Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'rēklis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'rēklis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (12)

airēklis

aĩrêklis, das Ruder: es pamazam zaudu apziņas airēkļus A. XV, 84.

Avots: ME I, 13


cerēklis

I cerêklis [Autz], cerekle, Hoffnungsstütze, worauf jem. seine Hofnung setzt N. - Autz n. U. die Hoffnung St.: cik man paliek cereklē; amats, kas cereklē, ein Amt, das man sich einbildet Elv. katechismu sauca ve̦cuos laikuos par cerekli N. - Schwnb. [cereklis St. "Überlegung"; cerekle St. "der Affekt; was man inbrünstig denkt, empfindet und hoff; Meinung"; ļauna cerekle St. "Argwohn"; cereklē būt St. "in der Hoffnung sein"; brīnišķas cerekles St. "seltsame Einfälle".]

Kļūdu labojums:
N.-Autz n. U. = U.; das Warten N.-Autz n. U.

Avots: ME I, 374


cerēklis

[II cerēklis (an der Seda und Rūja), eine mit Gestrüpp (ce̦ri) bewachsene Stelle.]

Avots: ME I, 374


krēklis

krēklis,

1) verächtl. Bezeichnung für ein Kind, das viel schreit
A.-Autz;

2) ein alter, schwacher Mensch
Kurmene, (mit è 2 ) Domopol;

3) eine Schindmähre
(mit è 2 ) Bērzgale, Domopol: mūsu k. nespēj aŗkla vilkt Domopol;

4) "ein Schimpfname"
Jakobstadt; jem. mit einer krächzenden Stimme Salwen; ein krächzender alter Mensch Wessen.

Avots: EH I, 651


kurēklis

[kurēklis,

1) eine Stelle, wo Feuer gebrannt hat ;

2) eben angezündetes Feuer:
kurēklis nuodzisa Sessw., N. - Schwanb. ; s. auch kureklis.]

Avots: ME II, 322


perēklis

perêklis,

1): auch Setzen, (das Hühnernest)
Zvirgzdine;

2): auch Siuxt (zum p. können hier auch die beiden Vogeleltern gehören!):
tāds p. zuosu, ka bailes!

Avots: EH XIII, 224


perēklis

perêklis Wolmarshof, pereklis,

1) auch perekle, das Nest:
Sprw. mazi putni, mazi perēkļi. cīruļa pereklīte BW. 25822, 6 var. kruogs - netiklības, puosta pereklis Vēr. I, 1309;

2) das auf einmal Ausgebrütete, die Brut:
jaunas vistas, ja vajaga, var dabūt, - mums divi perekļi izpe̦rē̦ti Janš. Paipala 51.

Avots: ME III, 201


pirēklis

pirēklis ‡ pirēklis, das Nest, perēklis: cīruļa pirēklītis FBR. IX, 121.

Avots: EH XIII, 236


rēklis

rēklis (unter rē̦kls ); auch PV., Wessen.

Avots: EH II, 369


tīrēklis

tīrēklis: auch (mit ì 2 ; "?") Erlaa n. FBR. XI, 11.

Avots: EH II, 686



vārēklis

vãrêklis Nötk. "womit man die Oberhand gewinnt" (?).

Avots: ME IV, 503

Šķirkļa skaidrojumā (4)

čagums

IV čagums, ein gabeliger Ast, die Gabelstelle der Äste: perēklis atruodas pašā čagumā Stockm. n. Etn. I, 6; [vgl. čaga 2.]

Avots: ME I, 401


kaireklis

kairêklis ,* das Reizmittel: bez kāda kairēkļa Asp. viens un tas pats kairēklis uzbudina vairākus jūtekļus MWM. VIII, 715.

Avots: ME II, 134


kureklis

kureklis, [kurēklis Odensee], die Heizung: uogli tam kureklī ieme̦tu Rainis ; [kureklis Mar., kurêklis "womit man anheizt, iekurināmais" Nötk. ; kureklis Gramsden, Heizmaterial: gādā kurekli! ziema nāk virsū!].

Avots: ME II, 322


rēkls

rē̦kls U., = riekls, zänkisch; rèklis Jürg., rēklis Wid. "bļāvējs, brēcējs". rēklis, ein schreiendes Kind N.- Peb. rēklis jedenfalis zu rēkt; und rē̦kls ist vielleicht nach rēklis aus riekls umgebildet.

Avots: ME III, 519