Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'postīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'postīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (19)

aizpostīt

àizpuõstît, zu verwüsten (zerstören, vemichten) anfangen Bauske: aizpuostīts mežs.

Avots: EH I, 44


aizspostīt

àizspuôstît, einsperren: a. sivē̦nus aizgaldā.

Avots: EH I, 51


apostīt

apuôstît [li. apúostyti], apuošņât, apuôšķêt C., freqn., tr., beriechen, beschnuppern: kad zirgam asti apgriež, tad nuogriezums jāduod zirgam pašam apuostît Etn. II, 121; luopi savu barību apuošķē. Refl. -tiês, sich gegenseitig beriechen, beschnuppern: suņi apuošņājas. apuostīsies, - gan jau satiks A. XX, 304.

Avots: ME I, 133


appostīt

appuõstît, ringsum beschädigen (vernichten, zerslören): kāpuri appuostījuši kāpuostus. krusa appuostījusi laukus.

Avots: EH I, 107


atspostīt

atspuostît, von Banden oder Fesseln befreien: cietumu vai atspuostīsim? Fr. Adamovičs Rudens ziedi 266.

Avots: EH I, 171


iepostīt

[ìepuõstît, zu verwüsten anfangen: mežs jau stipri iepuostīts Nigr.]

Avots: ME II, 55


iespostīt

ìespuostît, ìespuostuôt, tr., einsperren, einschliessen: iedami tie uzgājuši iespuostītuo lāci Etn. III, 111. zinātāji iespuostuot pūķa siekalas pudelēs LP. VI, 81. se̦nuos laikuos turējuši putnus iespuostītus tikai mē̦slu dēļ Mzv.

Avots: ME II, 72


izpostīt

izpuõstît, ‡ Refl. -tiês, zugrunde gehen: mazie cūkai izpuostījās (=nuobeidzās, laikā nedzima) Frauenb. viņā galā grīda izpuostījusies (sēnītes tuo saē̦dušus) Kaltenbr.

Avots: EH I, 475


izpostīt

izpuõstît, tr., ruinieren, zerstören, verwüsten: zemi, dārzu, laimi. kāzas mani izpuostīja Ltd. 1845. Subst. izpuõstîtãjs, der Zerstörer.

Avots: ME I, 788


nopostīt

nùopuõstît (so und nicht mit -pùo- zu lesen!),Refl. -tiês Frauenb., verenden, krepieren: man nakti nuopuostījies labakais zirgs.

Avots: EH II, 79


nopostīt

nùopùostît, tr., verwüsten, zerstören, vernichten, zu Grunde richten: nuopuostījuši visus laukus LP. VII, 174. baznīca, pils nuopuostīta līdz beidzamam akmenim. tuos pilsē̦tus tu esi nuopuostījis Psalm 9, 7. izlabuojuši labu daļu nuopuostītā darba LP. VII, 371. Sprw.: viena pakava nagla var zirgu nuopuostīt.

Avots: ME II, 835, 836


nospostīt

nùospuôstît, nùospuôstuôt, tr., verrammeln, versperren: nuospuostījis visas durvis, lai dūmi netiktu laukā LP. IV, 36.

Avots: ME II, 857


papostīt

papuõstît, tr., [ein wenig verwüsten]: es papuostīju jūsu dārzu Saul.

Avots: ME III, 84


postīt

puõstît: III prs. puostī Melnalksnis Mazsalaca 24, I p. prs. pùostīju 2 neben pùostu 2 Oknist n. FBR. XV, 188.

Avots: EH II, 347


postīt

puõstît -u (bei Glück V Mos. 12, 2 2. imper. puostījiet), -ĩju, tr., verwüsten, verheeren, verderben, zerstören: ienaidnieki jau sāka puostīt ķēniņa valsti LP. IV, 71. Subst. puõstîšana, das Verwüsten, Verheeren, Verderben; puõstĩ-jums, das beendete Verwüsten, Verheeren, Verderben; die Verwüstung; puõstîtâjs, der Zerstörer: bē̦du de̦ldē̦tājs, elles puostītājs Gesangb. uguntiņa dzirkstelīte, diža meža puostītāja BW. 7149 var.

Avots: ME III, 459


sapostīt

saspuôstît, ‡

2) (Vögel) fangen
Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH XVI, 450


sapostīt

sapuõstît, tr., zerstören (gew.: izpuostīt): negribu tev viņu (= prieku) sapuostīt Juris Brasa 41.

Avots: ME II, 710


saspostīt

saspuôstît Arrasch, saspuostuot Saikava, einsperren: s. luopus kūtī.

Avots: ME III, 744


spostīt

spuôstît C., U., -ĩju, spuostuôt U., Fallen, Schlingen stellen, in Schlingen fangen U.

Avots: ME III, 1035