paraģe
paraģe, die Stelle unter den Hörnern des Viehs U.; vielleicht aus li. paragė˜ entlehnt.
Avots: ME III, 86
Avots: ME III, 86
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'raģe' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'raģe' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)
raģe
raģe,
1) a): lai mūles, lai raģes Janš. Apsk. 1903, S. 192; b): auch Linden in Kurl.
Avots: EH II, 350
1) a): lai mūles, lai raģes Janš. Apsk. 1903, S. 192; b): auch Linden in Kurl.
Avots: EH II, 350
raģe
raģele
raģele
raģelis
raģes
raģes
uzraģe
Šķirkļa skaidrojumā (9)
badainīgs
dole
duõle [Ruj., Salisb., Wolm.], duõļa, [duola Morizberg], eine Kuh ohne Hörner: viena raģe, uotra duoļa (Var.: duole) BW. 12839, Bauske, Alt-Rahden, Setzen, [Neuenb.]. duõlis, ein Ochs ohne Hörner. Vgl. tuole.
Avots: ME I, 532
Avots: ME I, 532
līkraģis
lìkraģis (unter lìkradzis); Demin. līkraģelis Brigadere Dievs, daba, darbs 244; tie dzina līkraģus un platpierus Dünsb. Od. 152 citām sievām smuki vīri, man tik tāds līkraģītis Tdz. 49130.
Avots: EH I, 749
Avots: EH I, 749
mūle
noraut
nùoraût,
5): n. ve̦zumu C.;
6): katrs akmens nuorāva (sc.: izkaptij) švirkstē̦dams baltus zuobus Jauns. J. un v. 142 f.; ‡
7) eine gewisse Zeit hindurch spielen:
viņš jums nuoraus trīs dienas, trīs naktis nuo vietas, neapnicis, nepiekusis Delle Negantais nieks 232; ‡
8) eine Zeitlang schlafen:
n. slaidu dienvidu FBR. XVI, 165 (vgl. auch n. vienu aci ME. II, 838 unter
3); ‡
9) austrinken:
nuorāvis vienu uostiņu Kaudz. Izjurieši 261; ‡
10) "bräunen; rauh werden machen":
aprepējušām un saules nuorautām kājām Vanagu ligzda 44 (ähnlich Jürg., Lemb., Mesoten, Smilt., Trik., Zabeln). vējā nuorauta seja Heidenfeld, Jürg., Serbig., Wolmarshof. ‡
11) mani žags nuorāva Tdz. 55299, ich musste (einmal) schlucken.
Refl. -tiês,
2): raģe nuorāvās Tdz. 57616;
3): "versiechen"
ME. II, 838 zu verbessern in "versiegen"; ‡
5) Sich eifrig abarbeiten
Nötk.: tur bija gan kuo n.; ‡
6) sich zuziehen
Frauenb.: tâ tu vari gan n. lielu suodu par tādām muļķībām.
Avots: EH II, 80
5): n. ve̦zumu C.;
6): katrs akmens nuorāva (sc.: izkaptij) švirkstē̦dams baltus zuobus Jauns. J. un v. 142 f.; ‡
7) eine gewisse Zeit hindurch spielen:
viņš jums nuoraus trīs dienas, trīs naktis nuo vietas, neapnicis, nepiekusis Delle Negantais nieks 232; ‡
8) eine Zeitlang schlafen:
n. slaidu dienvidu FBR. XVI, 165 (vgl. auch n. vienu aci ME. II, 838 unter
3); ‡
9) austrinken:
nuorāvis vienu uostiņu Kaudz. Izjurieši 261; ‡
10) "bräunen; rauh werden machen":
aprepējušām un saules nuorautām kājām Vanagu ligzda 44 (ähnlich Jürg., Lemb., Mesoten, Smilt., Trik., Zabeln). vējā nuorauta seja Heidenfeld, Jürg., Serbig., Wolmarshof. ‡
11) mani žags nuorāva Tdz. 55299, ich musste (einmal) schlucken.
Refl. -tiês,
2): raģe nuorāvās Tdz. 57616;
3): "versiechen"
ME. II, 838 zu verbessern in "versiegen"; ‡
5) Sich eifrig abarbeiten
Nötk.: tur bija gan kuo n.; ‡
6) sich zuziehen
Frauenb.: tâ tu vari gan n. lielu suodu par tādām muļķībām.
