Paplašinātā meklēšana

drĩzeklis, der Riegel; ar kuo durvis aizdrīģē Tals.

Avots: ME I, 501

drīze̦na, ein Strahl U. [Zu li. drỹžas "ein Streifen im Zeug".]

Avots: ME I, 501

drìzene ² (unter drĩzenis 2): plur. drìzeņes ² Lubn., frühreifende Kartoffein.

Avots: EH I, 335

drĩzenis,

2): plur. drìzeņi ² Lubn., frühreifende Kartoffeln.

Avots: EH I, 335

drĩzenis,

1) ein Hitzkopf
Bers.;

2) eine Frühfrucht
RKr. II, 55, Laud.; [auch: drìzene ² Borchow].

Avots: ME I, 501

drĩze̦ns Ruj., baldig: drīze̦nā laikā.]

Avots: ME I, 501

grĩzeklis,

1): auch Frauenb., Iw.;

3): auch Frauenb, (mit ī ) Rothof; ‡

5) eine Schnarre
(in einem handschriftl. Vokabular).

Avots: EH I, 407

grĩzeklis [Wandsen, grĩze̦kls Nigr., Līn.],

1) ein [hölzener
Edwahlen] Riegel: grīzeklis ir kluoķis, kuo aizgriež, lai durvis nevar attaisīt Nigr. Hasenp., Wain. durvīs grīzeklis vaļā palicis LP.;

2) (unb.) ein Strick von Stroh, Neu od. Baumzweigen (?);

3) = griezene 2: bē̦rns savās grīzekļa ragutiņās sē̦dē̦dams Astr. 17; [

4) ein Drehholz
Bielenstein Holzb. 568 f.]. zu griezt.

Avots: ME I, 658

grĩze̦kls (unter grīzeklis): turē̦tas aiz grīze̦kliem un šāve̦kliem Janš. Līgava 1, 317.

Avots: EH I, 407

grīzeknis, der Strudel, Wasserwirbel: grīzeknis - vieta starp atvaru un straumi, kur ūdens griežas un mutuļuo; laivas tur iekļuvušas tiek lē̦ti apsviestas Bilst. n. Etn. II, 81.

Avots: ME I, 658

rĩze: r. ir kantaina, ar diviem mietiņiem un auklām; tuo izme̦t starp divām laivām, un četri vīri ve̦lk Salis.

Avots: EH II, 377

rĩze Salis, eine Art Netz zum Fischfang. Wohl aus estn. rīź "Handnetz".

Avots: ME III, 541

‡ rĩzeris Sassm., = puõtzars. Dürfte auf mnd. rīs (plur. rīsere) "Reis" beruhen (eventuell mit le. zars "Zweig" zusammengesetzt).

Avots: EH II, 377

‡ atgrĩzêt Stenden, (einen grīzeklis, eine Tür) losdrehen, -machen: a. skapja durvis.

Avots: EH I, 143

‡ atklibinât (li. atklìbinti) Stenden, wackeln (klappern) machend losbekommen: klibināju duris, kamē̦r atklibināju grīzekli vaļā.

Avots: EH I, 148

I bauze,

1): ein kleiner Knüppel
("rundziņä) Schnickern; "das dickere Ende eines langen Gegenstandes" Iw.: be̦zme̦ram ir b. grīzekli piedze̦n pie siênas ar puļķi, kam galā ir b., lai grīzeklis nemūk nuost;

6): der Kinderkopf (scherzhaft)
N.-Autz n. U.; ‡

7) bauze Alt-Saticken, (mit aũ) Iw., Demin. baũzīte Frauenb., Iw., die Samenkapsel des Flachses.

Avots: EH I, 207

brĩvmãja, das Gesinde eines Freibuaers, eines brīzemnieks.

Avots: ME I, 335

drĩģele Freiziņ, der Riegel; vgl. aizdrīģêt. [Entweder mit hypernormalem d- auf livischem Gebiet entstanden, oder aber das d ist zuerst in aizdrīģêt zwischen z und r aufgekommen; oder liegt der Einfluss eines sinnverwandten, mit d- anlautenden Wortes vor? Vgl. drīzeklis.]

Avots: ME I, 500

‡ drīzna Segew., = drīze̦na (?) : re̦dz augstākās kārtās vēl citas tumšas drīznas (die strahlenartigen, leichtflockigen Wolkenbildungen in den obersten Regionen) Kasparsons Starp zvaigznēm. gaiss iet drīznām (vom Flackern des Nordlichts) Segew.

Avots: EH I, 335

drīznains, s. drīksnains und drīze̦na.

Avots: ME I, 501

grīzulis, ‡

4) = grīzeklis 1 Assiten.

Avots: EH I, 407

‡ izkoļčât "?": izstaigāju, izkoļčāju, uz māršām drīzenēju VL. aus Lubn.; "izmaisīt" Kegeln.

Avots: EH I, 458

kul̃tuve,

1): citi mani tādēļ turē̦tu par kultuvi Mekons Parīzes asinskāzas 16; ‡

2) = ķẽrne 1: kultuves jeb ķērnes Pēt. Av. I, 184.

Avots: EH I, 672

‡ pãrprātîgs, übermütig (?): cik le̦pni un pārprātīgi tie katuoļi! Fr. Mekons Parīzes asinskāzas 8.

Avots: EH II, 208

rĩzêt Salis, mit einer rīze fischen.

Avots: ME III, 541

‡ svīpstêt "?": riebīgi svīpstē̦dams, ķēniņš stāvẽja Mekons Parīzes asins kāzas 12.

Avots: EH II, 620

vē̦smuôt, leise wehen, hauchen: vē̦smuoja zieduoņa vē̦sma LA. patīkami vakarā vē̦smuoja pavasara gaiss Krišs Laksts 55. vē̦smuo dze̦strums Vēr. II, 318. birzes vē̦smuoja MWM. VI, 785. kuoki vē̦smuo kâ silta dvaša Stari I, 6. Daugaviņa vē̦smuo jauki Jauns. Domas III, 63. atmiņa vēl vē̦smuo nuo tāļa zieduoņa Jaunības dzeja 61. par nāves vārtiem vē̦smuoja mūžība R. Sk. II, I10. viņa... vē̦smuo ar Parīzes smaržām A. Brigader Daugava I, 1200.

Avots: ME IV, 570