Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'plencēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'plencēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)

izplencēt

‡ II izplencêt AP., C., Jürg., Lemb., Salis, = ‡ izplencît: Refl. -tiês (mit eñ ) Frauenb. "izdarît palaidnības".

Avots: EH I, 472

noplencēt

nùopleñcêt: n. (vertun) māju C., Jürg., Trik. n. (vergeuden) laiku Ermes (mit èn ).

Avots: EH II, 76

noplencēt

nùopleñcêt, tr., beschmutzen, vertun: viņš nuoplencējis drēbes. Refl. -tiês, watend sich beschmutzen: bē̦rns nuoplencējies pa dubļiem Ahs., C.

Avots: ME II, 830

pārplencēt

‡ pārplèncêt 2 Zvirgzdine, hinüber-, hindurchgehen: p. dubļus.

Avots: EH XIII, 208

plencēt

pleñcêt C., -ẽju,

1) pleñcêt Ruj., Widdrisch, mit der Peitsche schlagen, prügeln
U., Zaravič: bē̦rnus plèncēt 2 nava labi: vajag ar labu Mar. n. RKr. XV, 130;

2) pleñcêt Arrasch, Salis, Bauske, saufen
Fest. (plèncêt 2 ), Golg., schlürfen: sen slavēja tautiņās alva bļuodas, telēķīšus" nu atnāču, nu atradu piestā putru plencējam BW. 19407, 15 var.;

3) durch Schmutz waten
Oppek. n. U., Rozentava, Kreuzb.;

4) plèncêt 2 Fest., schlendern:
kruodziņā plencēju alutiņa dze̦rtu VL. Refl. -tiês,

1) ein
plencis sein Saikava n. Etn. IV, 166;

2) "sich aufdrängen; sich in fremde Angelegenheiten mischen"
Rutzau. Zur Bed. 2 vgl. plĩtêt I.

Avots: ME III, 335

Šķirkļa skaidrojumā (1)

plītēt

I plĩtêt Karls., Salis, -ẽju,

1) schlagen; klatschen:
plìtē 2 viņam pa mugaru! Mar. n. RKr. XV, 131. plītēsim kumeliņus ce̦lmuojā līdumā! BW. 19604 var. zirņus plītēt U., Erbsen ausklopfen;

2) prassen, schwelgen, schlemmen, saufen, durch die Gurgel jagen:
rīt un plītēt, fressen und saufen, ein schwelgerisches, liederliches Leben führen U. piekusušas abas ruokas rudzu putru plītējuot BW. 31115. putru plĩtêt PS. viņi negrib strādāt ne˙kādu darbu, bet tikai rīt un plītēt A. XX, 810. Refl. -tiês, aufs Wasser schlagen, dass es klatscht: puikas upē pe̦ldē̦damies plītējās Plm. n. RKr. XVII, 74.-Subst. plĩtêšana,

1) das Schlagen; Klatschen;

2) das Prassen, Schwelgen, Saufen;
plĩtê̦tãjs,

1) wer schlägt, klatscht;

2) der Schwanz
Brasche;

3) ein Prasser, Schwelger, Schlemmer, Säufer.
Auf nd. plite "Schlag" (vgl. KZ. LII, 123) beruhend? Zur Bed. 2 vgl. le. pitkât. pĩckât, plencēt.

Avots: ME III, 349