Paplašinātā meklēšana

aprept, auch aprepêt und aprẽpêt C., AP.,

1) (auch aprẽpêt) zur Heilung bewachsen, benarben:
vāts jau aprepējusi PS. kaula lauzums, brūce sāk aprept. ābelei iegriezums jau aprepis A. X, 1, 417. kad asinis apstājas un sakalst, tad saka: asinis aprep Dobl.;

2) schmutzig sein, vor Schmutz bersten:
bē̦rnam kājas, ruokas nuo melnumiem apre̦pušas JKaln., A. X, 1, 417. kājas jau gluži aprepējušas, i. i. netīrumi, me̦lnumi jau ieauguši ādā C.;

3) tr., verstocken (Glück):
aprepē šuo ļaužu sirdi Jes. 6, 10. Refl. -tiês, verstockt werden: tie citi ir aprepējušies Röm. 11, 7.

Avots: ME I, 115

‡ aprecêt,

1) = aprep">aprep(ê)t 1: pušums aprecējis Bauske, Bers., Schwanb.;

2) teilweise (an der Oberfläche) gerinnen:
asinis aprecējušas (apžuvušas) Warkl. pagaidi, lai (aukstā gaļa, Gallert) aprē̦c (Selsau, Trik., Wilsenhof) oder aprecē (Jürg., Lemburg)!

Avots: EH I, 108

‡ apretêt Slenden, Wandsen, = aprep">aprep(ê)t 1: pušums apretējis.

Avots: EH I, 108

izziêdêt, ‡ Refl. -tiês,

1) eine Zeitlang, zur Genüge blühen:
pamātītes izziedējušās visu vasaru Dunika. jurģinēm netīk i., kad īsa vasara Kaltenbr.;

2) "?": tādi vārdi... maz vairs kuo līdzēja, juo tie jau bija izziedējušies un aprepējušies Dünsb. Piķis un Stintis 39.

Avots: EH I, 497, 498

nùoraût,

5): n. ve̦zumu C.;

6): katrs akmens nuorāva (sc.: izkaptij) švirkstē̦dams baltus zuobus Jauns. J. un v. 142 f.; ‡

7) eine gewisse Zeit hindurch spielen:
viņš jums nuoraus trīs dienas, trīs naktis nuo vietas, neapnicis, nepiekusis Delle Negantais nieks 232; ‡

8) eine Zeitlang schlafen:
n. slaidu dienvidu FBR. XVI, 165 (vgl. auch n. vienu aci ME. II, 838 unter

3); ‡

9) austrinken:
nuorāvis vienu uostiņu Kaudz. Izjurieši 261; ‡

10) "bräunen; rauh werden machen":
aprepējušām un saules nuorautām kājām Vanagu ligzda 44 (ähnlich Jürg., Lemb., Mesoten, Smilt., Trik., Zabeln). vējā nuorauta seja Heidenfeld, Jürg., Serbig., Wolmarshof. ‡

11) mani žags nuorāva Tdz. 55299, ich musste (einmal) schlucken.
Refl. -tiês,

2): raģe nuorāvās Tdz. 57616;

3): "versiechen"
ME. II, 838 zu verbessern in "versiegen"; ‡

5) Sich eifrig abarbeiten
Nötk.: tur bija gan kuo n.; ‡

6) sich zuziehen
Frauenb.: tâ tu vari gan n. lielu suodu par tādām muļķībām.

Avots: EH II, 80

III rapêt Vank., = aprep">aprep(ê)t 2. Zu repeči.

Avots: ME III, 478

IV repis, ein Schimpfwort Saul.; tauku repis, einer, dessen Kleider vor Schmutz und Fett glänzen: tauku repim visas drēbes spīd nuo netīrumiem Dond.; vgl. aprept 2. Aus liv. röppi "schmutzig" (vgl. estn. räpp "Schmutz")?

Avots: ME III, 512

rept Karls., -pju, pu, intr., zur Heilung bewachsen, einen Kallus ansetzen U.: dzīsti, dzīsti, repi, repi! BW. 34110. Subst. re̦pums, die Schwiele Karls., Brasche. Nach Leskien Nom. 356 zu li. aprepnas "reichlich" (vgl. "puotas... turėjo aprepnas" Daukša Post. 357, ₃₃ ). Dazu auch poln. ropa "Eiter" (zur Bed. vgl. d. Eiter: ahd. eiz "Eiterbeule", gr. οῖδος "Geschwulst") und ae. róf "stark, tüchtig" ?

Avots: ME III, 513

‡ re̦pucis "kas nuo aprepēšanas savilcies, maziņš" A.-Schwanb.; repuči "sarepējušas, sasprē̦gājušas ruokas vai kājas" Lubn.

Avots: EH II, 366

šuopa U., šuops U.,

1) eine Narbe
Festen Prl. (šùopa ^2), Schmarre Diez n. U., (mit uô ² ) AP.; eine Ritze U.; eine schadhafte Stelle (im Holze namentlich) Kremon n. U., (šùopa ²⁾ Bers., Kl., Kr., Prl.: vaigā aprepējuse, netīra šuopa Vēr. I, 906;

2) ein wässeriger, sumpfiger Ort
U.

Avots: ME IV, 113