Paplašinātā meklēšana

‡ brēteliņa BW. 30938, brẽtliņa, brētliņš, ein Fisch (clupea sprattus), Bratling.

Avots: EH I, 241

krẽte, krē̦ts, St., U.,

1) Kamm der Hühner:
tēviņš ar savām lielajām krētēm atšķiŗas nuo mātītes Wid.;

2) [krẽte Lautb.], gew. Plur., krētis Lub., krẽtes [Līn., Dunika], Kand., [krètes ² Lis., Mar., Aahof], die Mähne:
izņem zirgam krētis nuo sakām. [zirgam... kaklu ar krētīm pušķuot Hiob 39, 22. Leskien Nom. 166 stellt es zu krēst.]

Avots: ME II, 277

krēte, das heimliche Gemach L. [Wohl zu krēst 5.]

Avots: ME II, 277

‡ krètelêt ^2, -ēju Auleja, wiederholt werfen, mit Schwung legen: k. sviestu pa druskai ar kaŗuoti bļuodā. Refl. -tiês, sich schnell bewegen, hin und her läufen, "gūstīties, ķerstīties" (mit è ² ) Golg.: kuo tu te krētelējies kâ gatavais krētelis! dari darbu lē̦nāk, bet labi!

Avots: EH I, 652

krētelis,

1): auch (mit è ² ) Kalnemois, "ein Nimmersatt und Feinschmecker"
N.-Peb.; ‡

2) ein leichtsinniger, eilfertiger Mensch
(mit è ² ) Golg.

Avots: EH I, 652

krētelis N.-Schwanb., = kretelis.

Avots: ME II, 277

krētes (unter krẽte

2): auch Kalvene, Lng., (mit ẽ ) Frauenb., Iw., Schnehpeln, Stenden, Wandsen, (mit è ² ) Liepna, Mahlup, N.-Laitzen: mazs bērītis, cietas k. BW. 33622, 1. baltu krēšu kumeliņu 16925, 1; "ce̦gums" (mit ẽ ) PlKur.; kas par vare̦nām krētēm (Frauenhaar)
Janš. Dzimtene II ² , 85.

Avots: EH I, 652

‡ mel̃nkrēte Janš. Dzimtene II ² , 85, eine weibliche Person mit schwarzem Haar.

Avots: EH I, 799

I rēte: auch (mit ẽ ) Rosenbeck n. FBR. XV, 152; vīrs re̦dz sievai rēti uz vē̦de̦ra Pas. X, 459 (aus Nerft).

Avots: EH II, 370

I rēte, s. rē̦ta.

Avots: ME III, 521

II rēte "?": tautu meitas vaiņagam rētes (Var.: rēdes) vien palikušas BW. 24515 var.

Avots: ME III, 521

skrẽtes: auch Popen, Pussen.

Avots: EH II, 509

skrẽtes Dond. n. FBR. V, 128; Schlehk n. FBR. VII, 41, skrētes U., = krētes, die Mähne: nu redzēju ...kumeliņu: skrētes (Var.: krētes, krēpes) vilkās līdz zemīti BW. 33302 var.

Avots: ME III, 892

‡ turêteve Fest., (mit -è ² -) Heidenfeld, = turē̦tava.

Avots: EH II, 705

zè̦ltkrēte, eine Frau mit goldfarbenem Haar Janš. Dzimtene ² II, 85; acc. s. ze̦ltkrētīti Janš. Bandavā II, 318, ein Füllen mit goldfarbener Mähne Janš. Bandavā II, 318.

Avots: ME IV, 705

bakrẽ̦ta Ahs. od. bakrēte, die Pockennarbe.

Avots: ME I, 252

‡ brẽdeliņš AP., ein Fisch; vgl. brēteliņa.

Avots: EH I, 241

‡ izkrēst (li. iškrė̃sti "ausschütten" ),

1) "hinauswerfen":
zirgs juo izkrète ² nuo ratiem Kaltenbr. i. sniegus, mē̦slus Warkl. (vē̦tra) baznīcai luogus izkrēte Auleja;

2) vertun, vergeuden:
cik jis te izkrēte manta! Kaltenbr.;

3) heraussuchen ("izkrejuot") Bērzpils: i. biezumus nuo putras Dricēni, Viļāni.

