Paplašinātā meklēšana

I braģis, ‡

4) "izliekts kuoka zars starp laivas tēviņu un stīpü Salis.

Avots: EH I, 236

I braģis,

1) ein kleiner Trog im Viehstall
Biel. n. U.: trīs braģi rutku lapu BW. 25965,5; die Schafraufe Kursiten; braģa rati, Spreuwagen (daselbst);

2) Gestell aus Pfählen mit darübergelegten Stangen, auf dem Erbsen und Linsen getrocknet werden
Katzd.;

[3) braģi, Dachreiter
Biel. Holzb. 751].

Avots: ME I, 322

II braģis,

1): auch Dunika, Grob., Iw., Linden; ein Heuhaufen mit einem Dach
Gramsden: uz siena braģiem Janš. Mežv. ļ. II, 375; ‡

2) Demin. braģītis, ein Regenschirm:
brangs b. ar . . . kaula turekli Janš. Bandavā I. 284.

Avots: EH I, 236

II braģis Alschw., Edw., Nieder - Bartau, = braga.

Avots: ME I, 322

‡ III braģis, ein liederlicher Mensch; ein Vagabund (r. бродяга) A. XI, 82.

Avots: EH I, 236

kraģis, ein hölzerner Dreifuss zum Sitzen [Dunika]; Gestell, um etw. darauf zu stellen und legen U., C., Perk.: [meitas nuošēžas uz paaaugstiem kraģiem Janš. Čāp. 3. Vielleicht ursprünglich in livischer Aussprache aus * skraģis, das neben skrāģis (s. dies) Hieraus nach Būga bei Jušk. und žem. krãgis dass.]

Avots: ME II, 255

I kraģis,

1): "ein Stuhl"
NB.; bē̦rns apkravājis galdu un kraģus visādiem klumbākiem Dunika; eine Beschreibung eines solchen k. bei Janš. Līgava I, 105; ‡

2) eine Art Garnwinde Sonnaxt: pirma mešanas dzijs nuo gabaliem jāsatin uz kraģiem Oknist; ‡

3) "knaģis" Heniņš; ‡

4) "eine Pfeife mit geradem Stiel"
N.-Peb. n. Latv. Saule 1927, S. 617; ‡

5) kraģi, Dachreiter
Durben n. BielU.; ‡

6) kraģi (sing. kraģis Kruhten), ein Stangengerüst auf dem Felde, worauf Heu (Klee, Erbsen u. a. Kruhten) getrocknet wird
Kl.-Gramsden.

Avots: EH I, 640

II kraģis: daudz tev bē̦ru kumeliņu? viens pats k. gruozījās ... staļļa dube̦nā BW. 25875, 3 var.

Avots: EH I, 640

II kraģis, die Schindmähre: tu tuo (zirgu) vedi uz tirgu un pārduodi un piecieti labāk kādu rubli, nekâ tu muocies ar tādu kraģi Häck. Kal. 59, 45; ein alter Mensch: kāpi pats, ve̦cais kraģi LP. VI, 832, C. [Aus d. dial. kragge "altes, abgetriebenes Pferd" bei Frischbier I, 416.]

Avots: ME II, 255, 256

lìkraģis (unter lìkradzis); Demin. līkraģelis Brigadere Dievs, daba, darbs 244; tie dzina līkraģus un platpierus Dünsb. Od. 152 citām sievām smuki vīri, man tik tāds līkraģītis Tdz. 49130.

Avots: EH I, 749

raģis,

1): auch BW. 2418, 1, Salis; ‡

3) ein eigensinniger Mensch
Golg.

Avots: EH II, 350

raģis,

1) f. raģe (raģa RKr. XVII, 102), was gehörnt ist Wellig
98; das Hornvieh: cik tev pa˙visam raģu ir stallī? Dond. NN-iem trīs meitiņas, divi raģes, viena tuola BW. 18315. - rage,

a) eine gehörnte Kuh
Nigr., Kruhten: tautiņām me̦llas rages (= guovis) BW. 16471, 1 var.;

b) ein gehörntes Schaf
Nerft. -raģis Celmiņ, ragelis U., ein Schafsbock;

2) "eine zackige Blume".

Avots: ME III, 467

skraģis: viņam tas jumta s. pazudis, kur skaidas liek virsū, kad sit jumtu Seyershof, kamuola tinamām tītavām ir skraģītis apakšā ebenda; "tītavu veids" Kaltenbr.

Avots: EH II, 506

skraģis Karls.,Ermes, = skrāģis, ein Gestelt.

Avots: ME II, 885

stãvraģis: velcies, stāvraģi ("?"), tu papriekšu! Tdz. 59917.

