Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'pulgot' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'pulgot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (17)

aizpulgot

‡ àižpul̃guôt, zu schmähen anfangen Bauske: tam jau vārds aizpulguots.

Avots: EH I, 44

aizspulgot

‡ àizspulguôt, funkelnd sich entfernen: gar mežmalu kas aizspulguoja.

Avots: EH I, 51

appulgot

‡ appul̃guôt, durch üble Nachrede heruntermachen.

Avots: EH I, 106

apspulgot

apspulguôt, tr., beleuchten, erhellen: zibiņi apspulguoja zemi Psalm. 77, 19.

Avots: ME I, 125

atspulgot

‡ atspulguôt,

1) widerscheinen:
ūdenī atspulguo zvaigznes Trik.;

2) = atspuôguļuôt: ūdens atspulguo zvaigznes Saikava. Refl. -tiês, widerscheinen Celm.

Avots: EH I, 170

izpulgot

izpulguôt, verlästern, schänden: dziesma... tiek it kâ izpulguota Janš. Dzimt. 2 139.

Avots: ME I, 786

izspulgot

izspùlguôt, tr., ausblinzeln, aus dem Kopf sehen: skaidri acis izspulguo te skatīdamies LP. V, 101.

Avots: ME I, 804

nopulgot

nùopul̃guôt, tr., verschmähen, beschimpfen, verhöhnen, heruntermachen: viņas bērniņš pirmuo reizi nuopulguots MWM. VII, 817.

Avots: ME II, 834

pulgot

I pulguôt,

1): lästern
Lng.; unter die Leute ausbringen Für.; ka mēs ... kungus nepulguojam LLD. II, 10 2 . "(p(u)olg" ME. III, 407 in "p(u)olg" zu verbessern!

Avots: EH II, 323

pulgot

‡ II pulguôt Lng., = dzīdinât, verfolgen (hierauf beruhend?).

Avots: EH II, 323

pulgot

pul̃guôt, tr.,

1) üble Nachrede führen, schmähen, verklatschen
U.: tu... pulguo dievu Glück Römer 2, 23. meitas nuo Sirijas tevi pulguoja Ezechiel 16, 57;

2) fressend schädigen:
gailis pulguo (knābā) miežus (tīrumā) Pas. III, 414. - Subst. pulguotājs Glück Apost. 13, 41, der Verächter. Aus liv. (p(u)olg "schmähen, lästern", s. Thomsen Beröringer 274; in den Psalmen2 wird es noch öfters mit o geschrieben.

Avots: ME III, 407

sapulgot

sapulguôt, tr., schmähend heruntermachen Bauske.

Avots: ME III, 708

spulgot

spul̃guôt, ‡ Refl. -tiês, schimmern: uz taviem vaigiem spulguotuos man saldas cerīb[a]s stars Dünsb. 15 jaunas dziesmas 13. tur sarkana vakara saule aizejuot spulguojas vēl Rainis Dz. un d. II, 183. ‡ Subst. spulguôtājs, fem. s-ja, wer od. was glänzt, funkelt: spuožajām ... de̦be̦su spulguotājām (scil.: zvaigznēm) A. Brigadere Dievs, daba, darbs 238.

Avots: EH II, 563

spulgot

spul̃guôt Iw., Duburs, spùlguôt C., spùlguôt 2 Kl., spul̂guôt 2 BL, Selg.,

1) intr., glänzen, funkeln
U.: kāpēc tavas acis tâ spulguo? Hiob 15, 12. saule spulguo R. Sk. II, 219. zvaigznīte spulguoja Vēr. II, 655. ābelēs spīd un spulguo dze̦lte̦ni, sārti un sarkani ābuoli Janš. Bandavā I, 98. spulguo un laistās viļņi Veselis Netic. Tuoma mīlest. 88;

2) spulguot acis, liebäugeln
Dond.

Avots: ME III, 1028

spulgotava

‡ spulguôtava*, die Photosphäre der Sonne K. Kasparsons.

Avots: EH II, 563

spulgotne

spulguotne, in baltā vakaru spulguotne Peņģ., lychnis alba.

Avots: ME III, 1028

uzspulgot

uzspulguôt, aufleuchten, erglänzen: zvaigznes pie debesīm uzspulguoja. acis priekā uzspulguoja.

Avots: ME IV, 383