rīma
rĩma,
1): auch (mit ī ) AP., (mit ì 2 ) Auleja, Prl., (mit ī ) A.-Schwanb., Tdz. 38446; 56769.
Avots: EH II, 376
1): auch (mit ī ) AP., (mit ì 2 ) Auleja, Prl., (mit ī ) A.-Schwanb., Tdz. 38446; 56769.
Avots: EH II, 376
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'rīma' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'rīma' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
rīma
rīma,
1) rĩma N.-Peb., Wolmarshof, Jürg., rìma 2 Prl., Druw., Kl., Ar., Fest., Nerft, Spr., Laud., Odsen, rīme Erlaa, Wessen, comm., ein gieriger Esser, ein Nimmersatt, Vielfrass: paši labi rīmas e̦sat Mērn. laiki 119; ein Ausgehungerter Spr.: ē̦d kâ rīma!
2) "= rīšana": vai tad nu mēs uz tādu sutu kāds rīmas dēļ ejam! A. v. J. 1893, S. 354;
3) "= rīkle": nu tik tie savas rīmas pilda Krišs Laksts 42. - Zu rīt.
Avots: ME III, 539
1) rĩma N.-Peb., Wolmarshof, Jürg., rìma 2 Prl., Druw., Kl., Ar., Fest., Nerft, Spr., Laud., Odsen, rīme Erlaa, Wessen, comm., ein gieriger Esser, ein Nimmersatt, Vielfrass: paši labi rīmas e̦sat Mērn. laiki 119; ein Ausgehungerter Spr.: ē̦d kâ rīma!
2) "= rīšana": vai tad nu mēs uz tādu sutu kāds rīmas dēļ ejam! A. v. J. 1893, S. 354;
3) "= rīkle": nu tik tie savas rīmas pilda Krišs Laksts 42. - Zu rīt.
Avots: ME III, 539
rupučrīma
rupučrīma
Šķirkļa skaidrojumā (6)
agrīms
‡ agrîms Sussei n. FBR. VII, 140, Auleja, agrīms 2 Zvirgzdine n. FBR. X, 28, Kaltenbrunn, agrīms Wessen n. FBR. XIII, 88, = agrîns: agrīmuos miežus Fil. mat. 172, Auleja. agrīmie lini ni˙kad neizaug tik gaŗi kâ vē̦līmie Kaltenbrunn. šuogad būs agrīmais pavasaris Zvirgzdine. agrīmās visteņas rudin sāc dēt ebenda. agrīms ciemiņš Ass. - Kalt.
Avots: EH I, 4
Avots: EH I, 4
amarila
amarĩļa, ein habsüchtiger Mensch Etn. I, 90; āmarīma, dass. in Lasd [Zu rĩt "schlingen" und ai. ama-ḥ "Andrang", àmatra "heftig" und ahd. emiӡ "fortwährend, beständing"?].
Avots: ME I, 69
Avots: ME I, 69
āmrija
ãmrija Gr. - Sess., ãmurija, āmarīma Lasd., amrija, āmrīja U., āmrijs Nerft, āmrīma A. XVIII, 129, der Fresser, Vielfrass, ein Mensch oder ein Tier, das gierig seine Nahrung verschlingt: rij kā āmrija Naud.; cf. amarīļa (wohl aus ãma "Ohm" + rĩt). [Dieser Auffassung widersprechen aber āmarīgs, āmerîgs und das kurze a- von amarīļa; s. dieses.]
Avots: ME I, 239
Avots: ME I, 239
rīme
rimša
rim̃ša Karls.,
1) comm., "?": aizgājējs jau nav ne˙kāds rimša vai nepraša, kas savu pienākumu nepildīs RA.;
2) ein Nimmersatt
Ringmundshof, Vank.: zirgs tīrais rim̃ša, pastāvīgi ēd Jürg., Grawendahl, Erkul, Nötk.; rimsties nu, rim̃ša! N.-Peb.; jem., der viel (Schönberg) od. schnell (Smilten isst; in der Bed. 2 wohl aus "rīmša (aus rīma . rīša).
Avots: ME III, 526
1) comm., "?": aizgājējs jau nav ne˙kāds rimša vai nepraša, kas savu pienākumu nepildīs RA.;
2) ein Nimmersatt
Ringmundshof, Vank.: zirgs tīrais rim̃ša, pastāvīgi ēd Jürg., Grawendahl, Erkul, Nötk.; rimsties nu, rim̃ša! N.-Peb.; jem., der viel (Schönberg) od. schnell (Smilten isst; in der Bed. 2 wohl aus "rīmša (aus rīma . rīša).
Avots: ME III, 526
uzkaut
uzkaût: slimu luopu, kuo nevar vairs izārstēt, mē̦dz u. (abschlachten) AP., KatrE., Orellen, Seyershof. ‡ Refl. -tiês: u. pat līdz prīmai Janš. Līgava II, 375, bei Prügeleien (in einem Gymnasium) sogar bis zur Prima hinaufgelangen (d. h. schliesslich sogar mit Primanem sich prügeln können, nachdem man es mit Schülern von niedrigeren Klassen angefangen hat).
Avots: EH II, 724
Avots: EH II, 724