Paplašinātā meklēšana

‡ apaļrausis Dond., eine Art Kuchen.

Avots: EH I, 71

dižrausis: izcept dižraũšus FBR. III, 107 (aus Dond.).

Avots: EH I, 324

dižrausis, eine Art Kuchen Dond., Sassm.

Avots: ME I, 475

gaŗàusis: kaņepīte gaŗausīte [?] (Var.: gaŗaudzīte) BW. 2848; 2 var.

Avots: EH I, 385

gaŗàusis, fem. - se, der (die) Langohrige, Epitheton

a) des Esels:
ēzelis, gaŗausis;

b) des Hasen:
gruozi acis, gaŗausīti (Hase), mana tē̦va kulītē! BW. 2301;

c) des Schafes:
lai manai pādītei trejādas avis: strupause, gaŗause, eine Mütze mit langen Ohrenklappen Spr.

Avots: ME I, 605

gaũsaraũsis, ein langsamer, saumseliger Mensch: mans šīgada puisis liels gausarausis Grünh.

Avots: ME I, 612

ķe̦mraũsis, ķē̦marausis, = ķē̦ms

2: tas tik ir tāds ķē̦marausis Ahs.

Avots: ME II, 373

kraûsis ² , der Birnbaum, die Birne N. - Bartau n. Etn. II, 50. Zu li. kr(i)áušė [od. kráušis (gen. kráušies), apr. crausy "Birnbaum", niedersorb. kruša dass.].

Avots: ME II, 264

mañtràusis,

1) der Habgierige, der Geizhals:
dažs cilvē̦ks ir pārāk liels mantrausis Ahs. mantrasim nav ne+kad diezgan Alm. Kaislību varā 14. "neduošu ne graša", mantrausis atcirtis LP. IV, 235;

2) = mantnesis Etn. I, 97: beidzamais puosts bijis, ja mantrausi apkaitināja LP. VI, 1, 107.

Avots: ME II, 562

[mazrausis, ein rausis aus feinem Mehl Dond.]

Avots: ME II, 574

‡ naûdrausis, ein Geldgieriger: skuopais n. Janš. Mežv. ļ. II, 173.

Avots: EH II, 6

pal˜trausis, ein Blutkuchen Gr.-Sessau.

Avots: ME III, 63

pãrausis: auch (als nom. s˙!) A.-Autz; Siuxt, ein Schnurloch am Rand einer pastala: iever auklu pārausī! Salis, Schwitten. caurumtiņus pastalā baksta ar naža galu, bet pāraušus iegriêž griêšus Siuxt.

Avots: EH XIII, 196

‡ piparrausis Diet., ein Pfefferkuchen.

Avots: EH XIII, 235

raũsis,

1): auch Erwalen, Frauenb., N.-Wohlfahrt, Salisb., Stenden; ein runder und flacher Brotlaib aus Weizen- od. Gerstenmehl
C., Smilt., Tals.; grobes Weizenbrot Siuxt; Pfannkuchen Schnehpeln (pannas r., piena r., sklandu r.); piena rauša gribē̦dama BW. 15539. tē̦va r. Frauenb. "rupjas maizes kukulis ar iece̦ptām gaļas šķēlēm "; unbek. in Heidenfeld, Lems., Lettin, Linden in Livl., Lubn., Muremois, Posendorf, Ramkau, Sessw.; ‡

2) Eier od. Milch, womit ein Brotlaib vor dem Backen bestrichen wird
Seyershof: vai raũsi ar liksi virsū karašai? ‡

3) cīruļa rauši krīt, es schneit in feinen Flocken
Ulanowska Łotysze 87; ‡

4) ķê̦ma ² r. Salis, Schimpfname für einen minderwertigen Sonderling;

5) in Flurnamen:
Dižais r., Mazais r. (Schluchten) Plvv. I, 177, Raušu lāma 180.

Avots: EH II, 358

raũsis PS., Serbigal, AP., Salis, Ruj., Līn., Iw., Bl., Dunika, ràusis ² Kl., Prl., auch rauša U., Glück IV Mos. 6,15, ein Kuchen, Fladen aus gegorenem Teig U., der Pfannkuchen N.-Bartau: Sprw. ēd raušus, lai maize taupās, iss Kuchen, damit Brot gespartwird (von verkehrter Sparsamkeit)! māte ik˙dienas raušus nece̦p, alle Tage ist nicht Sonntag, - wenn etwas nicht gelingt. māte tad vien raušus ce̦p, kad tai labi milti. eļļas rauši, Oelkuchen (Viehfutter). Nach Mag. XX, 3, 162 zu ràust (weil der rausîs in der heissen Herdasche oder an den glimmenden, in die Herdgrube gefegten Ofenkohlen gebacken werde). Dagegen dürfte li. riaušis "Blutpfannkuchen" Lit. Mitt. III, 262 (aus Schoden) zu li. raušės "Farbe, Blut des Wildes" (bei Mielcke) gehören.