Avots: EH II, 80
raģis
raģis,
1) f. raģe (raģa RKr. XVII, 102), was gehörnt ist Wellig
98; das Hornvieh: cik tev pa˙visam raģu ir stallī? Dond. NN-iem trīs meitiņas, divi raģes, viena tuola BW. 18315. - rage,
a) eine gehörnte Kuh
Nigr., Kruhten: tautiņām me̦llas rages (= guovis) BW. 16471, 1 var.;
b) ein gehörntes Schaf
Nerft. -raģis Celmiņ, ragelis U., ein Schafsbock;
2) "eine zackige Blume".
Avots: ME III, 467
1) f. raģe (raģa RKr. XVII, 102), was gehörnt ist Wellig
98; das Hornvieh: cik tev pa˙visam raģu ir stallī? Dond. NN-iem trīs meitiņas, divi raģes, viena tuola BW. 18315. - rage,
a) eine gehörnte Kuh
Nigr., Kruhten: tautiņām me̦llas rages (= guovis) BW. 16471, 1 var.;
b) ein gehörntes Schaf
Nerft. -raģis Celmiņ, ragelis U., ein Schafsbock;
2) "eine zackige Blume".
Avots: ME III, 467
rags
rags (li. rãgas, apr. ragis, slav. rogъ "Horn"), Demin. verächtl. raģelis, raģelītis BW. 15530; 29481,
1) das Horn; das Horn zum Blasen:
Sprw. stīvs kâ rags. viņš nebīstas ne par nagiem, ne par ragiem. iesit tik ragus pierē un dzen mežu! uotram od. citam likt ragus turēt, die Schuld auf einen andern schieben U. vīram tie ragi, sieva tiek slaukta (tu turi ragus, lai cits slauc), der Mann ist ein Hahnrei U. raguos saiet od. saskrieties Ar., sich verzanken, in Streit geraten: ļaudis sagāja raguos, un nu ir karš mājās Dond. - pa ragiem saduot, durchschimpfen; durchprügeln: vē̦lē̦damās savai pretniecei saduot pa ragiem A. v. 3. 1897, 2, 130. ragus aplauzt, zahm, bescheiden werden: vajadzē̦tu gan gādāt, lai tāda ve̦llata aplauž reiz ragus Austriņ. lai viņš plātās lai, tik pat reiz ragus aplauzīs! Krišs Laksts 33. - dzirdama āžu ragu pūšana B. Vēstn. ja nav taures, ņem buļļa ragu! BW. 16393, 1. vakar briedis ragā (Var.: ragu) pūta 30523;
2) ein Trinkhorn
Bielenstein Holzb. 317; radziņš, ein kleines Trinkhörnchen für Säuglinge Bielenstein Holzb. 318; auch ein Behälter für Milch überhaupt oder Butter: Anuža ēdināja ar radziņu savu bē̦rnu Kaudz. M. 16. meklēju piena radziņu, ar kuo... Jānīti dzirdīt Plūd. Rakstn. 1, 128. sviestu, ne pieniņu, liec, māmiņa, radziņā! BW. 7052;
3) tabakas rags od. radziņš, ein Kuhhorn als Schnupftabaksdose
(vgl. die Abbildung bei Bielenstein Holzb. S. 351): tabakas ragu aizmirsis mājā LP. VI, 619;
4) ragi od. radziņi, die Schröpfköpfe (früher aus den oberen Enden der Kuhhörner angefertigt):
asins laišanai tiek lietuota banka jeb radziņš Konv. 1 132. uzliktu radziņu, nuovilktu nelabās asinis Kleinb. st. 50; ragu laidējs, der Schröpfer U.;
5) ragi, die Handhaben des Backtroges
Grünh., Bielenstein Holzb. 268 (vgl. Abb. S. 269);
6) ragi, die Handhaben des Pftuges
Podsem, Ranken n. RKr. XVII, 38;
7) ragi, die Kreuzhölzer, Dachreiter auf dem Dachfirst
U.; die Kreuzhölzerenden bei der Garnwinde Bielenstein Holzb. 571 (vgl. Abb. S. 570); die an den Einschnitten vorragenden Fassbandenden Bielenstein Holzb. 320 mit Abbild.;
8) die Seitenstützen am Weberbaume
Kurl. n. U., die Vorstützen, hinter welchen der krūšu buomis ruht Bielenstein Holzb. 402;
9) der Steven am Boote
Bielenstein Holzb. 607, das vordere Ende des Bootes Lasd.: div[i] sērdieņi sasē̦duši vienā laivas radziņā Ld. 7.612;
