Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'pliukš' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'pliukš' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (13)

iepliukšķēties

ìepliukšķêtiês, einen klatschenden, berstenden Laut von sich geben: buŗas ieplīkšējās.

Avots: ME II, 52

nopliukšķināt

nùopliukšķinât, fakt., knallen lassen, machen: viņš nuopliukšķināja pātagu pār zirga galvu Vēr. II, 544.

Avots: ME II, 831

papliukšķināt

papliukšķinât: saimniece ... papliukšķināja pa abras ... muguru ar laipnu ruoku Virza Straumēni3 36.

Avots: EH II, 164

pliukš

pliũkš! eine einen klatschenden Schall bezeichnende Interj. Līn.: pūtuši zaķam virsū pliukš, pliukš (vom Knall des Flintenschusses) Upīte Medn. laiki

Avots: ME III, 346

pliukšēt

pliũkšêt Karls., U., pliũkšķêt Bl., Dond., -u, -ẽju, freqn. pliukš(ķ)inât, tr., intr., klatschen: pliukš(ķ)ēt, pliukš(ķ)ināt (ar) pātagu. spārnus pliukšinādams Stari I, 294.

Avots: ME III, 346

pliukšis

pliũkšis C., pliukšķis,

1) das einmalige Klatschen, der Knall:
tas pat pātagas pliukšķi nevarējis paciest Alm. nuoskanējis skaņš pliukšķis LP. VI, 38;

2) pliukšis, ein Schwätzer
Wid.;

3) pliũkšķi, eine Art Pflanzen
C.

Avots: ME III, 346

pliukšķēt

pliukšķêt (unter pliũkšêt): pirts ir dikti karsta: pliûkšķ 2 vien, kad mȩt garu Siuxt. tâ dzīvāja lakstīgalas, ka pliûkšķēja 2 vien ebenda.

Avots: EH II, 297

pliukšķināt

pliukšķinât (unter pliũkšêt): pātagas pliukšķinādami Brigadere Skarbos vējos 104.

Avots: EH II, 297

pliukšķis

pliukšķis (unter pliũkšis),

3): pliûkšķus 2 sažavē, savāra, un, kad luopi uzpūsti, tad tā ir pirmā zâle Siuxt.

Avots: EH II, 297

uzpliukšināt

uzpliukš(ķ)inât, ein wenig knallen, klatschen; aufknallen Dr.: Antuons uzpliukšķina ar pātagu Purap. Kkt. 86.

Avots: ME IV, 367

uzpliukšķināt

uzpliukš(ķ)inât, ein wenig knallen, klatschen; aufknallen Dr.: Antuons uzpliukšķina ar pātagu Purap. Kkt. 86.

Avots: ME IV, 367

Šķirkļa skaidrojumā (8)

noplaikšķināt

II nùoplaikšķinât "?": gardi nuopļaikšķināja muti Zeif. III, 2, 288; [nuôplaikšķinât 2 MSil., eine Weile od. ein wenig (leicht) klatschen (klatschende Laute von sich geben) Lennew.; "= nùopliukšķinât": n. pātagu Grünwald, (mit "aĩ") Salgaln, Grünh., Autz, Mesoten].

Avots: ME II, 829

pļiukš

pļiûkš 2 ! Ahs., auch pļivkš geschrieben, Interj. zur Bezelchnung des klatschenden Schalles, der belm Ohrfelgen entsteht: meitene iesita pļiukš! puikam pa vaigu Ahs. pļivkš... pļivkš... pa vienu ausi, pa uotru De̦glavs Rrga II, 1, 407. Vgl. pliukš.

Avots: ME III, 371

pļiukšķis

pļiũkšķis Adiamünde, Zögenhof, ein knallender Hieb Seibolt MWM. v. J. 1897, S. 591. Vgl. pliukš(ķ)is.

Avots: ME III, 371

pļiukstēt

pļiûkstêt 2 , -u, -ẽju, klatschen (intr.): braucējs sit zirgam ar pātagu, ka pļiukst Ahs. Vgl. pliukš(ķ)êt.

Avots: ME III, 371

pļiukstināt

pļiûkstinât 2 , fakt. zu pļiukstêt, tr., klatschen (machen): kučieris pļiukstina pātagu. pēc izrādes skatītāji pļiukstina ruokas Ahs. Vgl. pliukš(ķ)inât.

Avots: ME III, 371

plivšķināt

plivšķinât, = pliukš(ķ)inât, klatschen: kad plivšķinātājs plivšķinājis savu pātagu. tad visi zvē̦ri nuodrebējuši LP. VI, 562. Woht zu lesen als pliušķinât.

Avots: ME III, 347