Avots: ME III, 488

sklañdrausis: auch Alant Viļa Poem pa kulšen 14.

Avots: EH II, 505

sklañdrausis Iw. n. FBR. VI, 48, Windau, sklandrausis Spr., sklañdu rausis Sassm., Frauenb., Gr.-Essern, Kurs., Dond. n. RKr. XVII, 52, Wandsen, eine Art Fladen mit ringsum aufgebogenen Rändern und einer Füllung in der Mitte.

Avots: ME II, 882

speķrausis, Speckkuchen: pameta suņient speķraušus LP. VI, 537.

Avots: ME III, 988

*trausis od. *traušs "?": traušus (Var.: šautru) sviedu upītē BW. 8929, 1 var.

Avots: ME IV, 226

žuôgraũsis ² Stenden, = sklañdrausis.

Avots: ME IV, 839

apràust (li. apraũsti), tr., ringsum verscharren, bedecken: uguni katru vakaru vajaga ar pe̦lniem apraust Etn. II, 78; aprausis uguntiņu ar zemēm LP. VI, 231; uolu ar zemi LP. VII, 681; puodu aprauš de̦guošām uoglēm LP. VII, 582. asinis būs jums ar zemi apraust III Mos. 17, 13; apraust kāpuostus, die Erde um den Kohl(strunk) aufwühlen und zusammendrücken (Dond.). Refl. -tiês, sich verscharren, bedecken Spr.

Kļūdu labojums:
681 = 684

Avots: ME I, 114

cìest, ciešu, cietu (li. kę̃sti), tr., intr., leiden, dulden, ertragen, aushalten: Sprw. viens pirksts sāp, visi līdzi cieš. nevar ciest kâ bē̦rns, kam rausis kulē. cieti, zuobus sakuodis. kas ļaunu necieš, tas labu nere̦dz. cieš kâ zuobu sāpes. palīdzi man bē̦das ciest, es tev palīdzēšu me̦du ēst. labāk tev bij vīra ciest (sich gedulden ohne, missen), ne skaistā vainadziņa BW. 24345, v. 1 klusu ciest, still schweigen. muļķis kala bungvāli un meta gaisā, vai cietīs ar LP. VI, 518. Refl. - tiês, sich gedulden, geduldig ertragen: cieties, mana māmuliņa, kâ tu pati zinādama BW. 17330, 4. ve̦lns cieties gan, bet neizcieta LP. VII, 202. ilgāk man ruokas vairs neciešas Rainis, Uguns un nakts, 133. [Weiterhin wohl zu air. céssaim "ich leide" und vielleicht auch gr. πάνος "Leid", vgl. Fick Wrtb. I ^4, 89 u. 383, Windisch KZ. XXIII, 206, Stokes Wrtb. 77 f., Boisacq Dict.766 und Pedersen Vergl. kelt Gr. II, 486.]

Kļūdu labojums:
ve̦lns cieties = ve˙lns cietās

Avots: ME I, 395

izràust (li. išraũsti), tr., ausscharren: krupis pats izrauš sev alas Konv. ² 2029. uguni vajaguot izraust uz visām pusēm LP. VII, 1143. viņš izrausis naudu nuo zirga staļļa LP. VII, 175. izraust krāsni, die Kohlen aus dem Ofen ziehen. izraust kūti, den Dünger aus dem Stalle ausführen. ūdens izrausis upi, das Wasser hat die Erde aufgewühlt und einen Fluss gebildet LP. V, 388.

Kļūdu labojums:
zirga staļļa = zirgu staļla sliekšņa apakšas

Avots: ME I, 789, 790

[karaža Degunen, = karaša, rupjas maizes rausis ar biezpienu virsū.]

Avots: ME II, 160

‡ kãršelis NB., ein Fladen (rausis) zum Prüfen der Öfentemperatur: krāsns pārkurināta: k. sadedzis.

Avots: EH I, 604

ķausis,

1) [ķaũsis Kalnazeem], jem., der viel (fr)isst:
kaut es būtu zinājusi tādus ķaušus ēdējiņus BW. 19211, 3 ;

2) ķausītis der Laufstock beim Garnwinden
Peb. ;

3) ein Kochlöffel
U. ;

4) die Muschel
Libau ;

[5) ķaũsis (aus li. kiaũšis), das Ei
Dunika ;

6) ķaũsis Nigr., = rausis">rausis. Zur Bed. 3 vgl. kaûss, zur Bed. 4 - li. kiáušas "Eierschale".]

Avots: ME II, 358

‡ II klipiņš Stenden, = sklandu (žuogu) rausis: cept klipiņus.

