aizbraucīt
‡ àizbraũcît, wiederholt streichend, streifend, abstreifend hinter etw. geraten lassen oder entfernen: a. lapas aiz kastes. a. piedurkni aiz e̦lkuona. a. matus aiz ausīm. a. smiltis pruojām.
Avots: EH I, 11
Avots: EH I, 11
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'raucīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'raucīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (23)
apbraucīt
apbraũcît, ‡
2) ringsherum abstreifen
Saikava u. a.: a. bērziņiem lapas; ‡
3) (mit der Hand) ringsum einen Strich ziehen
Dunika u. a.: maizes mīcītāja apbraũka ar pirkstu vis˙apkārt abrai.
Avots: EH I, 74
2) ringsherum abstreifen
Saikava u. a.: a. bērziņiem lapas; ‡
3) (mit der Hand) ringsum einen Strich ziehen
Dunika u. a.: maizes mīcītāja apbraũka ar pirkstu vis˙apkārt abrai.
Avots: EH I, 74
apbraucīt
apbraũcît, tr., ringsherum streicheln: vecīši apbrauka bucīšiem vē̦de̦rus LP. IV, 43.
Avots: ME I, 77
Avots: ME I, 77
atbraucīt
atbraũcît, ‡ Refl. -tiês,
1) sich die Ärmel aufstreifen:
strādā atbraucījies. atbraucījušies da e̦lkuoņiem Kaltenbr.;
2) sich (von selbst) aufstreifen:
atbraukās kre̦kliem piedurknes Kaltenbr.
Avots: EH I, 136
1) sich die Ärmel aufstreifen:
strādā atbraucījies. atbraucījušies da e̦lkuoņiem Kaltenbr.;
2) sich (von selbst) aufstreifen:
atbraukās kre̦kliem piedurknes Kaltenbr.
Avots: EH I, 136
atbraucīt
braucīt
braũcît,
1): b. linus AP.,
a) Flachs schwingen
Rutzau, b) "halbgebrochenen Flachs durch die Flachsbreche ziehen" Dunika. b. ādu, das zu gerbende Fell mit Hilfe eines Streichwerkzeugs (braũkamais, braũķis) bearbeiten Frauenb., Siuxt. b. dzeņauksti, eine dz. aus Kuhfell anfertigea Siuxt;
2): dievs asu rīksti brauka Janš. Dzimtene I 2 , 333. Refl. -tiês, ‡
2) sich schuppen
Segew.; ‡
3) dahingleiten, sich durchzwängen (zwischen etwas)
Segew.
Avots: EH I, 238
1): b. linus AP.,
a) Flachs schwingen
Rutzau, b) "halbgebrochenen Flachs durch die Flachsbreche ziehen" Dunika. b. ādu, das zu gerbende Fell mit Hilfe eines Streichwerkzeugs (braũkamais, braũķis) bearbeiten Frauenb., Siuxt. b. dzeņauksti, eine dz. aus Kuhfell anfertigea Siuxt;
2): dievs asu rīksti brauka Janš. Dzimtene I 2 , 333. Refl. -tiês, ‡
2) sich schuppen
Segew.; ‡
3) dahingleiten, sich durchzwängen (zwischen etwas)
Segew.
Avots: EH I, 238
braucīt
braũcît (braukýti "streicheln"), - ku, - cīju, freqn. von bràukt, auch braũcinât,
1) wiederholt streichen:
dzijas, bārdu, ģīmi;
2) streichend sammeln, abstreifen:
teci, teci, kumeliņ, liepu lapas braucīdams BW. 14008,5. linu ziedus braucināju 7631. necelies vaidē̦dama, asariņas braucīdama 25056,2;
3) zur Heileng streichen, massieren (namentlich in der Badstube):
luocekļus, vē̦deru, vīveles braucīt. gudras vecenītes vājiniekus uz lāvas maigi pēra, braucīja un laistīja;
4) jmd. spazieren fahren:
sunīts šuva kamaniņas, meža sargu braucināt BWp. 2 30550 (Var.: vizinât). Refl. - tiês, sich streichen: zvirbulis neļaujas braucīties Pantenius. Subst. braucītājs (fem. - tāja), wer streicht, der Massierer, der Quacksalber; braucīšana, das Streichen, Massieren: vē̦de̦ra braucīšana.
Kļūdu labojums:
7331 = 7631 var.
