Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'purņīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'purņīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)
appurņīt
appurņît,
1): vējš appurņījis statiņiem ce̦pures Palzmar n. RKr. XVII, 74; ‡
3) = ‡ appurnît (mit ùr 2 ) Golg., Laud., Saikava.
Avots: EH I, 107
1): vējš appurņījis statiņiem ce̦pures Palzmar n. RKr. XVII, 74; ‡
3) = ‡ appurnît (mit ùr 2 ) Golg., Laud., Saikava.
Avots: EH I, 107
appurņīt
appurņît,
1) weg-, abstossen:
viņš nuo jumta appurņījis visus salmus zemē Etn. II, 81;
2) umstossen
(ve̦zumu) Marienb.
Avots: ME I, 112
1) weg-, abstossen:
viņš nuo jumta appurņījis visus salmus zemē Etn. II, 81;
2) umstossen
(ve̦zumu) Marienb.
Avots: ME I, 112
izpurņīt
izpurņît, hinausjagen, hinauswerfen: viņš visus manus krāmus bij izpurņījis laukā Bers, Lasd., Laud., Fest.
Avots: ME I, 786
Avots: ME I, 786
nopurņīt
‡ nùopurņît Plm. n. RKr. XVII, 74, hinunterstossen, -werfen: n. nuo šķūņa augšas sìenu.
Avots: EH II, 78
Avots: EH II, 78
purņīt
pur̂ņît: "ātri mest; bāzt": viņš pùrņī 2 visus dzē̦rājus nuo kruoga laukā Saikava. viņš mani nuo mājas pùrņīja 2 (trieb?) laukā Heidenfeld; treiben: purņī nu luopus ganuos! Heidenfeld; p. laukā Ramkau, hinausgehen lassen: purņī nu tuo suni laukã!
Avots: EH II, 328
Avots: EH II, 328
purņīt
pur̂ņît, -ĩju (gew. in der Zstz. mit ap-, iz-, nuo-) Plm. n. RKr. XVII, 74, purņuôt Wid., werfen, schmeissen, "nuo kaut kā nuomest vai nuogrūst nuost"; pùrņît 2 vaļā, loslassen Lis.
Avots: ME III, 419
Avots: ME III, 419