Avots: EH I, 619

‡ kraũškuoks Preiļi (Kur. Nehrung), ein Birnbaum. Zu krausis.

Avots: EH I, 644

[* lejnieks (gesprochen ostle. ľeińīks) "miežu rausis" Lettg., Bauske; vgl. li. palietìnis "eine Art Fladen."]

Avots: ME II, 447

mìegs: bē̦rns kaunas ar miegiem (ist schläfrig) Kaltenbr. acis ar miegiem (sind voller Schlaf) Auleja. nuo miegu (aus dem Schlaf) nuomuodies ebenda. apstāja Jūlīti me̦llie miedziņi BW. piel. ² 25098, 1. - miega cūka Frauenb., Schimpfname für eine sehr fest schlafende weibliche Person, miega mačene, eine schläfrige weibliche Person (?): viņa gul kâ īsta m. m. Janš. Līgava I, 50. miega rausis Warkl., ein schläfriger Mensch. miega puķe PS., die Pechnelke.

Avots: EH I, 824

plãcenis Dond., Wandsen, Bauske, Tr., Ruj., Frauenb., plàcenis N.-Peb., Jürg., Arrasch, PS., C., plàcenis ² KL, Kr., Bers., Sunzel, Schwanb., Saikava, Heidenfeld, Selsau, Kreuzb., plâcenis ² Lautb., Zögenhof, Nauksch., plāciņš BW. 23598, 1; n. pl: plāciņi Pas: III, 236, a. s. plācini Pas. III, 318, plācene Popen, "Uxküll, ein flacher Kuchen, "sklandu rausis" Dond.: placeņus jeb karašas ce̦p gan˙drīz ik˙katrs BW. III, 1, S. 7. ce̦p man mīkstu plācenīti BW. 27621. paceļ man šķīstu pienu; kaņepīšu plācenīti 32581, 2. Vgl. plāce.

Avots: ME III, 328

rauša,

1) s. rausis;

2) ein (geiziger) Sparender:
mantas raũša Roop, Ronneb., Freudenberg.

Avots: ME III, 489

ràust (li. raũsti "scharren, wühlen"), -šu, -su, tr., schüren, zusammenschüren, wühlen, fegen Etn. II, 182, (zusammen)schaufeln, zusammenraffen: es neraustu uguntiņu BW. 23144. negulēšu Jāņa nakti, nerausīšu uguntiņu 33125. atradu... meitas vakarēju gulumiņu,... vakar raustu uguntiņu 13988, 3. bija mē̦sli nuo kutīm vāģuos jārauš (jāmēž) Etn. II, 182. ecēšas "rauš" zemi Konv. ¹ 447. spruostā tie tev midziņu rauš Stari II, 511. Sprw.: rauš kâ pūķis Etn. I, 108. es rausu naudu Vēr. II, 327. viņi rauš naudu ar dakšiņām lādītē Kaudz. M. 46. gadu nuo gada viņš ir tik rausis un krājis A. XX, 862. dzīvuojat, labenieki, raušat naudu kaudzītē! BW. 27466. sniegu raust, verstümte Stellen ausschaufeln Oppek. n. U. Refl. -tiês, (mühsam) vorwärtskommen U., steigen, aufstehen Mar. n. RKr. XV,132: lēnītēm rausties uz durvju pusi. Jancis pat˙laban rausās lejā A. XX, 123. rausies, suoma, rausies, suma, mana brāļa klētiņā! vai gribēji ieiedams visus kaktus izluožņāt? BW. 18861. lācis pieskrējis pie egles un gribējis rausties augšā Pas. II, 453. ràusies ² kuokā! ràusies ² nuo gultas! Mar. n. RKr. XV, 132. Subst. ràušana, das Schüren, Fegen: mē̦slu raušana Etn. III, 5; ràusums, das abgeschlossene Schüren, Fegen; ràusẽjs, wer schürt, fegt: šajās talkās bija savi rausēji, - pa lielākai daļai spēcīgākie vīrieši, kuŗiem bija mēsli nuo kūtīm vāģuos jārauš (jāmēž) Etn. II, 182. Nebst rũsa "Schutt" zu li. rùsinti "schüren", rūsỹs "Grube für den winterlichen Kartoffelvorrat", r. рыхлый "locker", ршить "niederreissen", рюха "Schwein; Wolfsgrube", ae. réost "Pflugeisen", norw. rusk "Abfall", lat. ruspārī "suchen durchwühlen" u. a., s. Potebnja PФB. IV, 191 f., Būga PФB. LXXV, 142, Persson Beitr. 287 f., 308 und 842, Walde Vrgl. Wrtb. II, 355 f.

