Paplašinātā meklēšana

àizrìbêt, intr.,

1) erdröhnen: (er) dröhnen
aizrīb zeme BW. 31925;

2) polternd, dröhnend sich entfernen, wegfahren:
pa ceļu aizrībēja rati. Refl. -tiês, erdröhnen, anfangen zu poltern: kas tur augšā aizrībējās? JK.

Kļūdu labojums:
erdröhnen = immer ferner (er) dröhnen

Avots: ME I, 46, 47

atrìbêt,

1): zeme vien atrīb Pas. VI, 421, 469.

Avots: EH I, 162

atrìbêt, intr.,

1) erdröhnen, wiederhallen:
atbrauc kungi, atrīb zeme;

2) mit Dröhnen herbeieilen; in dieser Bedeutung auch
atrìbinât: atskrien viens, atrībina ar akmeņa kumeliņu BW. 30063, 1.

Kļūdu labojums:
wiederhallen = widerhallen

Avots: ME I, 186

ìerībêt Spr., ìerìbêtiês, ìerìbinâtiês, intr., erdröhnen, anfangen zu poltern: rati ierībējās.

Avots: ME II, 58

nùorìbêt, ‡ Refl. -tiês, erdröhnen: malku zemē nuosvieda, ka visa ala nuorībējās Dünsb. Vecie grieķi II, 106.

Avots: EH II, 81

nùorìbêt, intr., nachhallen, erdröhnen, krachen: sajāj tautas, nuorīb zeme BW. 14363. nuorībēja dēļu tilts, vedējiem aizbraucuot 18227. pē̦rkuons spēris, ka nuorībējis vien LP. V1I, 474. nuorīb pirmais šāviens.

Avots: ME II, 839, 840

[parìbêt, ein wenig rìbêt: tur kas parībēja.]

Avots: ME III, 91

rìbêt: prs. -ēju Pas. V, 152 (aus Welonen).

Avots: EH II, 375

rìbêt, -u, -ẽju, auch refl. -tiês, intr., dröhnen, poltern, tosen: pē̦rkuons rīb U., der Donner rollt. visas malas ciemā rīb Aus. I, 65. šuodien jāja precinieki, visa zeme rībējās BW. 14343, 1. augsti cēlu (sc.: spriguliņu), viegli laižu, man dižani rībējās 28744. vakar šāvu vāverīti, šuodien krita, rībējās (Var.: krita rībē̦dama) 30506. Subst. ribêšana (rìbêšanâs), das Dröhnen, Poltern, Tosen; rìbẽjums, das einmalige Dröhnen, Poltern, das Getöse: pazīst kungu braukumiņu, dzelzes raču rībējumu BW. 13481 var. Nach Fick Wrtb. I ⁴ , 115 zu ai. rēbhati "knarrt, knistert"; Miežinis gibt auch ein li. ribėti "ribēt". Vgl. auch le. ribinât I und ribêt.

Avots: ME III, 534

sarībêt, intr., erdröhnen: sajāj tautas, sarībēja (Var.: sarīb zeme) BW. 14363, 5.

Avots: ME II, 718

uzrìbêt, dröhnend hinaufgelangen (vom Wagen): ve̦zums uzrībēja kalnā.

Avots: ME IV, 373

‡ nar̃kšêt Seyershof,

1) erbost knurren (brummen):
suns narkš;

2) "schallen ("skanēt, rībēt"), wenn man durcheinander spricht, etwas schiebt od. zieht".

Avots: EH II, 5

tirkšêt,

1): brauc, ka rati vien tir̃kš Ramkau; "viegli, gaiši skanēt" (mit ir̃) Orellen; "rībēt" (mit ir̃) Seyershof; ‡

5) (vor Kälte od. Angst) zittern, beben
(mit ir̃) Seyershof.

Avots: EH II, 684