Avots: ME I, 325
1) wiederholt streichen:
dzijas, bārdu, ģīmi;
2) streichend sammeln, abstreifen:
teci, teci, kumeliņ, liepu lapas braucīdams BW. 14008,5. linu ziedus braucināju 7631. necelies vaidē̦dama, asariņas braucīdama 25056,2;
3) zur Heileng streichen, massieren (namentlich in der Badstube):
luocekļus, vē̦deru, vīveles braucīt. gudras vecenītes vājiniekus uz lāvas maigi pēra, braucīja un laistīja;
4) jmd. spazieren fahren:
sunīts šuva kamaniņas, meža sargu braucināt BWp. 2 30550 (Var.: vizinât). Refl. - tiês, sich streichen: zvirbulis neļaujas braucīties Pantenius. Subst. braucītājs (fem. - tāja), wer streicht, der Massierer, der Quacksalber; braucīšana, das Streichen, Massieren: vē̦de̦ra braucīšana.
Kļūdu labojums:
7331 = 7631 var.
Avots: ME I, 325
braucītava
iebraucīt
ìebraũcît: ie. uogas bļuodā Saikava. ie. vìles, in doppelt od. mehrfach zusammengefaltetem Stoff durch wiederholtes Streichen Falten (Säume) entstehen lassen.
Avots: EH I, 504
Avots: EH I, 504
iebraucīt
izbraucīt
izbraũcît,
1): ausmassieren
Saikava: i. sāpi. ‡ Refl. -tiês, zur Genüge, bis zum Überdruss streifen, streichen: es nu ešu diezgan ar auklām izbraucījies Saikava.
Avots: EH I, 435
1): ausmassieren
Saikava: i. sāpi. ‡ Refl. -tiês, zur Genüge, bis zum Überdruss streifen, streichen: es nu ešu diezgan ar auklām izbraucījies Saikava.
Avots: EH I, 435
izbraucīt
izbraũcît [li. išbraukýti],
1) gründlich streichen, gerben:
ādu ar brauķi izbrauka mīkstu Konv. 1 22;
2) abstreifen, streifend verwirren:
lācis auzas izbraucījis; vgl. BW. 14182.
Avots: ME I, 718
1) gründlich streichen, gerben:
ādu ar brauķi izbrauka mīkstu Konv. 1 22;
2) abstreifen, streifend verwirren:
lācis auzas izbraucījis; vgl. BW. 14182.
Avots: ME I, 718
nobraucīt
nùobraũcît [li. nubraukýti], tr., abstreichen, abstreifen: krunkas, svārkus, cimdus, lapas, uogas. viņš nuobraucīja iesirmuo bārzdu Niedra. baltajam ābuolam gali vien nuobraucīti BW. 28671. nuobraucīšu apentiņus 32758.
Avots: ME II, 764
Avots: ME II, 764
pabraucīt
pabraũcît, ‡
2) ein geringes Quantum abstreifen
Ramkau: jāpabrauka uogu. ‡ Refl. -tiês Saikava, ein wenig, eine Zeitlang streichen (streifen).
Avots: EH II, 121
2) ein geringes Quantum abstreifen
Ramkau: jāpabrauka uogu. ‡ Refl. -tiês Saikava, ein wenig, eine Zeitlang streichen (streifen).
Avots: EH II, 121
pabraucīt
pārbraucīt
pãrbraũcît,
1): p. pa uotram lāgam Saikava; ‡
3) oberflächlich (flüchtig) abstreifen
Linden in Kurl.: iet tikai mudīgi un pārbrauka brūklenes.
Avots: EH XIII, 197
1): p. pa uotram lāgam Saikava; ‡
3) oberflächlich (flüchtig) abstreifen
Linden in Kurl.: iet tikai mudīgi un pārbrauka brūklenes.
Avots: EH XIII, 197
pārbraucīt
[pãrbraũcît,
1) wiederholt streichen über:
p. ar ruoku par slimuo vietu;
2) erweichend wiederholt streichen:
p. nuovītu valgu, lai tuop mīkstāks.]
Avots: ME III, 151
1) wiederholt streichen über:
p. ar ruoku par slimuo vietu;
2) erweichend wiederholt streichen:
p. nuovītu valgu, lai tuop mīkstāks.]
Avots: ME III, 151
piebraucīt
raucīt
raucît, Saatfurchen ziehen Kalzenau n. U. Identisch mit li. raukýti "(die Stirne) mehrfach runzeln" (zu ŗaukt)?
