Paplašinātā meklēšana

‡ drabas Dunika, = drabenes, beim Bierbrauen nachbleibendes Malz.

Avots: EH I, 328

grabas, zusammengaraffe Häuflein L., Zusammengeraffes U., alter Kram Wain.: laucinieki duodas ar savām grabām uz pilsē̦tu LA. [Zu grabêt].

Avots: ME I, 634

grabasts, ein klapperiger, schwacher Mensch: kuo es vairs, ve̦cs grabasts Jauns. [Zu grabêt.]

Avots: ME I, 635

‡ izskrabas, was herausgekratzt, -geschabt ist (z. B. die Teigreste aus dem Brottrog) Auleja.

Avots: EH I, 480

krabas, ‡

2) "abgemagerte Kühe"
(?) Laidsen.

Avots: EH I, 640

krabas, eine Art magerer Butter U. [Vgl. graba II.]

Avots: ME II, 255

I rabas: nom. sg. raba "aukliņas, kas piesietas pie buŗām, lai lielā vējā ar tām sasietu buŗas mazākas" NB.

Avots: EH II, 348

I rabas Lasd. "eine Einrichtung zur Verkürzung des Segels bei kleinen Fischerböten". Vgl. li. rabañtas "ein Strick, womit das Segel kleiner gebunden wird".

Avots: ME III, 460

II rabas "alter Kram (z. B. zerschlagenes Glas, alte Kleiderfetzen)" Walk. Wohl aus estn. raba "morsch, brüchig".

Avots: ME III, 460

skrabaste, skrabata, s. skraba II.

Avots: ME III, 884

šļe̦drabas, eine grosse Menge, Masse Dunika: šļe̦drabas sēņu.

Avots: ME IV, 70

‡ III graba, = gram̃ba Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 77: brauc ... kâ rati nuo vienas grabas uotrā Kaudz. Izjurieši 44; eine kleine, vom Regen ausgespülte Gruft N.-Peb. n. Latv. Saule S. 1043. Zu grebt.

Avots: EH I, 397

grâbt, -bju, -bu (li. gróbti), tr.,

1) greifen, fassen, raffen, packen :
grāb, kuo nagi ne̦s, nimm, soviel du vermagst, was nicht angebunden ist. puisis gājis uz klēti zirgiem miltu grābt LP. VII, 144. negrāb dievam acīs! BR. 271. In Verbindung mit ruokā, in die Hand, naguos, in die Finger, drückt es die imperfektive Handlung aus, sagrābt dagegen die perfektive : ja kādi pretī nāks, tad tie tevi grābs ruokā Lautb. kur tik tuo sastapa, tur tuo grāba ruokā Dok. A. grābiet tuos pluskas naguos LP. IV, 3 ;

2) erhaschen, hernehmen :
kur tādu kustuoni e̦suot grābis LP. V, 208. kur viņš tuo naudu grābis VII, 482 ;

3) harken
in Kurl., Adiamünde, [Salis], in Livl. meist kasīt : sienu ;

4) gaisu, vēju grābt, aus der Luft greifen, nach dem Winde haschen, Eitles unternehmen :
dažs labs vēl grābj gaisu MWM. VIII, 566. [Nebst grabât, grabas, li. grabùs "fingerfertig" u. a. zu serb. grà`biti "greifen, raffen", ai. grābhá-ḥ "Handvoll", engl. grab "packen" u. a.]

Avots: ME I, 643, 644

gribugraba, eine unansehnliche Person : kur vēl citas gribugrabas par kapeiku sešpadsmit BW. 988, 8.

Kļūdu labojums:
988, 8 = 988, 9

Avots: ME I, 654

ìegrabêtiês, plötzlich, für eine kurze Zeit anfangen zu knistern, knarren: iegrabējies niedrēs Etn. II, 78. ja kas iegrabas vai iečabas Vēr. 188. rati iegrabējās sē̦tsvidū Vēr. I, 825.

Avots: ME II, 17

I ìeskrabêt, [ìeskrabêtiês Bers., erknarren: sakaltis kažuoks piedeŗuoties ieskrab Wessen. man tâ kâ skrabas truoksnis ieskrabēja ausīs Fest.] viņas durvis ieskrab Stari I, 237. [ Vom Geräusch, das beim Schrapen od. beim Nagen der Mäuse entsteht Bers., Welonen u. a.: pele ieskrabējās].

Avots: ME II, 65

nùograbêt, Refl. -tiês: vāģi nuograbas sienmalā Salis.

Avots: EH II, 46

pagrabs, der Keller: meitas mani aicināja pagrabā alu dzert BW. 20024. jāju, jāju rāceņu zagt uz tuo muižas pagrabiņu 2145. līķu pagrabs, das Leichengewölbe. [Nebst li. pagrabas dass. wohl aus slav. pogrebъ dass.]

Avots: ME III, 30

I skraba,

1): die hartgewordene Oberfläche (des Bodens od. der Haut)
Auleja;

2): "kāju skrabas. plīsumi" (ME. III, 884) zu ersetzen durch "sveķus .. . Iietuo pret ruoku un kāju skrabām (Risse in der Haut?),
plīsumiem"; sirdi . . . iecistējusi kāda cieta un le̦daina s. Burtnieks 1934, 33; ‡

4) skrabas Auleja, das Rasseln:
s. vien iet pa jumtu, kad lij.

Avots: EH II, 505

I skraba,

1) die hartgefrorene Schneekruste
Gr.-Buschhof, Glatteis Stelp., "die Erdkruste nach starkem Regen od. Hagel" Gr.-Buschhof: sāka salt; uz drēbēm bij skraba Vīt. man tâ kâ skrabas truoksnis ieskrabēja ausīs, t. i., it kâ kāds ietu pa skrabu Stelp. pa šitādu skrabu zābakus plēš Gr.-Buschhof. vai tādā skrabā vairs kas augs? ebenda;

2) "?": kāju skrabas, plīsumi Etn. I, 67;

3) skrabas "Hügel und Täler, ein unebenes Feld"
Kegeln n. Latv. Saule 1927, S. 617. Zu skrabêt I.

Avots: ME III, 884

II skraba U., Dond., auch vēja skraba Lems. n. U., rabaste">skrabaste Dond., skrabata Dond., skrabdañcis Dond. n. RKr. XVII, 52, skrabis U., Heniņ, ein Windbeutel, ein leichtfertiger Mensch: viņš iet, skrej kâ skrabaste Dond. tā meita gan ir liela skrabata, tā nevar mierā nuostāvēt ebenda. Zu skrabêt.

Avots: ME III, 884