Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'pietis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'pietis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (5)
cepetis
cepetis, dial. cepietis, der Braten: cūku, vēršu, zuosu c.; vilka cepetis, ein Schimpwort.
Avots: ME I, 373
Avots: ME I, 373
kaimiņš
kaĩmiņš, [kaiminis L.], f. [kaimiņa Glück II Mos. 3, 22, Ruth 4, 17], kaĩmiņiẽne od. - ņene, - niẽte, [kaĩmĩte Gr. - Essern, Ahswikken, Ober - u. N. - Bartau, Rutzau], kaiminīša, kaimenīša BW. 32878, auch kaiminiece BW. 916, 3692, 14611, 6, der Bewohner desselben Dorfes, der Nachbar: Sprw. labāk labs kaimiņš, nekâ slikts draugs. kaimiņuos, in der Nachbarschaft. dieva kaimiņš, ein Betbruder, Pietist, harmloser Mensch Seew., n. U. Mit kaimiņš wird in Lettg., Bers., Nötk., AP. der Jude bezeichnet: kaimiņš nāk, kuo nu pirksim? Bers. [Nebst li. kaimýnas "Nachbar" zu ciemiņš, ciems (s. dies).]
Avots: ME II, 133
Avots: ME II, 133
nopietnīgs
nuõpiêtnîgs Lautb., nuõpiêtns [auch Serbigal, AP., nùopìetns 2 Kl., Nerft, Preili, nuôpiêtns 2 Līn., Salis],
1) anhaltend, fortdauernd
Kokn., Erlaa n. U.;
2) [nuõpiêtns C., N.-Peb., Bauske, nuõpiêtns Wandsen, nuôpiêtns 2 Widdrisch], ernst, ernsthaft
Kronw.: jums atnest visai nuopietnīgu ziņu Lautb. Marģeris 122. nuopietns cilvēks, darbs. nuopietni prasīt Līv. racēji strādājuši nuopietni LP. VII, 1060;
[3) wichtig; genau
Kronw. n. U. - Vgl. le. pietis "Starrkopf".]
Avots: ME II, 829
1) anhaltend, fortdauernd
Kokn., Erlaa n. U.;
2) [nuõpiêtns C., N.-Peb., Bauske, nuõpiêtns Wandsen, nuôpiêtns 2 Widdrisch], ernst, ernsthaft
Kronw.: jums atnest visai nuopietnīgu ziņu Lautb. Marģeris 122. nuopietns cilvēks, darbs. nuopietni prasīt Līv. racēji strādājuši nuopietni LP. VII, 1060;
[3) wichtig; genau
Kronw. n. U. - Vgl. le. pietis "Starrkopf".]
Avots: ME II, 829
piesis
piêsis, der Sporn,
1) gew. der Pl. piêši, die Sporen:
piešiem dūru kumeliņu, kad tas stalti netecēja BW. 13984. dūru piešus kumeļam 11482. kaulu pieši, Sporen des Hahnes U. - piešuos būt, sich in den Haaren liegen: nu bijuši Šļupsta Juris ar Cimbulu abi vai piešuos Upīte Medn. laiki;
2) piesis "kāju pakalpusē pēdējais aug stumiņš virspus naga, kas apaudzis pagariem sariem" Nigr.;
3) piesīši, Rittersporn
Dr.; dārza piesīši Dr. od. gaiļa piesīši Ekau, Gartenkresse. piesis für *pietis nach dem Plur. pieši; zu piets (s˙dies) und li. pentìnas "Sporn".
Avots: ME III, 289
1) gew. der Pl. piêši, die Sporen:
piešiem dūru kumeliņu, kad tas stalti netecēja BW. 13984. dūru piešus kumeļam 11482. kaulu pieši, Sporen des Hahnes U. - piešuos būt, sich in den Haaren liegen: nu bijuši Šļupsta Juris ar Cimbulu abi vai piešuos Upīte Medn. laiki;
2) piesis "kāju pakalpusē pēdējais aug stumiņš virspus naga, kas apaudzis pagariem sariem" Nigr.;
3) piesīši, Rittersporn
Dr.; dārza piesīši Dr. od. gaiļa piesīši Ekau, Gartenkresse. piesis für *pietis nach dem Plur. pieši; zu piets (s˙dies) und li. pentìnas "Sporn".
Avots: ME III, 289
piete
piête C., Arrasch, Neuenb., piête 2 Dond., Gr.-Behrsen, piêts Kl., Spr., Golg., Lis., Bers., Schwanb., Zögenhof, piêts, -s Kr. li.( pentìs Tiž. II, 474 "der Rücken einer Axtod. Sense", apr. pentis "Ferse"), piêtis Neu-Laitzen, Drosth:, Smilt.; Ronneb.,
1) piêtis PS., die Rückseite des Beiles:
ar cirvja pieti pierē likt, mit verwandtem Beile auf die Stirne hauen U. - ielikt pietā, tüchtig trinken, saufen;
2) grābekļa piete, derjenige Teil der Harke, wo die Zähne eingeschlagen sind
Etn. IV, 163, Grünh.;
3) zeķes piete, die fester gestrickte Ferse des Strumpfes
Dond.;
4) der härtere, am Strunk gelegene Teil des Schnittkohles
Ronneb.;
5) pietis, ein eigensinniger Mensch, ein Starrkopf
Mag. XIII, 2, 46;
6) gaiļa piete, delphinium consolida RKr. XII, 8;
7) piets (als i-Stamm?), ein Hügel
Etn. IV, 163 f. Nebst piêši (s. piêsis ) zu slav. pe̦ta "Ferse, stumpfes Ende", vъspe̦tь "zurück" u, a., s. Persson Beitr. 412, Trautmann Wrtb. 214.
Avots: ME III, 302, 303
1) piêtis PS., die Rückseite des Beiles:
ar cirvja pieti pierē likt, mit verwandtem Beile auf die Stirne hauen U. - ielikt pietā, tüchtig trinken, saufen;
2) grābekļa piete, derjenige Teil der Harke, wo die Zähne eingeschlagen sind
Etn. IV, 163, Grünh.;
3) zeķes piete, die fester gestrickte Ferse des Strumpfes
Dond.;
4) der härtere, am Strunk gelegene Teil des Schnittkohles
Ronneb.;
5) pietis, ein eigensinniger Mensch, ein Starrkopf
Mag. XIII, 2, 46;
6) gaiļa piete, delphinium consolida RKr. XII, 8;
7) piets (als i-Stamm?), ein Hügel
Etn. IV, 163 f. Nebst piêši (s. piêsis ) zu slav. pe̦ta "Ferse, stumpfes Ende", vъspe̦tь "zurück" u, a., s. Persson Beitr. 412, Trautmann Wrtb. 214.
Avots: ME III, 302, 303