Avots: ME III, 481
Avots: ME III, 481
raucīte
sabraucīt
sabraũcît,
1): sabraucījis ruokās rasu Pas. VIII, 369;
2): rasā jāsabrauka ruokas Pas. VIII, 368. s. (massieren)
kam slimu kāju Saikava.
Avots: EH II, 397
1): sabraucījis ruokās rasu Pas. VIII, 369;
2): rasā jāsabrauka ruokas Pas. VIII, 368. s. (massieren)
kam slimu kāju Saikava.
Avots: EH II, 397
sabraucīt
sabraũcît,
1) freqn. sabraũcinât, tr., zusammenstreichen, zurechtstreichen:
sabraucīja matus Seifert Chrest. III, 3, 202. Bundulis ūsu sabraucījis II, 219. sabraucīs sakaltušas lapas ve̦se̦lu sauju LP. V, 17;
2) wiederholt reiben, streichen Dunika:
sabrauki man vē̦de̦ru, tad sāpes pāries! Rutzau.
Avots: ME III, 596
1) freqn. sabraũcinât, tr., zusammenstreichen, zurechtstreichen:
sabraucīja matus Seifert Chrest. III, 3, 202. Bundulis ūsu sabraucījis II, 219. sabraucīs sakaltušas lapas ve̦se̦lu sauju LP. V, 17;
2) wiederholt reiben, streichen Dunika:
sabrauki man vē̦de̦ru, tad sāpes pāries! Rutzau.
Avots: ME III, 596
uzbraucīt
uzbraũcît, aufsfreifen: mīklu mīcuot uzbraucīt ruokas (die Ärmel aufstreifen) Salis.
Avots: ME IV, 318
Avots: ME IV, 318
Šķirkļa skaidrojumā (9)
blaizīt
[blaîzît, -u, PS., Wahdsen], blaĩzît (freqn. zu bliezt), zusammendrücken, quetschen; schmettern, schlagen, prügeln, streichen, massieren, reiben: vē̦de̦ru bl. = braucīt. Refl. - tiês, sich abstreichen lassen L., Mag. III, 1, 116. vai pirtī blaizījās BW. 20887. [Zu bliêzt "schlagen", poln. blizna "Narbe", la. flīgere "schlagen"; s. Berneker Wrtb. I, 61 f. und Boisaq Dict. 1031.]
Avots: ME I, 308
Avots: ME I, 308
brauļāt
brukt
brukt, - ùku, - uku,
1) abbröckeln, abgeben, (von der Farbe), abfallen, herabrutschen:
zeķes brūk nuo kājām;
2) zusammensinken, knicken:
kājas brūk BW. 8496; virsū br., überfallen: ienaidniekam;
[3) abfallen, abnehmen
U. - Zu le. bràukt, brucināt, braucīt, li. brùkti "einzwängen (s. Būga KSn. I, 227); трепать, бить" und vielleicht auch zu bulg. brъknъ "fahre mit der Hand wohin", r. брокать "werfen" (s. v. d. Osten - Sacken IF. (s. Strachman BB. XX. 15); vgl. auch Leskien Abl. 293, Wiedeman BB. XXVII, 244, Persson Beitr. 783 und Berneker Wrtb. I, 93.]
Kļūdu labojums:
jāizmet 2.nozīme(zu streichen die Bed.2).
Avots: ME I, 339
1) abbröckeln, abgeben, (von der Farbe), abfallen, herabrutschen:
zeķes brūk nuo kājām;
2) zusammensinken, knicken:
kājas brūk BW. 8496; virsū br., überfallen: ienaidniekam;
[3) abfallen, abnehmen
U. - Zu le. bràukt, brucināt, braucīt, li. brùkti "einzwängen (s. Būga KSn. I, 227); трепать, бить" und vielleicht auch zu bulg. brъknъ "fahre mit der Hand wohin", r. брокать "werfen" (s. v. d. Osten - Sacken IF. (s. Strachman BB. XX. 15); vgl. auch Leskien Abl. 293, Wiedeman BB. XXVII, 244, Persson Beitr. 783 und Berneker Wrtb. I, 93.]
Kļūdu labojums:
jāizmet 2.nozīme(zu streichen die Bed.2).
Avots: ME I, 339
dzedrs
I dze̦drs,
1): böse, zornig
Sackenhausen n. BielU., "= rupjš" Essern n. BielU., "bös oder der alles pünktlich und fix haben will" Bartau (in einem handschriftl. Vokabular): kaimiņš tāds dz. cilvē̦ks, ar viņu grūti satikt Dond.;
2): dz. vējš - auch Dond. dz. (kalt, windig, neblig)
laiks Frauenb.; ‡
4) rauh
(?): neizbraucīta, spalaiņa saite ir dze̦dra.
