Paplašinātā meklēšana

‡ apsprēgt U. (unter sprâgt), = apsprē̦gât 1: apsprē̦gušas ruokas.

Avots: EH I, 116

I rêgt, -dzu Gr.-Buschhof, zornig, böse sein Wid. Vgl. rēdzêt II.

Avots: ME III, 518

II rêgt (?) Walk "= rūgt".

Avots: ME III, 518

III rêgt, -dzu, sich kümmern um, sorgen für: tē̦vs nerēdz par bērniem Saikava.

Avots: ME III, 518

sastrēgt: upē sastrēga le̦dus Peb. upē sastrē̦guši kuoki Ekau, Grünw. darba tik daudz sastrēdzis, ka nevar veikt ebenda.

Avots: EH XVI, 452

sastrēgt, intr., auch refl. -tiês, sich ansammeln, anstauen, in Stillstand geraten: vēja pusē gaiss sastrē̦g MWM. XI, 156. kâ ūdens plūst, kâ duobēs sastrē̦dzas Rainis. ķermenis... sastrēdzies pilns kâ baltais me̦dus ābuoliņš pats nuo savas sulas Duomas II, 260. spē̦ks viņā sastrēdzies Rainis. sa biedriskā dzīve sastrē̦guse MWM. XI, 194. Subst. sastrē̦gums, auch sastrē̦guojums, das einmalige Sichanstauen; das Angesammelte, Angestaute, in Stillstand Geratene: le̦dus gabali pavasara plūdu sastrē̦gumā Niedra. ja divus pluostus sadzina vienu aiz uotra, tad sastrē̦gums nenuovēršams Kleinb. st. 9. pluostu sastrē̦gums Daugavā. kuoku sastrē̦guojums B. Vēstn. sašķīst tumsas sastrē̦gums Stari III, 210.

Avots: ME III, 749

sprēgt: platzen, bersten, Risse bekommen Mag. VI, 45.

Avots: EH II, 559

sprēgt St., U., = sprāgt. Subst. sprē̦gums St., Knall vom Platzen. Nebst sprēdze, sprēdzinât, sprē̦ga, sprē̦gans u. a. zu and. sprāca "Sprache" u. a., vgl. sprâgt.

Avots: ME III, 1017

sprēgtin, zur Verstärkung von sprē̦gât: sprēgtin sprē̦gā ugunsliesmas MWM. X, 213.

Avots: ME III, 1017

strēgt,

1): zāģis strê̦gst ² (prt. "strêdza ² ") zāģējuot (die Säge wird von beiden Seiten so gedrückt, dass man nicht sägen kann)
Ziepelhof.

Avots: EH II, 587

strēgt,

1) strē̦gu oder (Lasd.) strè̦dzu, strēdzu, einschiessen, einsinken, (im Sumpf) stecken bleiben
Baldohn, (mit è ² ) Warkl. (prs. strē̦dzu), Schwanb., (mit è) Jürg., Arrasch: es tevi strēdzināšu strē̦guošā (Var.: strieguošā) avuotā BW. 23247 var. purvā kājas strē̦dz Lasd.;

2) prt. strēgu, sich anstauen
Peb., Memelshof, (mit ê) Saikava (prs. strē̦dzu), (mit ê̦ ² ) Bauske, (mit è ² ) Lubn., Gr. - Buschhof, (mit ẽ) Roop, Serben, Schujen, Smilten, Sermus. Refl. strègtiês ² sich drängen Lennew.: mākuoņi vēlās un strēdzās pa pē̦rkuoņiem, vē̦trām un negaisiem Asp. - Subst. strē̦gums"?": vējš ieplešas burās un svilpdams skrien strēgumā, uoļi kâ žņirkst Druva II, 1395. Nebst strē̦gns zu stragns.

Avots: ME IV, 1087

II rēdzêt, böse, zornig sein, einen Groll haben U. Nebst rēgt etwa zu ai. rāga-ḥ "Farbe, Rot", rájyati "färbt sich, rötet sich"?

