nùorìbêt, intr., nachhallen, erdröhnen, krachen: sajāj tautas, nuorīb zeme BW. 14363. nuorībēja dēļu tilts, vedējiem aizbraucuot 18227. pē̦rkuons spēris, ka nuorībējis vien LP. V1I, 474. nuorīb pirmais šāviens.

Avots: ME II, 839, 840

nùorìbêt, ‡ Refl. -tiês, erdröhnen: malku zemē nuosvieda, ka visa ala nuorībējās Dünsb. Vecie grieķi II, 106.

Avots: EH II, 81