Avots: EH I, 458

mants: auch (mànts ² ) Eversmuiža n. FBR. VI, 37, Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 76, Kalupe n. FBR. XVIII, 40, Oknist n. FBR. XV, 194, Pilda n. FBR. XIII, 51, Sussei n. FBR. VII, 140, Wessen n. FBR. XIII, 88, Auleja, Liepna, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine, Pas. VII, 41 (aus Višķi), 109 (aus Lettg.), VIII, 388 (aus Bewern): tis m. nelabs Pas. VI, 43. pieduošu tev visaida mantu X, 143 (aus Lixna). cik tur jis manta izkrēte! Kaltenbr.

Avots: EH I, 783

pãzmains "wogend, wellenförmig": gaŗās, kuplās un pāzmainās krētes Janš.

Avots: ME III, 191

raskrīte, raskrēte, raskrētīte Memelshof, drosera rotundifolia Kokn. n. Etn. IV, 52: es nuoviju vainadziņu nuo tīrām raskrītēm (Var.: rasenīšu vainadziņu) BW. 5845, 1. raskrītēm un citām . . . zālēm Janš. Dzimtene ² III, 277. ar rasu, kuŗa atruodas uz raskrētēm Etn. IV, 52.

Avots: ME III, 478

resis Mag. XX, 3, 224, ein Gestell, worauf man das gedroschene Korn legt. Könnte auf einem Paradigma *retis (zu re̦ts: vgl. li. rėtis "Bastsieb", la. rēte "Netz"), gen. reša bemhen (vgl. kuiesis für *kvietis); doch vgl. auch reži und restes 3.

Avots: ME III, 513

rẽ̦ta Karls., Wolm., Bl., AP., Serbigal, rè̦ta ² Mar., KL, Nerft, rẽte Līn., Dond., Dunika, Iw., Salis, rète ² A.-Schwanb., Golg., rēte U., die Narbe: sirds rē̦ta A. XI, 183. pasarkana rēte Glück III Mos. 13,19. vējš . . . lapas pašķlra un sarkanu rē̦tu atvēra Skalbe. Zu re̦ts (s. dies und Persson Beitr. 278 und 638), li. rėtis "Narbe, Scharte" (s. Leskien Nom. 284) und (?) reta "tuber, vitium arboris" SzDi. unter flader.

Avots: ME III, 521

re̦ts (li. rẽtas), Adv. re̦ti, undicht; selten: rudzi ir re̦ti, der Roggen steht undicht U. kad kūmas re̦ti stāvuot, tad bē̦rnam auguot re̦ti, šķirbaiņi zuobi BW. I, S. 179. Sprw.: re̦ti, bet labi. juo re̦tāki viesi, juo veiklākas nama mātes kājas Blaum. re̦ti, re̦ti tā sētiņa (selten findet man einen Hof), kur pie vārtiem vītuoliņš; re̦ti, re̦ti tā ve̦de̦kla, kas mātei vietu taisa BW. 23369, 3. re̦ts teic savu radītāju, wenige loben ihren Schöpfer U. lini kâ ne re̦ti, der Flachs ist ungewöhnlich gut Sessw. Subst. re̦tums (li. retùmas), die Seltenheit, die Wenigkeit: re̦tums, kas uz savu galu duomā U., es sind nur wenige, die an ihr Ende denken. Zu li. rė̃tis "Bastsieb", la. rēte "Netz" (vgl. auch le. resis), le. rẽ̦ta; s. auch Persson Beitr. 666 f.

Avots: ME III, 514, 515

sakrēst, ‡

3) zusammenschütteln:
s. sviestu katlā Pas. XV, 257; ‡

4) "sparīgi samest" Auleja: sakrēte visas sūnas pie klēts. ‡ Refl. -tiês Auleja "einander Schläge versetzen".

Avots: EH II, 419

‡ šķirstaļât, = šķir̃stît: šķirstaļādama viņa (nämlich eines Pferdes) kuplās krētes Janš. Mežv. ļ. II, 28.

Avots: EH II, 637

I vizuļuôt,

1) mit Flittern putzen
U.; glänzen, flimmern machen: uotru (sc.: lapu) saule vizuļuoja (Var.: bale̦nāja) BW. 33751 var.;

2) flimmern, glänzen
U.: karēte ze̦ltā vizuļuo Pas. IV, 384, vidū saule vizuļuo BW. 5990 var. līgaviņa kâ saulīte vizuļuo 15958 var. visi pakšķi vizuļuo priekuos LP. I, 149. Refl. -tiês, glänzen, flimmern: kalni, kuŗu gali vizuļuoja sniega baltumā A. XI, 588.

Avots: ME IV, 632