sapuõstît, tr., zerstören (gew.: izpuostīt): negribu tev viņu (= prieku) sapuostīt Juris Brasa 41.

Avots: ME II, 710

saspuôstît, ‡

2) (Vögel) fangen
Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH XVI, 450