Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'rāvēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'rāvēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (26)

apdrāvēt

apdrāvêt Bers., tr., berufen, vermahnen: māte apdrāvēja Ieviņu, lai liekuot tē̦vam mieru Līb. viņa gribēja kraukli karināt par savu saulsargu, bet vaduonis apdrāvēja A. XII, 577.

Avots: ME I, 81


apgrāvēt

apgrãvēˆt, -uôt, tr., einen Graben um etw. ziehen: lauku.

Avots: ME I, 88


drāvēt

[I dràvêt 2 Domopol, "(andere) stark beschäftigen".]

Avots: ME I, 494


drāvēt

II dràvêt 2 : auch (schelten) Oknist.

Avots: EH I, 331


drāvēt

II dràvêt 2 [Warkh., Erlaa], -ēju, [drāvît L. W. 1921, Nr. 45, 3 3], tr., berufen, schelten, bedrohen Wallhof, Selb., Laud.: ej, drāvē tuo bē̦rnu, kuo viņš tur bļaustās. ar tautām baŗuoties, bāleliņus drāvējuot BW. 20714. drāvē mani dzē̦rumā BW. 27012. [Nebst dravêt (vgl. auch drauvêt) und (?) li. drovė´tis "sich genieren" wohl aus einem mnd. * drawen (neben drouwen) "drohen" (vgl. mnd. drawe neben drouwe "Drohung" und ahd. drawen "drohen".]

Avots: ME I, 494


drāvēt

[III drāvēt Lng. "aushöhlen"; vgl. drāva 1.]

Avots: ME I, 494


drāvēt

[IV drāvêt "spielen, scherzen"(?) Erlaa n. U.]

Avots: ME I, 494


grāvēt

grāvêt, gŗāvēt, = grāvuot.

Avots: ME I, 644


grāvēt

gŗãvêt, gŗãvis [Nigr., Dunika, Gr. - Emmern, Selg., Wandsen] usw., s. grãvêt, grãvis usw.

Avots: ME I, 673


grāvēties

gŗāvêtiês (unter grāvêtiês): tajā (= rijā) ve̦lni pa naktīm gŗāvējuoties Pas. XI, 248; sich intensiv betätigen (mit ã ) Siuxt: nu es e̦su a[t]ka[l] ve̦sala; nu varēs a[t]ka[l] g. pa pasauli.

Avots: EH I, 414


grāvēties

grāvêtiês, gŗāvêtiês,-ẽjuos, freqn. von gŗauties, poltern, lärmen Grünh., Naud. : gar durvīm grāvējušies sveši cilvē̦ki Balt. V. kas pa namu grāvējās BW. 2723. sāka atkal pa pili grāvēties LP. VI, 988. viņa kliedz, raud draud, lūdz, grāvējas it visādi Deglavs Lielā Lavīze 78.

Avots: ME I, 644, 645



izgrāvēt

izgŗãvêt Frauenb., Iw., Siuxt, izgŗãvjuôt Dunika, = izgrãvêt: i. laukus, pļavas, purvus. nepagūdams tuo (= plē̦sumu) i. Janš. Dzimtene II 2 16.

Avots: EH I, 450


izgrāvēt

izgrãvêt Grünh., izgrãvuôt, izgŗãvuôt,

1) mit Gräben versehen:
e̦smu savā tiesā visus purvus izgrāvuojis Poruk;

2) fig., zerkratzen:
visu ģīmi ar saviem lūša nagiem izgrāvuojis A. XIII, 2, 134.

Avots: ME I, 739


nodrāvēt

nùodrāvêt: streng ausschelten (mit à 2 ) Erlaa; "ar dažādiem aizliegumiem un draudiem savaldīt" (mit à 2 ) Kaltenbr.: n. zagļus.

Avots: EH II, 40


nodrāvēt

nùodrāvêt, tr., drohend zum Schweigen bringen, verweisen Spr.: ai brālīt, delverīt, nevar tevi nuo- valdīt (Var.: nuodrāvēt) BW. 3592. viņš bija jāapsauc un krietni jānuodrāvē A. XIII, 124.

Avots: ME II, 776


nogrāvēt

nùogràvêt 2 Oknist, mit Gräben versehen.

Avots: EH II, 46



rāvēt

I rāvēt (?) Für. I, = ravêt, jäten, raufen: linu lauku Biel. 911.

Avots: ME III, 500


rāvēt

II rāvêt,

1) s. rãvinât;

2) rãvêt ūdeni, das Wasser trüben
Serben.

Avots: ME III, 500


rāvēt

III rãvêt, mit Furcheu od. Gräben (einen Acker) entwässern Siuxt: r. tīrumu.

Avots: ME III, 500


sadrāvēt

sadrāvêt: tüchtig durchschelten (mit à 2 ) Erlaa.

Avots: EH XVI, 403


sadrāvēt

sadrāvêt, bedräuen Kokn. n. U., Spr., Lis., Bers., Kalz., Kreuzb.; sadrãvêt, tüchtig durchschelten Jürg.

Avots: ME III, 612


strāvēt

strāvêt: žults tam strāvēja rūgti pa sirdi Dünsb. Od. 54.

Avots: EH II, 585