Paplašinātā meklēšana

‡ pa˙priešu Ev., = pa˙prìekšu.

Avots: EH XIII, 164

prieš, mundartlich für priekš.

Avots: ME III, 399

priešaukts Kurisch-Haff n. Bezzenberger, = priekšauts.

Avots: ME III, 399

prieškā, dialektisch (hochle.) für priekšā.

Avots: ME III, 399

‡ spriešļains, = sprieslains: spriešļaini ... griesti A. Upītis Māsas Ģertrūdes nosl. 34.

Avots: EH II, 560

‡ spriešļuôts, = sprieslains: spriešļuotā pagrabā A. Upītis Pirmā nakts 66.

Avots: EH II, 560

‡ gràids ² Auleja, ein als Verzierung eingewebter farbiger Streifen (besonders am unteren Rande eines Kleidungsstückes): prieškautam ap zemi sarkani graideni. Zu grèids ² ?

Avots: EH I, 397

gùrns (li. gur̃nas "die Hüfte" ): mit ùr ² Nautrēni, Pilda, mit ur̂ Wolm.

1): apaļi gurni BW. 33583, 1; prieškas g. Sonnaxt, die Vorderschulter beim Vieh;

2): auch (mit ùr ) Ramkau, (gur̂niņš ² ) Seyershof, (gur̂niņi ² ) Salisb.

Avots: EH I, 421

maîgle AP., Lub., [Kl., Kr.], maigla Poruk, auch maîglis [Kr.], Preekuln,

1) eine Holzgabel
[maîgles Lis.]: maigle ir divžuburu kuoks vai arī kuoks ar iešķe̦ltu galu N.-Schwanb., Nerft. maigles lietuo vēžu ķeršanai [Bielenstein Holzb. 681], čūsku iespriešanai un akmeņu mešanai N.-Schwanb. kur čūskas nuosistas, tur sasprausti maiglu krusti MWM. XI, 220. zē̦ns nesa maiglēs ieliktu čūsku Druva III, 803. pagāja labs brīdis, līdz zarus, kuruos tas kâ maiglēs bij iespiests, sacirta Blaum.;

2) ein gegabeltes Holz zum Aufhängen der Netze
Konv. 647;

3) der Stab
[maîglis Wolmarshof], die Spricke [Apšciems]; maigļu sē̦ta, der Sprickenzaun Burtn., Len., Alt-Ottenhof: bet runčuks laipuo... pa maigļu sē̦tu Bārda;

4) die Krebsschere:
te vēži sacē̦luši uz priekšu lielās maigles MWM. VIII, 327;

5) übertr., alles, was bedrückt, hemmt, die Klammer, Zange:
bet vakardiena ar tē̦rauda maiglēm tur šuodienu cieti R. Sk. II; 62. turēja tuo kâ dzelzs maiglēs A. XII, 604. [maigles"spiestavas" Wessen; "zwei an einem Ende zusammengebundene Hölzer zum Drücken (z. B. von geschmolzenem Wachs aus den Wabenresten)" Warkl.; "spīles" Zaļmuiža.] Zu miêgt "drücken".

Avots: ME II, 548, 549

‡ nuomaļnieks

1) = nuõmaliẽtis Riga, (mit -ļn- ) Auleja;

2) "tas, kas nepiedalās, stāv malā" (mit -ļn- ) Auleja: tē̦vs māte pa˙priešku, tuoreiz (dann)
svāti, panāksni, tuoreiz visi nuomaļnieki.

Avots: EH II, 66

pãrgũt, tr., überwinden: lācis vilku pārgūts Janš. [ce̦nzdamies pārgūt savus abus lieluos biedrus viņu spriešanā Janš. Dzimtene IV, 213.]

Avots: ME III, 157

priekšenieks, prieškanieks (ška aus šķe) Schwanb., prìekšinieks ² Mar. n. RKr. XV, 131, priekšeniece, = priekšauts, die Schürze: vīrs apjuozies ar ādas priekšenieci Poruk II, 56.

Avots: ME III, 395

sdjust, Refl. -tiês: ne˙maz nesajutās, ka sērklis prieškā Heidenfeld; sich fühlen: sirds man viena sajūtas Skalbe Raksti I, 110. gribēja ... apskatīties slimnieci, lai re̦dzē̦tu, kâ viņa sajūtas Anna Dzilna 194. sajūtuos ve̦se̦la 176.

Avots: EH XVI, 414

sapḕrt, ‡

3) zu Boden schlagen, niederschlagen, zerschlagen:
liels lietus sapēris linus Linden in Kurl. krusa var s. vasarāju Kaltenbr. ķēve sapē̦ruse prieškas ritiņus ebenda; wund schlagen (?): netikās tālāk iet: kājas bij sapē̦rtas uz akmeņiem kā rīkstes Skalbe Raksti IV (1938), 75; ‡

4) durchrühren
(sakul˜t): s. uolas baltumu baltās putās AP. kaļķi jāsapeŗ, kamē̦r pie šķipeles neturas klāt Orellen. s. de̦sas (Eingeweide) ar sāli AP. ‡ Refl. -tiês. sich übermässig od. stark (in der Badstube sich waschend) mit dem Blätterquast schlagen: viņš ... stipri sapēries uz lāvas Pas. XIV, 116. laikam vakar pārāk sapēries Orellen.

Avots: EH XVI, 435

sprieslis U., spriêsls ² Karls., Plur. spriešļi, spriêsli C., Smilt., Trik.,

1) spriesls Bielenstein Holzb. 375, 473, Wid., die Wölbung, das Gewölbe
U.; sprieslis Ruj., Bielenstein Holzb. 100, spriêsli Ronneb., Drosth., spriesli Naud., das Ofengewölbe U. (namentl. des Riegen- und Badstubenofens), der Gewölbebogen aus Ziegelstein am Riegenofen Bielenstein Holzb. 100; sprieslis "ein breiter Stein, auf den man in Riegen und Badstuben kleinere Steine legt" Kegeln n. Latv. Saule 1927, S. 617; spriêslis Bers., spriêslis ² Gr.-Sessau, die Öffnung im Riegenofen, wo die Flamme durchzieht; sprieslis Biel. n. U., spriêsls Ronneb., spriesla (U.) od. sprieslu (Freiziņ) akmins, der Gewölbstein;

2) "?": putni aiz dzelzs spriesliem (Gitter?)
Druva II, 583. Kaum sicher zu entscheiden, ob (mit ie aus en) zu spriêst 1, sprîdis, spranda u. a. (so nach Leskien Abl. 346 und Trautmann Wrtb. 278; vgl, poln. przęsło "Brückenjoch"), oder aber (mit ie aus ei) zu spraislis 3.

Avots: ME III, 1022

vidišķs, vidišks Oknist,

1) vidišķs St., vidišks U., der mittlere:
vidiškai māsai Pas. 11, 139 (aus Lixna). pa˙priešku ve̦cākīs, pēčāk vidiškīs, pēčāk jaunākīs Zbiór XVIII, 284. gen. s. vidiškā, dat. s. vidišķejam Pas. Vi, 388 (aus Welonen). vidišķu vai ze̦māku pakāpņu Kaudz. Jaunie mērn, laiki I, 132;

2) mittelmässig
(vidišks) U.; mittelgross: vidišķie pusmē̦ra cilvē̦ki Veselis Saules kapsēta 153. vidiški apme̦klē̦ts teātris. augums vidišks Konv. 3. vidišks vasarājs Golg., Ogershof, Oknist, Saikava. brauc vidiškuos rikšķuos Saikava;

3) mittelbar
(vidišks) Wid.

Avots: ME IV, 578