Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'pluka' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'pluka' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (14)

akmeņpluka

akmeņpluka, ‡

2) eine zum Färben gebrauchte Steinflechte:
nuokrāsuoju vilnu ar akmeņpluku brūnā krāsā Dond.

Avots: EH I, 66

akmeņpluka

akmeņpluka, eine bräunliche Farbe, "kuo dabū nuo akmeņu plukām" Dondangen.

Avots: ME I, 64

pluka

I pluka,

1) eine Wollzotte,
vilnas šķipsna Dond.;

2) Plur. plukas, was beim Flachsschwingen abfällt
Dond.: linus kulstuot atkrīt daudz pluku. Zu plukt 2.

Avots: ME III, 355

pluka

II pluka, s. plukas.

Avots: ME III, 355

pluka

III pluka BW. 17184, 4 var., ein Schimpfwort.

Avots: ME III, 355

pluka

IV pluka, Interjektion: flaga lē̦ni plivinājās: pluka, pluka Baltp. I, 14. plukainis, ein Abgelumpter VL. n. Heniņ. Zu plukt.

Avots: ME III, 355

plukans

I plukans "?": plukans ar četrām kājām (Rätsel) RKr. VII, 372.

Avots: ME III, 355

plukans

II plukans, leicht die Farbe verlierend: plukana drēbe Vank.

Avots: ME III, 355

plukas

plukas,

1) Stein- oder Baumflechte:
ar akmeņu un kuoku plukām mē̦dz ravināt dze̦lte̦nbrūnu vilnu Dond. n. RKr. XVII, 47. akmeņu pluka, die braune Farbe, welche das Färben mit diesem Mooseergibt Dond.;

2) s. pluka I 2. Wohl zu plukt.

Avots: ME III, 355

plukata

plukata, comm., plukats, ein Habenichts, ein Lump U., ein Zerlumpter: puisi, pulsi, plukatiņ (Var.: pluskataini, kankardanci, kankarīti, skarainīti u. a.), nenāc meitu pulciņa! meitas tevi kājām spēra, suņi draiskas dricināja BW. 20430, 5. kas nu tādam plukatam naudu aizduos? C. katram plukatam, kas uz parādu vien dzīvuo Stāsti Kraukj. kr. 7. tu plukata, tev ne˙kā nav pie dvēseles! Dond. plukats un vazaņķis Mag. II, 3, 45. - Der Pl. plukatas, Lumpen: ubags dancuo, ka plukatas le̦c gaisā Sassm. Zu plukt.

Avots: ME III, 355

plukatains

plukatains "mit Hede behaftet" Rothof.

Avots: ME III, 355

plukatība

plukatĩba* lumpiges Wesen, Lumperei: vīrs, kas nuogrimis . . . plukatībā A. XI, 584.

Avots: ME III, 355

Šķirkļa skaidrojumā (8)

lempars

[le̦mpars (mit nicht gedehntem e̦m) "lupata; plukata" Neu - Wohlfahrt.]

Avots: ME II, 449

nopluskis

nùopluskis, zerlumpt: nuopluskis zē̦ns. nuopluskusi meitene Naud. tie plukatas, nuopluskušie ganu zē̦ni.

Avots: ME II, 832

pluksna

I pluksna Wid., Frauenb., comm., = plukata">plukata: nepielaidīsim, zē̦ni, tuos pluksnas! De̦glavs Ve̦cais pilskungs 73.

Avots: ME III, 355

pluskains

pluskaîns, pluskaraîns, pluskataîns, pluskutaîns, zottig, zerfetzt, zerlumpt: pluskaiņa bārdele Saulietis I, 55. pluskainas kājas MWM. X, 801. sarauj ilkss atsēju divuos pluskainuos gabaluos Duomas IV, 451. tautu meitas... pluskarainas, kankarainas BW. 20914. vai Jānīti; tavi bē̦rni pluskataiņi, kankaraiņi! 33137. pluskataina dē̦lu māte ietecēja nātrienā; juo tās nātres dedzināja, vēl tie suņi plucināja 23538. pluskuiaiņa dē̦la māte aizķērās žagaruos 23221, 8. Jānis jāja pluskataiņu (Var.: pluskutainu, plukainu, ķe̦nkarainu) kumeliņu 32933 var. pluskutaiņu kazu veda spruogaiņam buciņam 18705.

Avots: ME III, 358

saplukt

saplukt,

1): tad man sapluka ruokas Frauenb.; ‡

6) beim Brühen (zusammen mit einem farbigen Stoff) farbig werden
Salis: nu būs visi kre̦kli saplukuši nuo krāsainajiem brunčiem.

Avots: EH XVI, 437

suska

suska Schibbenhof, Sessau, Neuenb., Salgaln, Pe̦nkule, Rutzau, Dunika, Irmelau, = plukata">plukata: kuo es tur tādu susku (auch in Frauenb.) guodināšu? MWM. X, 887. tāds suska muižaskungs A 1892, II, 257 (falsch!). nāc ārā, suska pe̦ska! BW. 16884. susku bārda, kuo tu gribi? RKr. VII, 1243; "ein Verkommener" Altenburg; "ein Liederlicher" Matk.; "ein Tölpel" Pilten (in - Pilten auch suskas "Flachs oder Wolle von geringer Qualität"); ein Mädchen von kleinem Wuchse Bornsmünde;"ein kleines (ungezogenes Schönberg, aufdringlich neugieriges A. - Bergfried) Kind"; "altes Gras" Ruj.; "ein fauler Langschläfer" Aahof; ein schlechtes Pferd Wid. Anscheinend zu sušķis.

Avots: ME III, 1126