10) ragi, das Degengefäss
U.;
11) pulvē̦ra rags, ein kleines Daubengefäss, als Salzgefäss gebraucht
Bietenstein Holzb. 330 (mit Abbild.);
12) ragi od. radziņi, eine Art Schneckenfrisur:
Rucavā meitas cienī valkāt ragus, t. i. saspraust abas bizes virspus ausīm tâ, ka izceļas paaugstinājums RKr. XVI, 189. mati tâ sapīti, ka nuo bizēm katrā galvas pusē uztaisīts radziņš ebenda 102;
13) radziņš, eine Erhöhung am Brotlaib
Oppek. n. U.; 14) buļļa radziņi, ein Stickmuster RKr. XVII, 33;
15) ragi "die Rosenstacheln"
Für. I;
16) ragi "die Regenstrahlen gegen die Sonne"
Für. I; "Strahlen" L.; ausstehende Äste eines Baumes L.;
17) die Landspitze
U., Lasd.; das Vorgebirge U., die Spitze eines Berges od. Felsens: kad tik neuzskrej kuģis uz klints raga JK. III, 71. milzīgs klinšu rags LP. VI, 214. kalna rags Etn. 1, 53. pretkrastā stiepās gara rinda kailu klints ragu Vēr. II, 152;
18) zur Bezeichnung von etwas Hartem:
sasalt, sacietēt ragā, hart werden, frieren. sals kavējās savilkt zemi ragā A. v. J. 1897, S. 522. dubļi, kas tagad bija sacietējuši ragā Izglītība II, 181. kažuociņš bija salijis un tagad pie krāsns ragā sakaltis JK. kad tur arī nuo raga (būtu), möge dem sein, wie es wolle: mūsu nuoduomam vajaga izduoties, kad tur arī nuo raga būtu. mutes man nuo tevis jādabū, ka tur lai vai nuo raga;
19) ragus valdīt, die Hände abhalten
Elv. L, m. 8; 20) krietnu ragu raut, beim Schlafen laut schnarchen LP. Vl, 755 (aus Adiamünde);
21) baušļu ragi (žīdiem) B. V. aus Kremon, die "Hörner",
die sich die Juden beim Gebet auf die Stirn setzen.
Avots: ME III, 465, 466
1) das Horn; das Horn zum Blasen:
Sprw. stīvs kâ rags. viņš nebīstas ne par nagiem, ne par ragiem. iesit tik ragus pierē un dzen mežu! uotram od. citam likt ragus turēt, die Schuld auf einen andern schieben U. vīram tie ragi, sieva tiek slaukta (tu turi ragus, lai cits slauc), der Mann ist ein Hahnrei U. raguos saiet od. saskrieties Ar., sich verzanken, in Streit geraten: ļaudis sagāja raguos, un nu ir karš mājās Dond. - pa ragiem saduot, durchschimpfen; durchprügeln: vē̦lē̦damās savai pretniecei saduot pa ragiem A. v. 3. 1897, 2, 130. ragus aplauzt, zahm, bescheiden werden: vajadzē̦tu gan gādāt, lai tāda ve̦llata aplauž reiz ragus Austriņ. lai viņš plātās lai, tik pat reiz ragus aplauzīs! Krišs Laksts 33. - dzirdama āžu ragu pūšana B. Vēstn. ja nav taures, ņem buļļa ragu! BW. 16393, 1. vakar briedis ragā (Var.: ragu) pūta 30523;
2) ein Trinkhorn
Bielenstein Holzb. 317; radziņš, ein kleines Trinkhörnchen für Säuglinge Bielenstein Holzb. 318; auch ein Behälter für Milch überhaupt oder Butter: Anuža ēdināja ar radziņu savu bē̦rnu Kaudz. M. 16. meklēju piena radziņu, ar kuo... Jānīti dzirdīt Plūd. Rakstn. 1, 128. sviestu, ne pieniņu, liec, māmiņa, radziņā! BW. 7052;
3) tabakas rags od. radziņš, ein Kuhhorn als Schnupftabaksdose
(vgl. die Abbildung bei Bielenstein Holzb. S. 351): tabakas ragu aizmirsis mājā LP. VI, 619;
4) ragi od. radziņi, die Schröpfköpfe (früher aus den oberen Enden der Kuhhörner angefertigt):
asins laišanai tiek lietuota banka jeb radziņš Konv. 1 132. uzliktu radziņu, nuovilktu nelabās asinis Kleinb. st. 50; ragu laidējs, der Schröpfer U.;
