuonītes 9602. gŗūt[i] manai māmiņai pirmuo nakti smiltiņās: ni zemīte saguluse... 27705. sausums sagula zem ūdens tikai lieluos pavasaŗa plūduos Kleinb. st. 13. Refl. -tiês, sich legen, hin1egen; sich senken, sich lagern: sagūlušās mierīgās zuosis A. v. J. 1901, S. 771. slimā smagi sagūlās uz ruokām Vēr. II, 660. barībai sagulstuoties zeme saplaisā Konv. 2 749. kustuoņu atlieku sagulšanās uz jūŗas dibe̦nu Apsk. v. J. 1905, S. 128. hipostaze, kuŗa ruodas asinīm sagulstuoties Konv. 2 1239.
Avots: ME III, 632
Avots: ME III, 632