spul̃guôt Iw., Duburs,
spùlguôt C.,
spùlguôt 2 Kl.,
spul̂guôt 2 BL, Selg.,
1) intr.,
glänzen, funkeln U.:
kāpēc tavas acis tâ spulguo? Hiob 15, 12.
saule spulguo R. Sk. II, 219.
zvaigznīte spulguoja Vēr. II, 655.
ābelēs spīd un spulguo dze̦lte̦ni, sārti un sarkani ābuoli Janš. Bandavā I, 98.
spulguo un laistās viļņi Veselis Netic. Tuoma mīlest. 88;
2) spulguot acis, liebäugeln Dond.
Avots: ME III,
1028