Paplašinātā meklēšana

àizkrekstêtiês, sich räuspern. Purap.

Avots: ME I, 33

atkrekstêtiês, sich ausräuspern, sich räuspernd wieder Atem schöpfen: daudzmaz atkrekstējies, vecītis atkal pasāka runāt Latv.

Avots: ME I, 168

ìekrekstêtiês: pate tik iekrekstē̦damās nuodudināja Janš. Mežv. ļ. II, 36.

Avots: EH I, 522

ìekrekstêtiês, [ìekrekšķêtiês, ìekrekšķinâtiês Nötk.], (hin und wieder) ein wenig knarren, krächzen: iekrekstējās ve̦cie kuoki Vēr. viņš iekre̦kstē̦damies izstāsta mācītājam Janš.

Avots: ME II, 30

krekstêt,

1): auch Frauenb., Oknist, Sonnaxt: gailis krekst (gibt kurze, krächzende Laute von sich)
Sonnaxt; krekstêt, -ēju Zvirgzdine; laut grunzen: cūka krekstē, sauc sivē̦nus: cūka ... sāka k. Pas. IV, 123 (aus Lixna).

Avots: EH I, 647, 648

krekstêt, krekšķêt, krekšêt, -u, -ẽju,

1) krekšît Burtn., sich räuspem, hüsteln, krächzen: viņš jau krekst nuo pē̦rnā gada Kand. balss nuo rītiem kâ krauklim krekšķuot Druva I, 8. viņš runāja arvien tādā kre̦kstuošā balstiņā Vēr. I, 1366; (2) krekstêt, weinen Wessen. - Zu krecêt II und li. kreksė̕ti "kruchczeć"]

Avots: ME II, 272

nùokrekstêtiês, nùokrekšķêtiês, nùokrekšêtiês, nùokrekšķinât Latv., refl. - tiês A. XXI, 119, sich eine Zeitlang räuspern, hüsteln: tad viņš nuokrekstējās un iesāka Latv. Pēteris nuokrekša un aizsmakušā balsī nuokliedz Duomas III, 433.

Avots: ME II, 801

‡ pakrekstêt M. 492, ein wenig hüsteln.

Avots: EH II, 144

parekstêt, intr., etwas grunzen: kâ cūciņa parekstēja VL.

Avots: ME III, 90

rekstêt Ahs., ŗekstêt Apsk. v. J. 1905, S. 61, rekškêt Kl., rekšêt Karls., -u, -ẽju, freqn. rekšinât U., Mar., rekšķinât U., intr., grunzen: cūku rekstēšana Zalktis I, 101. kâ cūciņa re̦kstē̦dama BW. 35788, 2. (līgaviņa) kâ cūciņa rekšināja (Var.: rekšķināja) 26608. cūkas rekšinuot, kviecuot Etn. II, 6. vepris... rekšinādams sasveicinājās ar savas sugas rada gabaliem Seibolt. Etwa zu r. рёхъ "соп, храп, хрюканье"?

Avots: ME III, 508

ŗekstêt, s. rekstêt.

Avots: ME III, 588

‡ uzkrekstêt(iês) Frauenb., = uzkãsêt.

Avots: EH II, 726

krēkšêt, = krekstēt.

Avots: ME II, 275

kreñkstêt Dunika], kren̂kstêt ² Ahs., -u, -ẽju, kren̂kšķinât ^2, = krekstēt, krächzen, hüsteln. Zu li. krénkščioti "отхаркиваться."]

Avots: ME II, 273