Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'raizēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'raizēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)

apraizēt

apraizêt, besorgen: Antuons... apraizēja savu saimniecību Veselis Netic. Toma mīlest. 164.

Avots: EH I, 108


izraizēties

izraîzêtiês, sich abhärmen: man nācies diezgan izraizēties.

Avots: ME I, 789


nodraizēt

nùodraizêt Bers. "unordentlich abrinden"(?).]

Avots: ME II, 775


noraizēt

nùoraîzêt: "; mēs" ME. II, 836 durch ";

2) mēs" zu ersetzen.

Avots: EH II, 79


noraizēt

nùoraîzêt,

1) betrüben, abhärmen:
viņš pagrieza savu nuoraizē̦tuo vaigu pret luogu; mēs savu sienu e̦sam nuoraizējuši, wir haben unser Heu mit viel Sorge und Mühe zusammenbekommen U. Refl. -tiês, sich abhärmen: viņš kâ drusku nuoraizējies raudzījās pa luogu dārzā A. XX, 930.

Avots: ME II, 836


raizēt

raizêt, Sorge machen (?): bē̦da mātei, kad nuomiru, uotra bē̦da, kad dzīvuoju; kad nuomiru, žē̦l palika, kad dzīvuoju, daudz raizēju BW. 3351 2. 2.

Avots: EH II, 352


raizēties

raizêtiês (li. ráižytis "sich wiederholt recken") Bērzgale "neaistētiski gruozīties, savu ķermeni šķuobīt; nemākulīgi, ieduomīgi le̦puoties". Zu li. réižtis "sich brüsten", ahd. reichen "darreichen, sich erstrecken" u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 347 f.

Avots: EH II, 352


raizēties

raîzêtiês C., Wolm., raĩzêtiês Selg., Kandau, ràizēties 2 Gr.-Buschhof, -ẽjuôs, raizàtiês Für. I, sich Kummer und Sorge machen: arī Jānītis raizējās par šuo pašu jautājumu MWM. VIII, 146. kuo nu tik daudz raizēties, gan maizi izcepšu LP. I, 153.

Avots: ME III, 472


saraizēties

saraizêtiês, sich übermässig abhärmen: saraizējies saslima.

Avots: ME II, 711

Šķirkļa skaidrojumā (1)

kruities

kruĩtiês [Wolm.], prs. krujuos und krūjuos U., [prt. krujuôs Wolm.],

1) virsū kruities, sich aufdrängen, jem. zu Leibe rücken
L.: miegs tâ virsū krujas, ka nezin kur dēties; sich anstrengen, vorwärts zu kommen: bē̦rns krujas ruokām un kājām uz priekšu Nerft; [2) "lieliski rūpēties, raizēties" Wessen. - Urspr. wohl: prs. krujuos, prt. kruvuos, inf. krūties; vgl. krūtiês].

Avots: ME II, 285, 286