Avots: ME III, 518

sprâgt (li. sprógti "platzen"), sprâgstu, sprâgu,

1) bersten, platzen
U., losgehen: bērziņam lapas sprāga BW. 9392, 1; 14869, 2 var. pumpuri sprāgst, die Knospen brechen auf U. bārda sprāgst St., der Bart keimt hervor. bise sprāgst, das Gewehr geht los U. tâ kâ ... stuobrs nesprādzis, tad nu vajadzējis Pēterim šaut LP. VII, 242. zārks sprāgst vaļā 214. kungs bija tik dusmīgs, ka vai nuo ādas sprāga JK. V, 1, 31. dusmās sprāga nuo ādas laukā Neik. 60. zaķim acis sprāgst nuo pieres laukā Apsk. v. J. 1903, S. 346. dzīvība sprāgst pa muti ārā LP. II, 24. asaras tai sprāga pa acīm MWM. X, 426;

2) sprühen
(fig.): sprādzin sprāga valuodiņa BW. 7377;

3) krepieren
(vgl. li. nusprogs "wird krepieren" Liet. sint. I, 19) U.: kuo dziedi, muša, kad zirgs vēl nav sprādzis! Br. sak. v. 682, man soll den Tag nicht vor dem Abend loben. Jurģa dienā nevar adīt, tad... aitas sprāgst Etn. II, 84. guļ kâ sprādzis RKr. VI, 251. - Subst. sprâgšana,

1) das Platzen, Bersten;

2) das Krepieren;
sprâgums,

1) das einmalige Platzen; das Geplatzte, der Riss, die Spalte:
...dziedātāja pārsprdgušu pakuļiņu... sašuj savu sprāgumiņu! BW. 20442, 3 var.;

2) "der Schreck im Glase"
Brasche;

3) Knall, Gekrach
LKVv.; sprâdzẽjs, ein Krepierling Spr. Neben diesem sprāg- ein sprēg- in sprēgt (s. dies) und spreg-: sprog- (oder sprag-?) in spre̦gans, spradzene I, spradzinât, spradzis, spraga, spragstêt, li. spragė´ti "platzen", norw. spraka "krachen", and. sprekan "sprechen", an. spraki "Gerücht". cymr. ffregod "Geschwätz", norw. sprek "dürres Reisig" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 672 ff., Trautmann Wrtb. 276 f., Zupitza Germ. Gutt. 166 f., Fick Wrtb. 14, 49 und III ⁴ , 515, Prellwitz Wrtb.2 443, Persson Beitr. 868 f., Buck AJPh. XXXVI, 9.

Avots: ME III, 1015

sprèdze ² Nerft,

1) sprẽdze Baldohn, Nötk., Zirsten, Schujen, Roop, Wohlfahrt, Nitau, spràdze ² Gr.-Buschh., Römershof, Setzen, Odensee, sprēdze Mag. XIII, 2, 60, Stelph., = sprādze. die Schnalle: sprēdzēm kalti kumeliņi BW. 5995 var. sprēdzē mani, māmuliņa, sudrabiņa sprēdzītēm! 5348, 1 var. kurpes ir spīdīgas, un virsū sudraba... sprēdzītes Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 189; sprẽdzes, Metallteile, Metallschmuck am Pferdegeschirr Jürg.;

2) sprêdze ² Ruj., sprẽdze Wohlfahrt, ein Vorhängeschloss;

3) sprèdze ² Neugut, Odensee, = siksna, der Riemen. Zu sprēgt; vgl. sprādze.

Avots: ME III, 1017

sprēdzinât,

1) fein regnen:
lietus sprēdzinā, der Regen fällt in kleinen Tropfen Kronw. n. U.;

2) sprēdzināma viela, Sprengstoff
B. Vēstn. (gew.: spridzināma v.). Zu sprēgt.

Avots: ME III, 1017

sprē̦ga,

1) der Funke:
malkai sprakšuot le̦c sprē̦gas Fest. malka iesprakšķēja vienu sprē̦gu nuokulstās ebenda;

2) "?": lielām lietus pilēm krītuot le̦c sprē̦gas (feine Wasserstrahlen, Tropfen?)
Fest.;

3) die Spalte
Dr., der Riss: izlasi tādus vien (ābuolus) bez vainas, bez tārpu izē̦dām, sprē̦gām vai kreves Vīt. 30. spre̦ga stiklā, le̦dū Jürg., C.; sprè̦ga ² ādā, mizā Warkl. sprē̦gas ir ādas sasprē̦gājumi (dzīvai miesai) Planhof, (mit ẽ̦ ) Nötk. Zu sprēgt.