Avots: EH II, 574

stãvraģis, wer andern die gebührende Ehre nicht erweisen will, wer sich nicht beugen will; Anss... neskūpstīja ruoku ne baruonam, ne mācītājam un zuobuojās par citiem, kad tie tuo darīja, kādēļ tie viņu saukāja par stāvraģi Janš. Dzimtene ² I, 411. dažs stāvraģis pat cilvē̦kiem neduod dievpalīgu II, 52. kur tādi stāvraģi pēc ies, kad jau nuo... jaunienas nebūs ieraduši duot ve̦cākiem cilvē̦kiem guodu? Bandavā I, 21.

Avots: ME III, 1055

‡ stìvraģis ² Nerft n. FBR. XIX, 96 "?".

Avots: EH II, 582

tauraģis (?) "ein Schreihals; wer laut ruft" Alksnis-Zund.

Avots: ME IV, 139

braķis,

1) = braģis, ein auf vier Pfosten hinauf - und hinabschiedbares Dach, zum Schutze von Heu
Etn. III, 139;

2) braķi, das Holzgestell einer Stroh - od. Heukuije
AP., Etn. IV, 49 (Lubahn), LP. VI, 425 od. eines Getreideschobers;

3) braķis ir miets ar zariem, kam labibas gubiņu virsū krauj Gold. n. Etn. I, 122;

4) die Seitenstangen einer Schaukel.

Avots: ME I, 323

izjust, tr., aus -, heraus -, durchempfinden: sace̦rē̦tāja klātbūtne tuomē̦r izjūtama Janš. viņī paši arī tuo bij izjutuši A. XX, 717. dziļi izjustais traģisms Stari II, 801.

Avots: ME I, 745, 746

kàudze: gen. plur. kaudzu BW. 33060 var., Demin. acc. s. kaudziņu BW. 25615, Demin. verächtl. kaũ džele Dunika,

l): stabu k., ein zwischen 4 Pfosten eingerichteter Heuschober mit einem stellbaren Dach
Ramkau; = braģis I 2 Linden in Kurl.; ‡

3) Demin. kaudzīte, ein gewisses Strickmuster
Linden in Kurl.

Avots: EH I, 593

kliģis, eine Nebenform von klidzis, also der Wackelnde, Klapperde, Schreiende: jūgsim cūciņu, se̦gluosim kaziņu; vienam kliģis (auf das Schwein bezogen), uotram raģis BW. 2418, 1.

Avots: ME II, 226

krâģis, skrãģis,

1) der Schragen, ein Gestell für die Tischplatte, für den Brottrog
Laud., ein Sägebock [Dunika]; ein Nährahmen

2) ein kleiner Schemel zum Sitzen, auch ein Fusschemel
Gold., Kand., [Dond.];

3) ein gezahntes, eisernes Rad beim Webstuhle
W. - Livl. n. U.;

4) ein gabelartiges Stück Holz, mit Hilfe dessen die
valna von der Bienenstocköffnung ferngehalten wird Biel.;

5) ein altes Pferd, ein alter Mensch:
ve̦cais krāģis, alter Kerl Purap.; be̦zde̦lu krāģis, ein Stänkerer Kand.;

6) auch
krãga, der Kragen Smilt., Aps., C., Mar. [In der Bed. 1 wohl in livischem Munde aus skrãģis (> nd. schrage "hölzernes Gestell" ) entstanden; in der Bed. 6 aus Kragen; zur Bed. 5 vgl. kraģis II.]

Avots: ME II, 265

I kraķis, Demin. verächtl. kraķelis, die Kracke (hieraus entlehnt), ein schlechtes, schwaches Pferd [Dond.], Kand., Laud.: cilāja pinkainās kājas mazs, izpūris kraķītis Vēr. I, 769. kraķa zirgs, die Schindmähre Saul. Auch von alten, schwachen Menschen ausgesagt [Dond.], Stom.: ak tu muļķi, ve̦cais kraķi! BW. 13128. tik tāds kraķītis vakara brāils 20356. Vgl. kraģis II.

Avots: ME II, 256

‡ kreģis Dünsb. Divp. gui. jumpr. 8 "?" Gleieh kraģis II?

Avots: EH I, 647

lìkradzis, lìkraģis, der krumme Hörner Habende, der Krummhörnige, Beiname der Ziege und der Kuh: kaziņ, mana līkradzīte! BW. 29109. guosniņ, mana līkraģīte! (Var.: līkradzīte) BW. 29499. viņš virsū brāžas reiz aunam, ve̦cam līkradžam Seif. III, 110. lìkragu aunelis, ein krummhörniger Widder LP. I, 15.

Avots: ME II, 486

raģe, s. raģis.

Avots: ME III, 467

raģelis, s. rags, raģis.

Avots: ME III, 467

rupūznis, ein grober Brummbär: es tāds stāvraģis un rupūznis ne˙kad nee̦smu bijis... mums, maziem cilvē̦kiem, kungi jāguodē Janš. Dzimtene IV, 99.

Avots: ME III, 563

trijkuoks A. XXI, 441, = trijdēlis; trijkuôku ² kraģis Gramsden, 3 ästige Holzstangen, zum Heutrocknen zusammengestellt.

Avots: ME IV, 234