Avots: EH I, 352
1): böse, zornig
Sackenhausen n. BielU., "= rupjš" Essern n. BielU., "bös oder der alles pünktlich und fix haben will" Bartau (in einem handschriftl. Vokabular): kaimiņš tāds dz. cilvē̦ks, ar viņu grūti satikt Dond.;
2): dz. vējš - auch Dond. dz. (kalt, windig, neblig)
laiks Frauenb.; ‡
4) rauh
(?): neizbraucīta, spalaiņa saite ir dze̦dra.
Avots: EH I, 352
ķūlis
ķũlis,
1) die Keule, der Stock:
ķūlis - gare̦ns kuoks, kur atspiesties Etn. I, 138. ķūlis - līks kuoks zē̦niem ripu sišanai II, 113;
2) die Keule, das Kniestück
Stelp.: šķiņķi ar visu ķūli atstāja ceļa vīriem Vīt. zinājis dabūt ruokā kādu cāļa ķūli Niedra; auch der Vorderarm des Menschen Lös. n. Etn. IV, 98. ruokām ķūļi jē̦li bijuši nuobraucīti JU.; auch die Schweinsschnauze Freis.;
3) verächtliche Bezeichnung einer plumpen, ungehobelten, verderhten Person, der Plumpsack, Tölpel
AP., C., [Ronneb.], Lasd., Selb., Katzd.: tas ir gatavs ķūlis Naud. redz, ķūlis kāds le̦pns! Purap. eita, ķūļi, auzu sēt BW. 28161. vai manu vīra ķūli BW. 33510, 3 var. ķūlis, einer, der sein Schuhwerk langsam anzieht Spr. ķūļi, [ķûļi Kr.], der Name, den die Marienburger, in Erwiderung der sie mit dem Namen bruoļi bezeichnenden reineren Letten, diesen geben. ķūļu lini, schlechter Flachs; Flachs der ķūļi. ķūļi. ķūļu puse, kur smūdžu valuodu runā Krem., PK. n. U.;
4) der Schlitz am Weiberrock
Grünh., Naud., Gr. - Sessau, Grünwald. ķūlis ir sieviešu lindruoku atvērtne, kur āķi iešūti Naud.;
5) ein kleiner Heuhaufen:
nuopļautuo saliek ķūļuos;
6) ein kleines Segelschiff
Lasd.;
7) ķūļi, das Gekröse
Burtn.;
[8) ķūlis U., der Riegel. -
In den Bed. 1 - 2 jedenfalls aus mnd. kule].
Avots: ME II, 393
1) die Keule, der Stock:
ķūlis - gare̦ns kuoks, kur atspiesties Etn. I, 138. ķūlis - līks kuoks zē̦niem ripu sišanai II, 113;
2) die Keule, das Kniestück
Stelp.: šķiņķi ar visu ķūli atstāja ceļa vīriem Vīt. zinājis dabūt ruokā kādu cāļa ķūli Niedra; auch der Vorderarm des Menschen Lös. n. Etn. IV, 98. ruokām ķūļi jē̦li bijuši nuobraucīti JU.; auch die Schweinsschnauze Freis.;
3) verächtliche Bezeichnung einer plumpen, ungehobelten, verderhten Person, der Plumpsack, Tölpel
AP., C., [Ronneb.], Lasd., Selb., Katzd.: tas ir gatavs ķūlis Naud. redz, ķūlis kāds le̦pns! Purap. eita, ķūļi, auzu sēt BW. 28161. vai manu vīra ķūli BW. 33510, 3 var. ķūlis, einer, der sein Schuhwerk langsam anzieht Spr. ķūļi, [ķûļi Kr.], der Name, den die Marienburger, in Erwiderung der sie mit dem Namen bruoļi bezeichnenden reineren Letten, diesen geben. ķūļu lini, schlechter Flachs; Flachs der ķūļi. ķūļi. ķūļu puse, kur smūdžu valuodu runā Krem., PK. n. U.;
4) der Schlitz am Weiberrock
Grünh., Naud., Gr. - Sessau, Grünwald. ķūlis ir sieviešu lindruoku atvērtne, kur āķi iešūti Naud.;
5) ein kleiner Heuhaufen:
nuopļautuo saliek ķūļuos;
6) ein kleines Segelschiff
Lasd.;
7) ķūļi, das Gekröse
Burtn.;
[8) ķūlis U., der Riegel. -
In den Bed. 1 - 2 jedenfalls aus mnd. kule].