Avots: ME III, 1017

sprē̦gans,

1) spröde:
kur agrāk dzirdēja sprē̦ganuo, pacietuo lībiešu tautas mēli Fr. Kārkluvalks Mūsu dzimt. 86;

2) sehr kalt:
laiks bija sprē̦gans Blaum.;

3) sprühend, temperamentvoll:
sprē̦gana meita Lautb. sprē̦gani zirgi RKr. VI, 89. Zu sprēgt.

Avots: ME III, 1017

sprẽ̦gât C., PS., Wolm., Nötk., Ruj., Salis, Serbigal, Līn., Iw., Bl., sprè̦gât AP., sprè̦gât ² Kl., Prl., Lös., Nerft, Preili, -ĩju,

1) platzen, Risse bekommen
U., Dond., Wessen: ruokas, kājas slapjumā un aukstumā sprē̦gā Ronneb.;

2) prasseln, knistern, sprühen (wie Tannenholz im Feuer)
U.: uguns sprē̦gā Aus. I, 105. uguns liesma sprē̦gā Glück Joel 2, 5. malka de̦gdama sprẽ̦gā Kurs.;

3) (in grossen Tropfen
Kronw. n. U., Kurs.) spritzen, spritzeln (vom Regen): lietus sprē̦gā U. saka lietu sen līstam, nu tik nāk sprē̦gādams BW. 14292. sāk jau sprẽ̦gāt: duos dieviņš lietutiņu! Kurs.;

4) fig., sprühen; aufgeregt sprechen, schelten :
viņa sarunās sprē̦gā jautrība CTR. I, 4. Guobzemienei... valuoda sprē̦gāt sprē̦gāja Alm. Kaislību varā 21. Cigulene sākusi sprē̦gāt: nej tu, ve̦cais blēdi...!" Janš. Čāp. 16. Refl. -tiês, platzend knallen St. zu sprēgt.

Avots: ME III, 1017

sprē̦guonis Alksnis-Zundulis, sprē̦guoņa laiks ders., Segew., sprẽ̦guoņa Wolmarshof, C., Jürg., Arrasch, (mit è̦ ² ) Selsau, Warkl., sprè̦guoņas ² laiks Golg., sprē̦guoņa Nigr., Memelshof, starker Frost: aukstais sprē̦guonis JR. IV, 80. auksti luopam tādā sprē̦guonī Jauns. III, 387. kamē̦r pāries ziemas sprē̦guoņi Latv. īstais sprē̦guoņa laiks. naktīm salst tâ, ka jumti sprē̦gā Janš. Dzimtene V, 163. Ieva... tik salta kâ le̦dus gabals sprē̦guoņā Blaum. Zu sprēgt.

Avots: ME III, 1017

spruõga Līn., Iw., Bl., PS., C., sprùoga ² Kl., Prl.,

1) die Haarlocke, Locke, Flocke
U.: matu spruogas;

2) apiņu spruogas (Birsman) od. spruodziņas (Hug. Mag. III, 1, 91), die Hopfenhäupter;

3) die Flosse, Flossfeder:
ķīšam asas spruogas Pas. III, 426 (aus Atašiene). Dieselben Bedeutungen hat auch spurdze. Ausgehen kann man von einer Bed. "(nach dem Druck zurück) Schnellendes" oder aber (weniger wahrscheinlich) "was (nicht glatt anliegt, sondern gleichsam) geborsten ist". Wenn mit uo aus ide. ō, zu sprēgt, sprēdze, sprē̦ga (vgl. Būga KSn. I, 106); wenn mit uo aus balt. an, zu spranga 2, spre̦ngsts.

Avots: ME III, 1027

strēdzinât, tr., fakt. zu strēgt, einsinken, einschiessen machen, lassen: es tevi strēdzināšu strē̦guošā avuotā BW. 23247 var.; sich anstauen machen: strêdzināt ² baļķus upē Bauske.

Avots: ME IV, 1087