Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'rampēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'rampēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (15)

aizkrampēt

àizkram̃pêt, verriegeln, zuriegeln, verkrampfen: krampi, durvis.

Kļūdu labojums:
verkrampfen = zukrampfen

Avots: ME I, 33


apkrampēt

apkram̃pêt,

1) um etw. heromlegend verkrampten:
a. pirkstus ap zaru, nūju Salis, Stenden. slīcējs apkrampē ruokas ap glābēju Bauske. ruokas ap vē̦deru apkrampējis Saul. Daugava I, 60;

2) umarmen
(perfektlv): viņš mani apkrampēja Stenden;

3) bestelrlen:
cilvēks apkrampē̦ts Golg. Refl. -tiês. sich krampfhaft umklammern: a. kam ap kaklu Schnehpeln, Stenden. bē̦rns apkrampējies auklei cieti gar kaklu Ahs.

Avots: EH I, 93


iekrampēties

[ìekra(m)pêtiês Tirsen "mit beiden Händen worin hineinfahren und krampfhaft sich daran festhalten."]

Avots: ME II, 29


izkrampēt

izkram̃pêt, [izkrampt U.], tr., stehlen: zirgu.

Avots: ME I, 754


krampēt

kram̃pêt: zur Bed. vgl. auch nùokram̃pêt 3.

Avots: EH I, 641


krampēt

kram̃pêt, - ẽju, tr.,

1) krampen, haken:
krampi vaļa kram̃pêt (gew. in d. Zstz. mit aiz-, at-,);

2) stehlen
Kand.; Selg. n. Etn. IV, 97, C., Aps.

Avots: ME II, 257


nokrampēt

nùokram̃pêt, ‡

4) (mehrere Türen) zukrampen
Dunika: n. visas duris.

Avots: EH II, 55


nokrampēt

nùokram̃pêt, tr.,

1) wegfischen, wegstibitzen:
mēs zirgu kur nuokrampēt dabūjām Dünsb. blanduoņi viņam gribēja kuo nuokrampēt JK. V, 64;

2) fassen, erwischen
Hug.;

3) erwürgen:
suņi vilku nuokrampēja U.

Avots: ME II, 800


piekrampēt

pìekram̃pêt,

1) zukrampen, zuhaken:
p. duris, slēģus;

2) stehlen:
čigāns piekrampējis vistu Bauske;

3) stehlend anfüllen:
p. pilnas kules ābuolu Drosth.-Refl. -tiês , sich krampfhaft anhalten: vini piekrampējas pie glābēja Arstn. kalend. II, 92.

Avots: ME III, 258


rampēt

rampêt Laidsen "?": lūk, zaķis rampē.

Avots: EH II, 353


sakrampēt

sakram̃pêt,

2): s. (sariest, savienuot) virsas un apakšas baļķes AP.

Avots: EH XVI, 418


sakrampēt

sakram̃pêt, tr.,

1) mit einer Krampe, einem Schliesshaken schliessen:
durvis, vārtus;

2) verkrampfen, verschränken, zusammenfalten:
pirksti sakrampē̦ti Vēr. II, 972. sakrampē̦tās dūres A. Brigader. dievu lūdzuot mē̦dz ruokas sakrampēt Ahs.

Avots: ME II, 654



uzkrampēt

uzkram̃pêt, ‡

3) "(vienu baļķi uz uotru) ielikt ruobā (krampī)" Frauenb.: u. baļķi pareizi, lai nevalstās.

Avots: EH II, 725


uzkrampēt

uzkram̃pêt,

1) (an einem Schliesshaken)in die Höhe haken, aufhaken:
lũku uzkrampēt, die Luke aufheben und mit dem Schliesshaken befestigen Salis;

2) krampfhaft und fest anbringen:
laužuoties uzkrampēt kam ruokas uz kakla Ogershof.

Avots: ME IV, 343