Avots: ME III, 488

saràust, tr.,

1) zusammenschüren:
uguni. sarauš kuopā apde̦gušuos pagaļu galus Saul. III, 227. mitras augu daļas, kaudzē saraustas, rada siltumu Pūrs I, 34;

2) zusammenraffen:
atņēma tiem beidzamuo luopiņu un pārdeva, lai tik vairāk naudas saraustu JK. V, l, 52. kluosternieki sarausa lielus ieņē̦mumus Pūrs III, 51. sarausa visādu svētību LP. V, 112. kuo tu pa ilgiem gadiem esi sarausis Alm. Kaislību varā 33. saraust tâ visu kuopā ebenda 150.

Avots: ME II, 712, 713

sũds (li. šúdas "der Scheiss"), meist sũdi, Mist, Dünger, Exkremente, Dreck, Unflat; Eiter U. (in der gebildeten Sprache als unfein verpönt): sūds! Dreck, nicht der Rede wert! U. sūdu dievi Ezech. 20, 16. ve̦lna sūds Br. 436. jūras sūdi Salis, der ans Ufer ausgespülte Seetang. sūduos braukt, zur Düngerfuhr fahren Mag. XIII, 3, 51. sūdu zeme, gedüngtes Land U. sūdu rati Grünh., ein einfacher Bauerwagen. sūdu rausis (Mistkuchen), ein Schimpfwort Lettg. n. U. Sprw.: kâ nuo sūdiem taisīts (schwächlich) Etn. II, 188. tas jau ne siltā sūdā nekuož (ist ganz stumpf) ebenda. sūds pa[r] kaķiem, kad tik lieli luopi ve̦se̦li RKr. VI, 283. nuo sūda nevar vasku izspiest 784. kas sūdiem apkārt mē̦tā, tam ruokas netīras 785. ja sūdus nekuopsi, tad pats par sūdu paliksi Celm. sūds sē̦ts, sūds aug RKr. VI, 787. juo sūdu glauda, juo viņs plešas 788. tik maz, kâ ve̦lna sūds pa[r] vērdiņu Br. s. v. 107. kur nav sūds, tur viss sūds 1173. tik mīksts kâ zuoss sūds Br. 911. iznīkst kâ cūkas sūds 163. tik šķīsts kâ tītara sūds 211. sēdi kâ sūdu čupa! 569. sūdu muiža, lubu jumts Kav. sūdus vest pa kalna vārtiem, vomieren Celm. - spīganu sūds, der Hausschwamm Salisb. Am ehesten wohl nach Fick Wrtb. I ⁴ 426 zu gr. χυϑώδης· δύσοσμος und υ'σχυϑα· υ'ός ἀφόδευμα Hes. Anders (zu li. šiáudas "Strohhalm" u. a.) Pedersen IF. V, 61 und Berneker X. 160 f. und (zu ai. š̍ūdrá-ḥ "Mann der 4. Kaste") J. Schmidt KZ. XXV, 165 ²

Avots: ME III, 1130

I tãms Dunika, Līn., N.-Bartau, Penkule, Wain., Wandsen, tãmiņš Frauenb., Nigr., Widdrisch, Wirginalen, tāmu rausis um Talssen, ein Einfältiger, Unverständiger, ein Tölpel; ein Träger N.-Bartau; ein Dümmling, der verworren redet Mag. I1, 2, 32; ein Langsamer (tāmiņš) U. ("scheint in Livl. unbekannt"): tu esi tāds tāms! N.-Bartau. strādā kâ tāms ebenda. Wenn von der Bed. "der verworren redet" auszugehen ist, zu tāms II.

Avots: ME IV, 147

traskans Gr. - Buschh., Wessen, trasks Wessen, = rausis">trausis, sprode, zerbrechlich: traskans bē̦rzs Gr.-Buschh. grib vītuols luocīties, traski vien žagariņi BW. 13038.

Avots: ME IV, 223

traûds Sunzel, sprode, zerbrechlich: trauda āda (neben: trausis kuoks) Sunzel; "mīksts, šūnains, viegli bir̂stuošs" Meiran: traûds kuoks. Nebst trûdi, trunêt zu lat. trūdere "stossen", got. ƥrūtsfill "Aussatz" und wohl auch aksl. truдъ "Mühe", mhd. drôz "Beschwerde, Verdruss" u. a., vgl. Johansson IF. XIV, 320 und Trautmann Wrtb. 326.

Avots: ME IV, 224

I vìlêt,

1): vīli vīlē̦dama BW. 7364. (kre̦klu) ne ar vīli nevīlēju 7369; ‡

2) "sapļaut (rudzus) ar re̦zgaļiem uz augšu" (mit î ² ) Iw.; ‡

3) vîlē̦ts ² rausis Pussen "rausis, kam mīkla bijusi izveiduota kâ šķīvis (ar plānām, atlocītām, atvīlē̦tām malām), kuo piepilda ar mīkstu kartupeļu un burkānu masu."

Avots: EH II, 792