5) ragi, die Handhaben des Backtroges
Grünh., Bielenstein Holzb. 268 (vgl. Abb. S. 269);
6) ragi, die Handhaben des Pftuges
Podsem, Ranken n. RKr. XVII, 38;
7) ragi, die Kreuzhölzer, Dachreiter auf dem Dachfirst
U.; die Kreuzhölzerenden bei der Garnwinde Bielenstein Holzb. 571 (vgl. Abb. S. 570); die an den Einschnitten vorragenden Fassbandenden Bielenstein Holzb. 320 mit Abbild.;
8) die Seitenstützen am Weberbaume
Kurl. n. U., die Vorstützen, hinter welchen der krūšu buomis ruht Bielenstein Holzb. 402;
9) der Steven am Boote
Bielenstein Holzb. 607, das vordere Ende des Bootes Lasd.: div[i] sērdieņi sasē̦duši vienā laivas radziņā Ld. 7.612;
10) ragi, das Degengefäss
U.;
11) pulvē̦ra rags, ein kleines Daubengefäss, als Salzgefäss gebraucht
Bietenstein Holzb. 330 (mit Abbild.);
12) ragi od. radziņi, eine Art Schneckenfrisur:
Rucavā meitas cienī valkāt ragus, t. i. saspraust abas bizes virspus ausīm tâ, ka izceļas paaugstinājums RKr. XVI, 189. mati tâ sapīti, ka nuo bizēm katrā galvas pusē uztaisīts radziņš ebenda 102;
13) radziņš, eine Erhöhung am Brotlaib
Oppek. n. U.; 14) buļļa radziņi, ein Stickmuster RKr. XVII, 33;
15) ragi "die Rosenstacheln"
Für. I;
16) ragi "die Regenstrahlen gegen die Sonne"
Für. I; "Strahlen" L.; ausstehende Äste eines Baumes L.;
17) die Landspitze
U., Lasd.; das Vorgebirge U., die Spitze eines Berges od. Felsens: kad tik neuzskrej kuģis uz klints raga JK. III, 71. milzīgs klinšu rags LP. VI, 214. kalna rags Etn. 1, 53. pretkrastā stiepās gara rinda kailu klints ragu Vēr. II, 152;
18) zur Bezeichnung von etwas Hartem:
sasalt, sacietēt ragā, hart werden, frieren. sals kavējās savilkt zemi ragā A. v. J. 1897, S. 522. dubļi, kas tagad bija sacietējuši ragā Izglītība II, 181. kažuociņš bija salijis un tagad pie krāsns ragā sakaltis JK. kad tur arī nuo raga (būtu), möge dem sein, wie es wolle: mūsu nuoduomam vajaga izduoties, kad tur arī nuo raga būtu. mutes man nuo tevis jādabū, ka tur lai vai nuo raga;
19) ragus valdīt, die Hände abhalten
Elv. L, m. 8; 20) krietnu ragu raut, beim Schlafen laut schnarchen LP. Vl, 755 (aus Adiamünde);
21) baušļu ragi (žīdiem) B. V. aus Kremon, die "Hörner",
die sich die Juden beim Gebet auf die Stirn setzen.
Avots: ME III, 465, 466
tols
tùols AP., Arrasch, C., Jürg., Nötk., Schujen, Welkenhof, (mit uõ) Wirginahlen, (mit ùo 2 ) Aahof, Alswig, Bers., Erlaa, Fest., Fehsen, Geistershof, Gr.Buschh., Kalzenau, Kl., Kl.-Salwen, Kokn., Lennew., Lis., Los., Lub., Lubn., Mar., Marzen, N.-Schwanb., Ogershof, Saikava, Selsau, Sessw., Sonnaxt, Stom., Warkl., Welonen, (mit uô 2 ) Segew., ungehornt Lennew., Spr., Stockm.: ve̦lnam piederējušas . . . tuolas guovis LP. VII, 1160. pulks tuolu vēršu Druva II, 167. Scherzhaft auf Müdchen bezogen: trīs meitiņas, divi raģes, viena tuola BW. 18315. Etwa zur Wurzel tel "flach" (in ai. tālu "Gaumen" u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 740)?
Avots: ME IV, 285
Avots: ME IV, 285
trilināt
I trilinât: auch Frauenb.; trilināja cīrulis Jauns. J. un v. 165. pa vējam trilināju Aizsils Sen. k., S. 137. (ar buka raģelĩti) gāju ... ar puišiem t. BW. 29481.
Avots: EH II, 695
Avots: EH II, 695