Avots: ME II, 393
pašļaucīt
pašļaucît, ["drusku pastaipīt" Marzen, Lennew.: pašļaûcît kaulus, sich erholen; p. vē̦de̦ru, sich nach dem Essen hinlegen Wolmarshof; "nuo slapjas lupatas izspiest ūdeni" Malta; "pabraucīt" (Plm., N.-Peb., Golg., Alswig, Wessetshof, Ronneb., Tirs.): kad kustuoņi pārē̦dušies, tiem ar plaukstām pašļaũca pieē̦stuo vē̦de̦ru Nötk.; "pamazgāt"; "palaitīt" Warkl.]: viņa apkuops viņu, pašļaucīs A. XX, 85. [pašļàucīt 2 rīkli, ja aizrijies Mar. pašļauki man muguru! Schujen, Kalnemois, Meselau, A.-Schwanb., Stomersee. tās drēbes tikai tādas pašļaucītas (pavirši mazgātas) Mar., Sessw., Lös., Lis.; "mazgājuot veļu vai dzijas ūdenī stingri caur ruokām vilkt" Sessw.; pašļaũcît (zâli) Wesselshof "= nùošļuokât 1"; etwas weicher, geschmeidiger machen: nuovītuo virvi vēl vajag pašļàucīt2 Lis.] Refl. pašļàucîtiês 2 [Lis.], pašļaukâtiês, pašļaukuôtiês, sich ein wenig rekeln, faulenzen: tad jau kādu pusstundu var pašļaucīties AU. pēc pusdienas pašļaucījās, pagaŗlai kuojās Duomas II, 509. jāatlaižas tâ pat pašļaukuoties MWM. II, 418.
Avots: ME III, 114, 115
Avots: ME III, 114, 115
tērpināt
trīšāt
vīvele
II vĩvele Dunika, gew. der Plur. vĩveles Adiamünde, Allend., AP., Bl., Burtn., C., Dond., Ekau, Essern, Frauenb., Golg., Gr.-Sessau, Gr.Würzau, Grünwald, Kabillen, Kr.Würzau, Laidsen, Lenzenhof, Loddiger, MSiI., Nötk., Nikrazen, Pankelhof, Ramkau, Ruhental, Ruj., Schibbenhof, Schrunden, Selg., Serben, Sermus, Siuxt, Smilt., Stenden, Turlau, (mit ì 2 ) Sussei n. FBR. VII, 132, Baltinow, Bers., Kalzenau, Lennew., Lubn., Mahlup, Mar., Marienhausen, Meiran, Prl., Saikava, Selb., Sessw., Stockm., Šķilbē̦ni, Zvirgzdine, vīveles U., Lennew., N.-Peb., Schujen, Schwanb., Vīt., Welonen, Wessen, vīveļi Dond., vīvules, vĩvuļi PS., die Feifel, Drüsenkrankheit bei Vieh und Pferden;"Fibelkrankheit" (vīvele) St.; "vē̦de̦ra graizes" (mit ì 2 ) Meselau; "uzpūsts vē̦de̦rs luopiem" Rutzau: ja sabrauktu zirgu dalaiž pie ūdens, tad zirgs paliek ar vīvelēm Saikava. vai tevi... ve̦lla (nabaga BW. 20939) vīveles dīda? BW. piel.2 20939, 1. pats ar meža vīvelēm BW. 20798. vai tev vīveles, kad tu ķe̦parājies un neguli? sagte man scherzweise zu einem, der unruhig schläft Frauenb. žīda vīveles un vācieša krampji ir sliktas slimības! ebenda. zirgam e̦suot paslēpņu vīvules Kaudz. M. 38. vīveles braucīt Br. 337. vīveles durt Gr.-Sessau, Frauenb. vīveļu vārdi Br. IV, XXXIX, Besprechungsformel gegen Feifel. vīveļu tūska Preip. 47, Feifelgeschwulst. Aus einem nd. *vīvel (vgl. im Grimmschen Wrtb. d. Feibel, Feifel, mlat. vivolae, dän. und schwed. fibel "Ohrendrüsen der Pferde und Entzündung dieser Drüsen"). Auf diesem nd. *vīvel beruhen wohl auch vīvele I und vībele, denn Schwiele und Strieme sind gleich einer Drüse etwas Geschwollenes.
Avots: ME IV, 649
Avots: ME IV, 649