pušpušums
‡ pušpušums Seyershof "maļuot uz pusēm pāršķe̦lta labība, kuo lietuo luopu baŗuošanai".
Avots: EH II, 337
Avots: EH II, 337
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'pušums' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'pušums' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
pušums
pušums,
1): auch ("caurums") Kaugurciems, (die Wunde)
AP., Dunika, Orellen; ‡
2) die Hälfte
Lng.
Avots: EH II, 337
1): auch ("caurums") Kaugurciems, (die Wunde)
AP., Dunika, Orellen; ‡
2) die Hälfte
Lng.
Avots: EH II, 337
pušums
pušums, der Bruch, der Riss; die Wunde Wolm., Dond., Ahs., Salis: pušumi miesās Konv. 2 993. pušumu pārsiet LP. V, 211. pie pušumu vātīm, kas ceļas nuo ieciršanas un iegriešanas, asinis mēģina apturēt ar aukstu ūdeni Etn. IV, 22.
Avots: ME III, 439
Avots: ME III, 439
Šķirkļa skaidrojumā (7)
aizaugt
àizaûgt,
1) verwachsen, von Gärten, Feldern, Wiesen, Wunden:
dārzs aizaudzis nezālēm, pļavas aizaugušas krūmiem, pušums aizaudzis, durvis ar sūnām aizaugušas BW. 11136;
2) im Wachsen zuvorkommen, überleben:
Stendera gar,ajā mūžā visas tā laika zīmes atruodamas, gan tādas, nuo kur,ām tas izaudzis, gan tādas, kur,as tas aizaudzis Kundz. St. 20.
Avots: ME I, 17
1) verwachsen, von Gärten, Feldern, Wiesen, Wunden:
dārzs aizaudzis nezālēm, pļavas aizaugušas krūmiem, pušums aizaudzis, durvis ar sūnām aizaugušas BW. 11136;
2) im Wachsen zuvorkommen, überleben:
Stendera gar,ajā mūžā visas tā laika zīmes atruodamas, gan tādas, nuo kur,ām tas izaudzis, gan tādas, kur,as tas aizaudzis Kundz. St. 20.
Avots: ME I, 17
aizrecēt
‡ àizrecêt: pušums aizrecējis Bers., die offene Wunde hat sich mit geronnenem Blut bezogen.
Avots: EH I, 45
Avots: EH I, 45
aizvilkt
àizvìlkt,
1) : taisījās braukt ciemā, bet neaizbrauca: suns aizvilka baļķi ceļā Wessen; a. kuo līdz Siuxt, jem. mitnehmen, -führen:
lielie aizvilkuši arī mazuos līdz pieguļā;
3) : a. caurumu Siuxt, ein Loch eilig und flüchtig zunähen; zufrieren machen
Siuxt: ja tāds laiks, tad drīz vien aizvilks upi ciet; ‡
6) a. plīvuri aiz acīm, die Augen verschleiern
Schnehpeln. Refl. -tiês, ‡
3) a. aiz oder priekšā, sich (etwas) hinter oder vor etwas ziehen
(perfektiv): aizvilkusēs plīvuri aiz sejas (= sejai priekšā) Janš. Bandavā I, 229. aizvilkusēs drāneli aiz acīm 172 (ähnlich Dzimtene IV, 8). a. plīvuri acīm priekšā; ‡
4) sich schliessen, sich womit überziehen
Siuxt: pušums, dīķis aizvilcies.
Avots: EH I, 63
1) : taisījās braukt ciemā, bet neaizbrauca: suns aizvilka baļķi ceļā Wessen; a. kuo līdz Siuxt, jem. mitnehmen, -führen:
lielie aizvilkuši arī mazuos līdz pieguļā;
3) : a. caurumu Siuxt, ein Loch eilig und flüchtig zunähen; zufrieren machen
Siuxt: ja tāds laiks, tad drīz vien aizvilks upi ciet; ‡
6) a. plīvuri aiz acīm, die Augen verschleiern
Schnehpeln. Refl. -tiês, ‡
3) a. aiz oder priekšā, sich (etwas) hinter oder vor etwas ziehen
(perfektiv): aizvilkusēs plīvuri aiz sejas (= sejai priekšā) Janš. Bandavā I, 229. aizvilkusēs drāneli aiz acīm 172 (ähnlich Dzimtene IV, 8). a. plīvuri acīm priekšā; ‡
4) sich schliessen, sich womit überziehen
Siuxt: pušums, dīķis aizvilcies.
Avots: EH I, 63
aprecēt
apretēt
retēt
I retêt U., re̦tu Dond., Wandsen, Lautb. od. retēju Warkl., prt. -ẽju, = repêt, ("gerinnen") recêt: pušums sak jau retēt Dond., Targeln. Wohl zu li. ažuretėti "trwać" Bystroń 83, Bezzenberger Lit. Forsch. 164, užretėti verharschen" (bei Leskien Nom. 284) und (vgl. d. gerinnen: rennen) air. rethim "laute" u. a. (s. le. rats), wozu wohl auch r. рети́вый "eifrig", ksl. реть "aemulatio", aruss. реть "Eifer", sowie got. raƥs "leicht" ahd. rado "schnell". Die Bed. "gerinnen" dürfte zuerst im Kompositum saretêt entstanden sein.
Avots: ME III, 514
Avots: ME III, 514